Pie varas Rīgā ilgstoši bijusī "Saskaņa" šogad nelolo lielas cerības būtiski paplašināt savu frakciju Rīgas domē, kur pēdējos gados tā bijusi opozīcijā. Revidējot vērtības un biedru rindas, jūnija pirmā sestdiena partijai kalpos par iespēju ieskatīties nākotnē, kur uzdodams jautājums arī par turpmāko pastāvēšanu. Skandālu un ambīciju dēļ sadaloties reizinātājos, "Saskaņa" cer, ka bijušos biedrus tomēr zina labāk nekā pārbēdzēju jaunajās politiskajās mājās, tāpēc esot cerības vienoties. "Saskaņas" Rīgas mēra amata kandidāte Regīna Ločmele intervijā aģentūrai LETA sola, ka visos veidos mēģinās pildīt vēlētājiem dotos solījumus, kuru lokā ir gan naudas pārdales pārskatīšana starp pašvaldībām, gan jaunu Rīgas robežu noteikšana.

"Saskaņai" pašlaik vēl ir pārstāvniecība Rīgas domē, taču partija ir zaudējusi būtiskas pārstāvniecības reģionos, Saeimā. Reitingi ir tādi, kādi ir. Kas jums kā "Saskaņas" Rīgas pirmajam numuram un partijai kopumā ir šīs vēlēšanas?

Šīs vēlēšanas mums ir nākotnes rādītājs. Mums ir ļoti svarīgi, lai šajās vēlēšanās mēs parādītu ne tikai politiskai elitei, bet galvenais visai sabiedrībai, ka "Saskaņas" idejai ir turpinājums, ka tie cilvēki, kas palika partijā un palika uzticīgi tās vērtībām, ir nepieciešami. Man "Saskaņa" ir vērtību kopums. Saeimas vēlēšanas notiks jau nākamgad, un ļoti svarīgi, kādi politiskie spēki veidos piedāvājuma spektru. Pašlaik ir skaidri redzams, ka pārsvarā reitingos stipras, izņemot "Progresīvos", ir partijas, kas sludina, nedemokrātiskas vērtības, kas ir ļoti bīstamas tālākai sabiedrības attīstībai, jo tieši šo vērtību komplekss noved pie diktatūras.

Tās ir kuras partijas?

Tās ir gan latviskās partijas, gan krieviskās partijas.

Kur jūs atrodaties šajā spektrā?

Šajā spektrā mēs atrodamies centrā. Mēs esam tā kompromisa un cerību saliņa, kur mūsu sabiedrība varēs saglabāt cilvēcisko seju un atbilst Eiropas Savienības vērtību kompleksam. Es nejokoju, tas tā ir. Jūs varētu paanalizēt, piemēram, kāpēc "Latvija pirmajā vietā" (LPV) pārstāvis ir piebiedrojies tai Eiropas Parlamenta grupai, kas īstenībā ir pret Eiropas Savienības nākotni, un kāpēc tieši šai partijai, piemēram, Rīgā, ir vislielākais atbalsts. Tas ir rezultāts tam, ka pašreizējā valdošā koalīcija ir novedusi Rīgu pie zināma haosa, un sabiedrība vienmēr, to es jums kā sociālo zinātņu maģistre saku, šādos apstākļos izvēlēsies stipro roku, neapzinoties, ka pēc tam viņi būs šīs stiprās rokas upuri, zaudējot gan savu gribas brīvību, gan arī cilvēcīgumu. Tas viss jau ir aprakstīts baušļos Jaunajā derībā. Vai mēs arī politikā sekojam šīm vērtībām? Nezagt, nenogalināt, neveidot sev elkus... Demokrātija vienmēr ir vājāka par diktatūrām. Vadības teorija nosaka, ka vienpersoniski vadīt ir vieglāk un, pēc būtības, efektīvāk. Bet vai, ejot šo ceļu, mēs varam nonākt pie sabiedrības pilnveidošanas un pie sabiedrisko procesu efektivitātes?

Kāpēc notiek kari? Jo vīrieši uzskata to par ļoti efektīvu metodi, lai iegūtu jaunas teritorijas, jaunas bagātības. Vienā intervijā tagad tika vaicāts, kāpēc sieviešu šoreiz uz Rīgas domes vēlēšanām ir tik maz, kāpēc tikai divas sievietes pretendē uz Rīgas mēra amatu? Vīrieši atbildēja, ka sievietes neko nesaprot saimniecībā. Tas liecina par zināmu augstsprātību un ļoti paaugstinātu pašvērtējumu, kas arī raksturo diktatorus. Šeit es redzu lielu bīstamību. Arī tonis, kuru pašlaik nosaka sociālie mediji, ir tāds, ka tev jābūt spilgtam, populistiskam vīrietim vidējos gados, ar labu izskatu. Varētu būt līdzīgs [ASV prezidentam Donaldam] Trampam. Tad cilvēki redzēs tevī to stipro roku. Manuprāt, Latvijas tautai, Latvijai kā tādai diktatori nepiestāv. Un Rīgai arī vajag tādu cilvēku, kurš jebkurā politiskajā spēkā tagad, neskatoties uz nekādu politisko konkurenci, saredzēs sadarbības partneri. Ja mēs vēlamies attīstīt Rīgu, mums ir jāieklausās katra rīdzinieka balsī un domās. Ja šie cilvēki izvēlas dažādas partijas, tad mums nekas neatliek, kā ieklausīties arī tajā politiskajā spēkā, kas pārstāv šo cilvēku. Kompromisa ceļš ir vienīgais iespējamais.

