Nākamā sasaukuma Rēzeknes domes četri gadi nebūs uzplaukuma gadi pilsētā, jo politiķiem būs daudz jāstrādā, lai budžets būtu pēc iespējas sabalansētāks. Ambīciju un varoņdarbu laiks ir beidzies, intervijā aģentūrai LETA atzina bijušais Rēzeknes mērs un domes deputāts Juris Guntis Vjakse, kurš pēdējā sasaukumā pirms domes atlaišanas darbojās opozīcijā, bet jūnijā gaidāmajās vēlēšanās ir Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības un Jaunās konservatīvās partijas kopīgā saraksta līderis.

Rēzeknes pašvaldību šobrīd vada pagaidu administrācija. Vai jūs pats sekojat līdzi viņu pieņemtajiem lēmumiem? Un vai piekrītat, piemēram, tiem optimizācijas pasākumiem, ko viņi īsteno?

Sekoju. Ne tā, ka skatos katru sēdi, bet sekoju darba kārtībai un pieņemtajiem risinājumiem. Bet lēmumi, tie ir vairāk krīzes situācijas lēmumi. Tur nekāda uzrāviena nav, un tas ir redzams. Tāds tehniskais darbs.

Pagaidu administrācija pārskata investīciju projektus, dažus izņemot ārā. Vai, jūsuprāt, šie projekti bija jāizņem, vai pilsēta varētu iztikt bez tiem?

Jā, šobrīd viņiem ir mazliet cita veida darbs nekā politiķiem. Politiķu uzdevums ir patikt tautai, izpatikt vēlētājiem, apmierināt cilvēku vajadzības, intereses. Savukārt administratoram šobrīd ir jārīkojas kā krīzes menedžerim, un galvenais uzdevums ir sabalansēt budžetu. Paņemam "Excel" tabulu un griežam nost. Tik vienkārši. Vai es visam piekrītu - nē.

Bet tā nav kritika, administrators dara savu darbu. Viņi šobrīd ir kā ugunsgrēka dzēsēji. Tā mēs to arī šobrīd uztveram.

Jaunā dome atnāks uz to, ko šī administrācija būs paveikusi.

Pa gadu viņi būs sakārtojuši dažus jautājumus, piemēram, tādus kā sabiedriskā transporta jautājumi, personālvadība, kapitālsabiedrību uzraudzība. Viņi nebūs sakārtojuši globālos jautājumus, jo tam gads ir par maz.

Un kas, jūsuprāt, ir tie "globālie jautājumi"?

Piemēram, industriālā parka izveide - būt vai nebūt, un kādā izpildījumā. Siltumapgādes tarifi - vai tie paliek tādi paši vai būs izmaiņas. Privātā operatora līgums ar konkrētiem procentiem, manuprāt, ir maināms, ja nāktu jauna dome ar politisku mandātu. Tas ir sarežģīts process, jo tur ir privātās intereses, sarunu procedūras, un tās ir jāievēro un jārespektē.

Vai, jūsuprāt, pagaidu administrācijai šie "globālie jautājumi" nav jārisina? Viņiem tam nepietiek laika, vai tā ir apzināta izvēle - fokusēties tikai uz "ugunsgrēku dzēšanu" un neķerties klāt plašākiem, ilgtermiņa risinājumiem?

Es domāju, ka viņi to varētu darīt. Jautājums vairāk ir par cilvēkresursiem - tur ir gudri cilvēki, tikai jautājums, cik kurai lietai atvēlēts laiks. Globālas lietas bieži prasa ilgāku periodu nekā gadu, lai tās īstenotu. No manas puses izteiktas kritikas par šo cilvēku darbu nav - daudz kas būs izdarīts.

Kad jūs bijāt opozīcijā domē - vai jūs ziņojāt atbilstošajām institūcijām par iespējamu līdzekļu šķērdēšanu vai pārkāpumiem budžeta pieņemšanas procesā?

Četros domes sasaukumos esmu bijis deputāts un esmu arī bijis mērs. Esmu bijis arī "otra kurpēs". Es neesmu šādas taktikas piekritējs.

Es uzskatu, ka jebkuru jautājumu var atrisināt arī sarunu ceļā, tas ir menedžmenta jautājums. Daudzi politiķi pēdējā laikā domā, ka var kaut ko sasniegt tikai tad, ja ir absolūtais vairākums.

