Rīga, 26.marts, LETA. Aizsargājamo ainavu apvidus "Augšdaugava" dabas aizsardzības plāns paredz zālāju apsaimniekošanu un atjaunošanu, neiejaukšanos mežu biotopu dabiskajā attīstībā, pasākumus ezeru, upju un purvu biotopu un aizsargājamo sugu dzīvotņu kvalitātes saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī tūrisma infrastruktūras pilnveidošanu.

Kā aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apstiprinājusi aizsargājamo ainavu apvidus "Augšdaugava" dabas aizsardzības plānu līdz 2036.gadam.

Lai gan plānam ir ieteikuma raksturs, tas kalpo kā pamatojums finanšu resursu piesaistei dabas vērtību uzturēšanai, apsaimniekošanai, atjaunošanai, kā arī var atvieglot dažādu atļauju un saskaņojumu saņemšanu.

Plānā ir izvirzīti ilgtermiņa un īstermiņa mērķi, apkopoti priekšlikumi sugu un biotopu aizsardzībai un izstrādāts īpaši aizsargājamās dabas teritorijas apsaimniekošanas pasākumu plāns. iekļauti arī priekšlikumi teritorijas funkcionālajam zonējumam un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, kas sekmētu vērtībām atbilstošāku teritorijas apsaimniekošanu un dabas, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanos.

DAP uzsver, ka dabas vērtību saglabāšanai nozīmīgākie ieteicamie pasākumi ir zālāju apsaimniekošana un atjaunošana, neiejaukšanās Eiropas Savienības (ES) nozīmes mežu biotopu dabiskā attīstībā, kā arī specifiski pasākumi ezeru, upju un purvu biotopu un aizsargājamo sugu dzīvotņu kvalitātes saglabāšanai un uzlabošanai.

Ieteiktie pasākumi tūrisma un atpūtas organizēšanai ietver infrastruktūras pilnveidošanu un uzturēšanu, tostarp taku, atpūtas vietu, laivu piestātņu un ūdenstūristu apmetņu ierīkošanu, labiekārtošanu un apsaimniekošanu. Paredzēta arī tūrisma maršrutu izveidošana un uzturēšana un citi pasākumi tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai šajā teritorijā.

Lai uzlabotu informācijas pieejamību par "Augšdaugavas" vērtībām un tūrisma objektiem un veicinātu sabiedrības atbalstu vērtību saglabāšanai, paredzēta informatīvo stendu un norāžu izvietošana, informatīvo materiālu sagatavošana un publicēšana, kā arī izglītojošu un tematisku pasākumu organizēšana.

"Augšdaugavas" ainavisko vērtību saglabāšanai ieteikta skatu vietu uzturēšana un atjaunošana un ainavisko ceļu un ceļa posmu uzturēšana, nepieļaujot ainavas degradāciju ne dabisku procesu, ne cilvēka darbības rezultātā.

Ainavas ekoloģiskās un vizuālās kvalitātes uzlabošanai ieteikta Elernes loka karjeru teritoriju un citu ainavu un vidi degradējošu objektu rekultivācija. Paredzēts arī apsaimniekošanas pasākumu, ūdeņu kvalitātes aizsargājamo sugu un biotopu stāvokļa monitorings.

Daugavas augštece Latvijā ir saglabājusies kā pēdējais cilvēka saimnieciskās darbības relatīvi maz ietekmētais upes ielejas posms, tādēļ ir svarīgi arī turpmāk to pēc iespējas mazāk pārveidot, lai saglabātu šeit sastopamās sugas, biotopus un ainavu, uzsver DAP.

Līdz ar to "Augšdaugava" apsaimniekošanas ideālais jeb ilgtermiņa mērķis ir saglabāt "Augšdaugavas" dabas un kultūrvēsturiskās vērtības - cilvēka neizmainīto Daugavas upes posmu un upei pieguļošo teritoriju, aizsargājot tās ainavisko struktūru, kā arī biotopu un sugu daudzveidību, vienlaikus veicinot teritorijas ilgtspējīgu attīstību un līdzsvarojot dabas aizsardzības, kultūrvēsturisko vērtību aizsardzības un sociālekonomiskās intereses.

DAP skaidro, ka, vēsturiski mainoties apdzīvojuma struktūrai, politiskajai un reliģiskajai varai un tirdzniecības aktivitātēm, "Augšdaugava" ir veidojusies apbūves un etniskā ziņā daudzveidīga, apdzīvota aina. Līdz ar to viena no teritorijas unikālajām iezīmēm un vērtībām ir dažādu vēstures posmu kultūras - vēstures un arheoloģijas - pieminekļu ievērojamais blīvums.

Pārvaldē akcentē, ka vietējai sabiedrībai ir būtiska nozīme "Augšdaugavas" turpmākajā ainavas un dabas vērtību apsaimniekošanā un saglabāšanā.

"Augšdaugavas" teritorijā ietilpst vairāki atsevišķi dabas objekti, kas kalpo arī kā tūrisma galamērķi - dabas parks "Daugavas loki", ģeoloģiskie veidojumi "Adamovas krauja", "Daugavas vārti", "Mālkalnes avoti", "Sandarišku karengravas", "Sproģu gravas", "Viļušu avots", kā arī dendroloģiskie stādījumi Hoftenbergas parks, Juzefovas parks un Rozališķu parks.

"Augšdaugava" kā vienota teritorija ir izveidota 1999.gadā, lai saglabātu kultūrainaviskās un dabaszinātniskās vērtības Daugavas ielejā un tās apkārtnē. Pašlaik "Augšdaugava" ietilpst Augšdaugavas un Krāslavas novados un robežojas ar Baltkrieviju.

Kopš 2004.gada "Aušdaugava" ir iekļauta ES nozīmes aizsargājamo teritoriju "Natura 2000" tīklā kā īpaši aizsargājamo sugu, tai skaitā putnu, un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības teritorija. 2011.gada 25.februārī "Augšdaugava" tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.

Plānu DAP uzdevumā izstrādāja Latvijas Universitāte ES Kohēzijas fonda finansētā projektā "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" jeb "Dabas skaitīšana".

Plāns ikvienam pieejams DAP vietnē "www.daba.gov.lv/lv/dabas-aizsardzibas-plani".