Rīga, 16.sept., LETA. Tiltu neatbilstošs tehniskais stāvoklis novados var atstāt būtisku ietekmi uz ekonomiku un drošību, secināts Valsts kontroles (VK) izlases revīzijā.

VK gan norāda, ka novadu pašvaldībās satiksmes ierobežojumus lielākoties veido necaurbraucamie ceļi laikapstākļu dēļ, kas it īpaši aktuāli ir rudenī un pavasarī. Tomēr arī tiltu neatbilstošs tehniskais stāvoklis var radīt kustības ierobežojumus.

Kā piemērs tiek minēts Salacas tilts Salacgrīvas novadā, kur kopš 2020.gada beigām piemēroti dažādi kustības ierobežojumi tiltam, kas tiek izmantots tranzīta satiksmei.

Atbilstoši pašvaldību iesniegtajai informācijai no izlasē iekļauto Daugavpils, Madonas, Rucavas, Nīcas, Limbažu un Smiltenes novadu pašvaldību 140 tiltiem, četri no tiem ir sabrukuši un slēgti, trīs tilti atrodas uz tranzīta ielām, 26 tiek izmantoti regulāriem pasažieru pārvadājumiem, tostarp 17 no tiem tiek izmantoti skolēnu pārvadājumiem.

118 tiltus izmanto saimnieciskās darbības veicēji, un 78 no tiem tiek izmantoti tikai šim mērķim. 45 tilti savieno arī iedzīvotāju apkaimes.

VK paudusi, ka novadu pašvaldību tiltiem, ņemot vērā mazāk blīvo ceļu tīklu salīdzinājumā ar republikas pilsētām, satiksmes ierobežošanai ir lielāka ietekme uz veicamo attālumu līdz galamērķim, kā arī galamērķa sasniegšanu.

Piemēram, Madonas novada pašvaldības tiltam pār Vesetas upi, lai arī ir apbraucamais ceļš caur mežu, tomēr tas nav atbilstošs regulāriem kravas pārvadājumiem, kas nepieciešami SIA "Sakvar" saimnieciskajai darbībai, kurai otrpus Vesetas upei atrodas zāģētava. Uzņēmums nodarbina vairākus darbiniekus, kā arī piegādā šķeldu, tostarp arī apgādā ar kurināmo pašvaldību.

Vesetas tiltu izmanto arī valsts AS "Latvijas valsts meži" Kalsnavas arborētums, kur strādā vidēji 100 darbinieki, no kuriem lielākā daļa ir Madonas novada iedzīvotāji. Izmantojot apbraucamo ceļu caur mežu, darbiniekiem uz darbu nāktos mērot krietni garāku ceļu.

VK uzsver, ka garāks apbraucamais ceļš vai tā neesamība var būt izšķiroša gadījumos, kad jānovērš briesmas dzīvībai, veselībai, drošībai, apkārtējai videi vai īpašumam, kā arī tas rada lielākus transporta izdevumus.

Kā ziņots, VK veikusi revīziju 11 pašvaldībās - Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī un Jelgavā kā arī Daugavpils, Madonas, Rucavas, Nīcas, Limbažu un Smiltenes novadā. Revīzijā secināts, ka pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām, tāpēc neesot pārliecības par vismaz 98 pašvaldības tiltu drošību.

Revīzijā konstatētais liecina, ka pašvaldībās bieži vien netiek realizēti daudzi no nepieciešamiem pārvaldības pasākumiem. Tilti galvenokārt netiek uztverti kā inženierbūves, bet kā parasti ceļu posmi, un apsaimniekošana aprobežojas ar brauktuves uzturēšanai nepieciešamiem darbiem, piemēram, veicot bedrīšu lāpīšanu.

Pašvaldību īpašumā esošo tiltu stāvokli Valsts kontrole saskata kā nopietnu problēmu, kas nonāks valdības darba kārtībā jau tuvākajā desmitgadē. Revidenti akcentē, ka patlaban to vairs nevar uzskatīt tikai par pašvaldību problēmu, jo pirms 60-70 gadiem celto un kopumā slikti uzturēto tiltu pilnvērtīgas izmantošanas laiks tuvojas beigām un būs nepieciešami lieli ieguldījumi.

Novados vien būs nepieciešami gandrīz 85 miljoni eiro esošo tiltu atjaunošanai un jaunu būvniecībai. Ja valsts un pašvaldības neradīs risinājumus un finansiālu atbalstu šīs jomas salīdzinoši straujai sakārtošanai, var sagaidīt sekas, kas sāpīgi skars gan iedzīvotāju mobilitāti, gan drošību, gan tautsaimniecību kopumā, skaidro VK.

Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumus situācijas uzlabošanai izlasē iekļautajām 11 pašvaldībām, tomēr aicina tam pievērsties arī citas pašvaldības, jo revīzijā konstatētā situācija ar pašvaldību tiltiem un pārvadiem, visticamāk, ir līdzīga visas Latvijas teritorijā.