Mūsu, opozīcijas, taktika bija cita - nevis dienu un nakti rakstīt sūdzības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vai prokuratūrai, bet gan kontaktēties un aktīvi informēt attiecīgās ministrijas, iestādes, runāt ar Saeimas deputātiem, īpaši tiem, kas pārstāv Latgali. Pirms kāda laika mēs vērsāmies pie visu frakciju pārstāvjiem, norādot uz konkrētām problēmām.

Tomēr jāatzīst, ka šī ilgstošā sarakste nav bijusi īpaši rezultatīva. Protams, tas ir jādara, bet jāatceras arī, ka opozīcijas deputāti nav pašvaldības darbinieki - mums ir savs ikdienas darbs, atbildības, kolektīvi, ko vadām. Mēs nevaram visu savu laiku veltīt tikai pētījumiem un sūdzībām. Ir jādomā, kā panākt rezultātu, nevis tikai nodarboties ar procesu. Es esmu cilvēks, kurš fokusējas uz rezultātu.

Runājot par pēdējo domes sasaukumu, vai uzskatāt, ka bijāt stipra opozīcija?

Cilvēki no opozīcijas bieži gaida skaļus paziņojumus, skaļus žestus, protestus, "TikTok" video un tamlīdzīgi. Varbūt tā vajadzēja rīkoties, bet es uzskatu, ka ne vienmēr tie, kas visvairāk kliedz, arī izdara darbu. Galvenais bija mērķtiecība, darīt to, kas nepieciešams, lai rezultāts būtu tāds, kāds bija. Piemēram, par pirmajiem problēmu "aizmetņiem" es runāju jau piecus sešus gadus atpakaļ. Es lūdzu finanšu pārvaldes vadītāju sagatavot tabulu, kurā lūdzu aprēķinus pa gadiem, kas ar mums notiek - un jā, es kļūdījos tikai par pāris mēnešiem, kad finanšu pietiekamības problēmas kļuva redzamas visiem.

Vai tas, par ko jūs runājat, arī ir tas, ko minat savā programmā, ka esat pārmaiņu līderi? Vai tas nav pārāk skaļš paziņojums?

Mēs arī savā ikdienā esam pārmaiņu līderi. Mēs neesam domes darbinieki, neesam ierēdņi, esam cilvēki, kuri šajā pārmaiņu laikmetā spēj vadīt uzņēmumus, spēj radīt virsvērtības. Un, manuprāt, šobrīd, lai "izvilktu" pašvaldības budžetu, tiešām ir jābūt drosmei un līderībai. Otrkārt, ir jābūt izpratnei un, treškārt - jābūt spējai sadarboties arī ar valsts iestādēm, lai tas nebūtu tikai "vientuļā bruņinieka ceļš".

Ir skaidrs, ka nākamie četri gadi mums nebūs uzplaukuma gadi. Tie būs ļoti sūra un melna darba gadi, lai budžets būtu pēc iespējas sabalansēts. Laikā, kad es vadīju domi no 2006. līdz 2009.gadam, tapa "Gors" un "Zeimuļs". No ambīciju viedokļa, man tās ir apmierinātas uz visu dzīvi. Šobrīd ambīciju un varoņdarbu laiks ir beidzies, bet nākamie četri gadi būs pragmatiska darba laiks.

Un kāpēc jūs tomēr šādā laikā kandidējat vēlēšanās?

Jebkurš loks ir jānoslēdz. Mēs šo darbu uzsākām, un tas ir jāpabeidz, loks ir jānoslēdz.

Kāpēc tā sauktās latviešu partijas Rēzeknē šogad neapvienojās vienā sarakstā, bet vēl vairāk sadrumstalojās?

Kad mēs vairāk nekā pirms gada, pateicoties Rīgas kolēģiem un viņu izpratnei, Rēzeknē atvērām biroju, kuru veidoja piecas partijas, tad doma tiešām bija par kopīgu darbošanos. Tā ir nūja ar diviem galiem. Ļoti laba lieta bija, ka birojs pulcēja cilvēkus katru nedēļu, pēc grafika - tur no katras partijas bija cilvēki, bija jākoordinē laiki. Tā bija praktiska aktivitāte no sabiedrības puses, un tas noteikti ir pluss.

Kāpēc tomēr nesanāca taisīt vienu kopīgu sarakstu? Ja analizējam, tad redzams, ka labēji centriski saraksti ir vismaz četri. Tomēr, ja runājam aritmētiski, ne vienmēr viens būs stiprāks nekā divi. Otrkārt, katrai grupai bija nedaudz dažādi uzskati, arī līderiem un "lokomotīvēm" par to, ko darīt un kā darīt. Varbūt arī personīgajām ambīcijām bija sava loma. Tas jau nav slikti politikā.

Manuprāt, ir mīts, ka visiem būtu jābūt vienā partijā. Privātās sarunās ar dažādiem cilvēkiem, arī uzņēmējiem, esmu dzirdējis, ka cilvēki saka, ka tā ir neiespējamā misija. Ja nemaldos, 2009.gadā es pie galda apsēdināju astoņas partijas - un mums nekas nesanāca. Tas tika mēģināts vēlreiz, bet...

Kādu jūs redzat nākamo domes sastāvu - cik sarakstu tajā tiks pārstāvēti, un kādu rezultātu sagaidāt savam sarakstam?

Es domāju, ka beidzot būtu laiks mazāk skatīties uz politisko spektru, bet vairāk uz personālijām, cilvēkiem, kuri reāli spēj darboties un darīt. Ir nepieciešami tie, kas var šo situāciju sakārtot. Mūsu pilsēta ir pašpietiekama, mēs to ļoti labi zinām. Manā laikā mums bija "nulles budžets", no izlīdzināšanas fonda neko nesaņēmām un neko nemaksājām. Tas nozīmē, ka šeit ir uzņēmēji, ir darbinieki. Runa ir par prātīgu, prasmīgu rīcību - nevis tagad zīlēt, kuram kā veiksies. Šis ir interesants laiks - vienubrīd bija tāds sociālo mediju uzplaukums, bet tagad redzu, ka cilvēkiem vairāk sāk vajadzēt pratības, atklātas sarunas un godīgumu. Sociālajos medijos ļoti klātesošs ir viltus un apmāns.

Kā tieši jūs, jūsu saraksta pārstāvji plānojat uzrunāt vēlētājus? Pat vienkārši, lai uzrunātu cilvēkus aiziet uz vēlēšanām?

Mūsu sarakstā apmēram puse cilvēku ir ar pieredzi un kuriem ir savs cilvēku loks, ar kuriem jau tiekas ikdienā. Piemēram, es pats esmu ne tikai uzņēmējs, bet arī partijas nodaļas vadītājs. Mēs ar vēlētājiem tiekamies regulāri, runājam, bet katram arī ir savi rīki.

Mūsu saraksts šobrīd sociālajos tīklos varbūt nav pats aktīvākais, bet mēs balstāmies uz tiešajām tikšanās reizēm un sarunām. Protams, partijā ir arī jaunāki cilvēki, kuri pieslēdzas sociālajiem tīkliem. Vēl neesam laiduši apritē, bet mums ir diezgan daudz vides reklāmu, kas nebūs ar mesijām, bet ar citādu redzējumu. Mēs gribam, lai vides reklāma nav vērsta uz kaut ko vienu, bet stāsts ir par komandu un rezultātu. Katram ir savi instrumenti, bet jautājums ir, cik daudz cilvēkam tas der. Cilvēki grib mieru, grib pārticību un drošību. Mūsuprāt, šobrīd ir nevis jāsit bungas un jākaro, bet ir jāstrādā mierīgi un pārliecinoši.

Vai, jūsuprāt, šajās vēlēšanās varētu piedalīties vairāk cilvēku nekā iepriekš, ņemot vērā Rēzeknes īpašo situāciju?

Domāju, ka tikai nedaudz. Diemžēl cilvēki ir vīlušies nevis Rēzeknē, bet vīlušies politikā. Cilvēki ir vīlušies lielajā politikā, sākot ar lielām valstīm un arī mūsu valsts politikā. Cilvēki vienkārši vairs netic.

Jūs pats esat uzņēmējs, un arī partijas programmā ir minēts atbalsts uzņēmējiem. Industriālais parks ir ilgi apspriests projekts Rēzeknē, bet joprojām netiek realizēts. Kur jūs redzat līdzekļus, lai sniegtu atbalstu uzņēmējdarbībai pilsētā un arī īstenotu industriālā parka projektu?

Nav jau tā, ka iepriekšējos sasaukumos atbalsta nebija. Ir vairākas programmas un veiksmīgi realizēti projekti. Jā, mūsu klupšanas akmens nešaubīgi ir Kovšu ezers un spa, kur bija pilnīgi nepamatotas ambīcijas, ka nu notiks un viss būs - būsim kā Arābu Emirāti Latvijas izpildījumā. Tā nebūs, un tā bija kļūda.

Bet ir vesela virkne projektu, kas jau strādā. Industriālais parks ir tikai turpinājums iesāktajiem projektiem. Protams, parka sākotnējā iecere bija lielāka, ambiciozāka - bet tagad to var darīt pa kārtām. Vispirms viena kārta, tad otra, tad trešā. Galu galā, ja skatāmies no tāda skatu punkta - "Goru" arī neviens neaiznesīs prom, tas tur ir un ir vienalga, kurš to lenti grieza. Uz to es tieši tā arī skatos, mūsu uzdevums nākamajos četros gados ir izdarīt tā, lai būtu ko turpināt. Nevis stāvēt pie sasistas siles, bet nodrošināt pēctecību.

Kas, jūsuprāt, pašvaldībai būtu jādara ar spa centru?

Būsim reāli, nebūs te trešo valstu tūristu, ilgus gadus nebūs. Arī investors, kuru gaidīja viesnīcas būvniecībai, tā arī nav atradies. Iespējams, ēku varētu izmantot medicīnas centra izveidei, piemēram, rehabilitācijas centrs noteiktām mērķa grupām un ne tikai mūsu novadam, bet arī visas valsts vai pat Baltijas mērogā.

Bet vai tas būtu pašvaldības ziņā, vai arī tomēr šādu medicīnas iestādi varētu uzticēt privātajam sektoram?

Te ir svarīgi saprast, kā tehniski līdz tam nonākt. Šobrīd tā iecere, kāda tika sākotnēji virzīta, vienkārši nestrādā. Ja tas nestrādā ar pirmo un otro reizi, tad ir jāmeklē citi risinājumi gan juridiski, gan finansiāli, gan galu galā funkcionāli risinājumi. Nav tāda nenovēršamība, ka tur obligāti jābūt tikai tam, kas sākotnēji bija plānots. Telpas ir labas, vieta ir laba. Ja paskatāmies uz medicīnas pakalpojumu biznesu, tad tas visnotaļ zeļ un plaukst.

Bet vai struktūrfondu nauda neuzliek nosacījumus, kā šis projekts var tikt izmantots?

Jā, noteikumi ir, bet tie nav nepārvarami. Par to var runāt sadarbībā vietējai varai, iniciatīvas grupām ar valsts institūcijām. Galu galā arī sankcijas, kas var sekot no Eiropas puses, var samaksāt, izveidot samaksas grafiku. Ja mums jau ir parāds, tad šādas summas vairs nebūs letālas. Ir jāmeklē projekta pielietojums - jo ilgāk ēkas stāv tukšas, jo lielākus zaudējumus tas rada.

Ir izskanējis arī no pagaidu administrācijas, ka, iespējams, Rēzeknes slimnīca nākotnē varētu pāriet valsts pārvaldībā, lai gan pašlaik tikai Daugavpils slimnīca ir valsts pārvaldībā. Kā uz šo ideju skatāties?

Man šajā jautājumā nostabilizējies viedoklis nav. Daugavpilī ir viena situācija - Daugavpils ir grimstošs kuģis, lai gan cilvēku ir vairāk. Nevaru sīkāk komentēt, jo neesmu Daugavpils situācijā iedziļinājies, bet finanšu situācija tur nav laba. Iespējams, tas ir arguments, kāpēc valsts iesaistās.

Rēzeknē situācija ir cita - mums slimnīca ir veiksmīgs uzņēmums. Ja skatāmies no kapitāldaļu turētāja, pašvaldības puses - kāpēc gan valstij pārņemt. Tā tad ir atsevišķa saruna ar vienu ministriju, otru ministriju par funkcijām, finansējumu. Galvenais mērķis ir nodrošināt, lai gan pilsētas, gan novada, gan pat visas Latgales cilvēkiem būtu pieejami kvalitatīvi veselības pakalpojumi. Ja valsts var pierādīt, ka tas ir samērojami un izdevīgi, tad tas būtu jāpilda. Bet darīt tikai "ķeksīša pēc", tas nav risinājums. Rēzeknes slimnīca nav tas sliktākais piemērs - gan funkcionalitātes, gan aprīkojuma, gan personāla ziņā. Arī atsauksmes no pacientiem ir labas. Protams, ir, ko uzlabot, jāmaina kaut kas, jāpievieno, bet noteikti nav sliktākais piemērs.

Vai, jūsuprāt, pašlaik pilsētas izglītības iestāžu tīkls ir optimāls?

Nē. Noteikti būtu jāatjauno vidusskola vai pat vidusskolas, kas tika likvidētas. Vesels pilsētas mikrorajons - Ziemeļu rajons - palika bez vidusskolas. Ja abas skolas iepriekš bija vidusskolas, tad tagad tikai ar deviņām klasēm. Protams, labākie skolēni iet uz ģimnāziju, bet es vienmēr esmu uzskatījis, ka ne visiem bērniem būtu jāmācās ģimnāzijā. Tā ir domāta tiem, kuri plāno studēt tālāk - augstskolā, maģistrantūrā, doktorantūrā, taču vienlaikus ir daudz specialitāšu, kur pietiek ar profesionālo bakalauru. Vai tāpēc būtu jāpabeidz tieši ģimnāzija - domāju, ka nē.

Normāla, spēcīga vidusskola ir vajadzīga. 5.vidusskola pirms slēgšanas starp mazajām skolām bija starp piecām labākajām Latvijā. Tā bija politika, vistīrākā politika, lai stiprinātu otru skolu, lai nostiprinātu savas pozīcijas un placdarmu. Es to nekomentēšu, bet, manuprāt, tas viss bija darīts ar domu, lai arī restartētu mācībspēka sastāvu, kas arī daļēji izdevās.

Taču sliktā ziņa ir tāda, ka, runājot ar vecākiem, viņi saka, ka tā būs beidzamā skola, uz kuru sūtīt savus bērnus. Sabiedrībai tu nepavēlēsi. Un šajā jautājumā vairs nav runa par politiku, bet par ģimeņu izvēli. Šī izvēle balstās ne tik daudz politikā, bet tajā, ko tēvs un māte grib redzēt, lai viņu bērnam iemācītu.

Cik saprotu, šāda nostāja ir saistīta ar to, ka tā iepriekš bija "krievu skola"?

Tā bija krievu skola, nemelošu, kuru vadīja arī viens no pašvaldības pozīcijas deputātiem. Nekas jauns, diezgan pierasta lieta daudzās pilsētās. Tas tā nedrīkstētu būt. Ir jomas, kurās politika vispār nedrīkst jaukties, - piemēram, izglītība un medicīna.

Tad, jūsuprāt, jautājums varētu būt par to, vai skolu direktori drīkst būt arī pašvaldību deputāti?

Jā, es uzskatu, ka tas ir nopietnas diskusijas vērts temats sabiedrībā. Bet, redziet, kad šādus jautājumus ceļ gaismā, oponenti mēdz teikt: "Jūs paši tā darāt citur." Es šādi nedalu - savi un citi. Es nāku no cita segmenta dzīvē, un man ir svarīgi, lai šis jaunais cilvēks savlaicīgi atrod savu vietu dzīvē, un viņam palīdz gan ģimenē, gan skolā atrast to vietu un būt noderīgam, nevis maldīties. Tāpēc, jā, es domāju, ka vidusskola ir jāatjauno - viena vai otra. Varbūt ēka paliek tā pati, bet saturs mainās - tā ir viena skola ar dažādām funkcijām, dažādiem līmeņiem, iespējams, dažādām pieejām.

Izglītības jomā jūsu programmā ir arī punkts par pabalstiem pirmklasniekiem un ideja palielināt pabalstu jaundzimušajiem. Kur tam ņemt finansējumu?

Šādi pabalsti iepriekš bija un ir jāatjauno. Tas ir jāvērtē. Kaut kāda veida atbalsti bija arī reliģiskajām organizācijām vai biedrībām, nevalstiskajam sektoram. Tad ir jāņem viss saraksts, jāiet tam cauri un jāvērtē, kas tad ir motivācija jauniem cilvēkiem pie mums nākt. Novadā un pilsētā, manuprāt, ir jābūt vienādiem šiem pabalstiem.

Vai ir aplēses, cik tas izmaksās?

Vēl pirms pagaidu administrācijas mēs šos pabalstus "nogriezām", jo nebija variantu - bija uzstādījums no abām ministrijām, ka visas funkcijas ar pašvaldībai neraksturīgām lietām ir jāatmet. Tagad ir laiks tās likt atpakaļ, bet ļoti izvērtējot, kuri atbalsti ir nepieciešami, cik daudz un bez kuriem var iztikt. Piemēram, ja man jāsalīdzina divas lietas - bezmaksas braukšana sabiedriskajā transportā vai atbalsts pirmklasniekiem, tad nešaubīgi - pirmklasnieki.

Manuprāt, būtu laiks veidot budžetu no nulles - nevis pēctecīgu, kā ir pieņemts, bet nulles budžetu, kur sākt no baltas lapas. Nekas tāds nav bijis - ne valsts, ne pašvaldību sektorā. Visi ir pieraduši strādāt ar iepriekšējo budžetu, un vienmēr kaut kādā "kabatiņā" vai "atvilktnītē" kāda rezervīte ir nolikta. Iespējams, gadus divus vajadzētu pastrādāt ar ļoti mazu rezervīti. Tad, kad mēs līdzekļus griezām un mazinājām, pēkšņi tie atradās - kaut kas te, kaut kas tur. Tas nozīmē, ka tāda ir vēsturiski izveidojusies sistēma, kur atliek kādu "mazo pīrāga gabaliņu".

Sabiedriskais transports tradicionāli ir tā sfēra, kur lielajās pašvaldībās tiek prasītas dotācijas. Tad, jūsuprāt, biļešu cenai bija jāceļas?

Administrācija ir ļoti labi atrisinājusi situāciju. Piemēram, par atvieglojumiem vecāka gadagājuma cilvēkiem. Kāpēc Rēzeknē bija no 60 gadiem, ja pensionēšanās vecums Latvijā ir 65 gadi? Šobrīd atvieglojumu sistēma nav slikta un tā strādā.

Jautājums varbūt ir par maršrutu tīklu un tā tālāku caurskatīšanu. Es diezgan labi esmu izpētījis arī transporta uzņēmuma bilances un citas lietas. Īsti daudz vairs ekonomēšanas iespēju tur nav, jo viņi tiešām racionāli piegāja visām izmaiņām.

Jautājums, kas izskanējis iepriekš un ik pa laikam arī tagad, vai reformas gaitā vajadzēja apvienot abas pašvaldības? Un jums kā deputātam būtu arī tiesības rosināt apvienošanos.

Es kā deputāts noteikti nerosināšu. Man ir bijusi iespēja dzīvē dzīvot, strādāt dažāda līmeņa pašvaldībās - gan mazā ciemā, gan galvaspilsētā, arī valstspilsētā un novadā. Tie tomēr ir dažādi dzīves līmeņi, cilvēkiem ir dažādas vajadzības. Manuprāt, apvienošanas būs nešaubīgi tieši demogrāfijas un finanšu dēļ. Tas ir neizbēgami, tikai jautājums - kad? Vai pēc tam būs labāk, par to neesmu pārliecināts. Es nedomāju, ka Rēzeknes iedzīvotāju un, piemēram, Kaunatas vai Nautrēnu intereses ir vienādas. Tie ir ļoti dažādi cilvēki, dažādas dzīves, dažādi scenāriji, vajadzības.

Vai redzat arī kaut kādas iespējas bez apvienošanās sadarboties?

Tas jau notiek. Es domāju, ka, piemēram, pašvaldības policijas jomā varētu sadarboties, arī būvvaldes, bāriņtiesas, iespējams, arī komunālie dienesti. Arī slimnīca, kas jau tagad sadarbojas. Tās ir līgumattiecības. Ja tas izdodas veiksmīgi, tad ir labi.

Cilvēkiem gan arī jāsaprot, ka novadu un pilsētu kapacitātes ir dažādas. Rīgas vilkme ir cita, Rēzeknei cita, Liepājai vēl cita un Valmierai arī. Skatoties, gan kā darbojas Jēkabpils, gan Valmieras apvienotais novads, iespējams, ka tas ir labs modelis. Tas viss norāda, ka jābūt ļoti mērķtiecīgam plānam, programmām, kā to realizēt. Iespējams, nāks kāda jauna politika, ne tikai politiska, bet arī ekonomiska, kas spēs to visu pamatot, jo līdz šim visas reformas, kas ir bijušas, ir cietušas fiasko. Reformas līdz šim ir bijušas tādas, lai celtu politiķu popularitāti un atpazīstamību, bet cilvēkiem no tā galu beigās ir bijis tikai sliktāk.

Viens no jaunajiem pašvaldību likumā noteiktajiem pienākumiem ir, ka pašvaldībai jābūt savai pašvaldības policijai. Rēzekne kā pilsēta savulaik šo funkciju likvidēja. Jūs kā iedzīvotājs redzat policiju uz ielām un drošības situācijas uzlabošanos?

Jāsāk ar to, ka likums nosaka pienākumus, bet tam līdzi jābūt arī finansēm. Tad, kad atjaunojām policiju, sazinājos ar citām pašvaldībām par šo jautājumu un viņi teica - jā, mēs to izdarīsim, bet ar diviem trīs cilvēkiem. Ko ar tādu resursu reāli var izdarīt? Tad, kad šo normu ielika likumā, vajadzēja būt arī izpratnei par finansējumu. Es nekritizēju likumu, bet, manuprāt, tajā varēja iestrādāt punktu, ka blakus esošās pašvaldības var veidot kopīgu pašvaldības policiju - mobilu, stipru, profesionālu, ar vismaz 15-20 darbiniekiem. Tad var nodrošināt reidus, patrulēšanu, sadarbību ar iedzīvotājiem...

Manuprāt, šobrīd likums ir izpildīts, bet funkcionalitāti varētu vēlēties labāku.

No amata atbrīvotais Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai") iepriekš intervijā teica, ka ir pārliecināts, ka attiecīgie drošības dienesti viņam nepiešķirs pielaidi valsts noslēpumam. Taču viņš arī uzsvēra, ka jebkurā gadījumā varēs domē strādāt. Kā jūs uz to raugāties? Vai būtu gatavs strādāt domē, kur priekšsēdētājam nav augstākās drošības pielaides?

Tas laikam nav manas kompetences jautājums. Es, godīgi sakot, labprāt ar šo cilvēku vispār nestrādātu kopā. Paldies Dievam, ka neesmu viņa vietā, bet, manuprāt, dzīvē pienāk brīdis, kad vienkārši ir laiks paiet malā. Manuprāt, viņa gadījumā šis punkts ir sasniegts. Taču, protams, ja Bartaševiča kungs domē tiks ievēlēts, tā ir vēlētāju griba.

Tad vēl jautājums - vai mani pašu ievēlēs. Ja mēs būsim kolēģi, deputāti, tad jāskatās, kāds būs kopējais deputātu sastāvs. Skaidrs, ka viņa komandā es sevi noteikti neredzu. Ir jau pagājis zināms laiks, kurā mēs esam bijuši pie varas sadarbībā ar viņu, un, godīgi sakot, nekas veiksmīgs tur nav sanācis. Es domāju, ka būtu laiks ļaut to darīt citiem cilvēkiem vai citam cilvēkam.

Dome nav vieta, kur kādu vajadzētu pazemot vai aizvainot tikai tāpēc, ka viņš ir citāds - atšķirīgas reliģijas, politiskās pārliecības vai orientācijas. Cilvēks ir tāds, kāds viņš ir. Ar to mums šajā domes sasaukumā bija ļoti grūti, īpaši no Bartaševiča kunga puses. Es uz to skatos ļoti mierīgi, jo man tas nav pirmais sasaukums, un zinu, kas notiek politikā, bet kolēģi bija pārsteigti.

Manuprāt, šajā domē ļoti svarīga būs spēja saglabāt cieņu un rīkoties atbildīgi. Retorikai jābūt cieņpilnai.

Vai ir vēl kādas "sarkanās līnijas" attiecībā uz politiskajiem spēkiem vai konkrētiem cilvēkiem?

Laikam [Alekseja] Rosļikova kunga "blice" nav tā, kas mūs uzrunātu, domāju, ka diez vai mēs sadarbosimies. Tā kā šī kompānija iet kopā ar "Latvija pirmajā vietā", tad arī tā automātiski atkrīt.

Un ir vēl "Sarauj, Latgale".

"Sarauj, Latgale" Rēzekne ir ļoti liels izaicinājums. Es viņiem vēlu veiksmi, bet mani ļoti pārsteidza šāds risinājums. Ja viņi ir pārliecināti, ka viņiem veiksies, tad lai jau veicas. Runāt ar viņiem mēs noteikti runāsim. Man nav komentāru, jo es nezinu šos cilvēkus, redzu tikai sociālajos tīklos un plakātos. Vai tā var vadīt pilsētu, domāju, ka īsti nē.