Tad, kad es dzirdu, ka cilvēks saka, ka viņš būšot nākamais Rīgas mērs, man ir tikai divi secinājumi. Vai nu šis cilvēks apzināti melo, vai arī viņš tiešām nesaprot, ka viņš nebūs mērs. Rīgas mēru ievēlēs jaunie deputāti, un pašlaik nevar paredzēt, kāds būs spēku samērs. Nepastāv pašlaik tāda matemātika. Pašlaik neredzam, ka vara Rīgā mainītos kardināli. Es pirmām kārtām runāju par [LPV līderi Aināru] Šlesera kungu. Vienīgais postenis, kas viņam varētu būt nākotnē, ir vicemēra amats. Jautājums ir tikai tāds, kas būs mērs, kas, savukārt, ir jautājums par sadarbības iespējām.

Ja "Saskaņa" tiek Rīgas domē, vai jūs ietu koalīcijā ar Šleseru?

Jebkura politiķa un politiskā spēka uzdevums ir pārstāvēt tieši savu vēlētāju intereses. Ja par mums balsos cilvēki, tas nozīmē, ka viņi atbalsta arī mūsu programmu. Mēs iesim koalīcijā un sadarbosimies ar jebkuru politisko spēku, kas būs gatavs īstenot mūsu programmu un aizstāvēt mūsu vēlētāju intereses. Latvija ir ļoti nopietna izaicinājuma priekšā, nevaram atļauties Rīgā turpināt haosu, naidīgo attieksmi vienam pret otru. Mums steidzami ir jāvieno gan rīdzinieki, gan Latvija kopumā.

Tātad jūs iesiet koalīcijā gan ar Šlesera partiju, gan ar, piemēram, "Stabilitātei" līdera Alekseja Rosļikova partiju?

Jā, jā. Mēs iesim, bet mēs varētu vienoties ar jebkuru politisko spēku, kas tiks ievēlēts Rīgas domē. Šoreiz pat nebūs runa par vērtībām, jo primāri ir uzdevums, kā padarīt dzīvi Rīgā ērtāku un labklājīgāku visiem iedzīvotājiem. Ir kaut kādi momenti, kas varētu būt pamats sarkano līniju zīmēšanai, bet mēs sadarbosimies ar jebkuriem politiķiem, kuri būs gatavi īstenot mūsu programmu, lai mēs varētu pēc tam godīgi cilvēkiem atbildēt, ka izdarījām visu, ieskaitot kompromisu meklēšanu un ambīciju stipru, stipru pazemināšanu, lai panāktu konkrētus rezultātus.

Jūs sakāt, ka nav runa par vērtībām, bet sarunas sākumā teicāt, ka tā ir runa par vērtībām, jo ir eiropeiskās vērtības, bet Šlesera partija, kā teicāt, postulē ne Eiropas vērtības. Kā iet kopā šādas savstarpēji izslēdzošas lietas?

Šīs vērtības tiks sabalansētas. Rīgas domes deputāta darbs diezgan reti prasa augstāko ideoloģijas pilotāžu. Tur ir ļoti konkrētas lietas uz zemes. Bet ir principiāli jautājumi, pirmkārt, mūsu vēlētājiem, kuri ir ļoti daudz krievvalodīgu cilvēku, vai mēs ejam saskaņas, nevis nacionālisma ceļus - visu tautu un nacionalitāšu vienotu un draudzīgu dzīvi galvaspilsētā. Ja Nacionālā apvienība uzstās, ka nav jādomā par saimnieciskiem jautājumiem un pilsētas attīstību, bet jādomā tikai par to, lai šeit pilnīgi iznīcinātu jebkuru ielas nosaukumu, kas attiecas uz Krievijas impēriju, tad būs pagrūti. Bet, ja tiešām pie galda sedīsies cilvēki, kuri runās par konkrētu plānu un kas nebūs pretrunā ar mūsu mērķiem, viss ir iespējams.

Jūs sākumā minējāt, ka "Saskaņai" šīs vēlēšanas ir par nākotni. Vai tas nozīmē, ja arī šajās vēlēšanās neveiksies...

Veiksies!

Bet var būt dažādi. Saeimas vēlēšanās partija arī negaidīja tādu rezultātu, kāds bija.

Nē, tas bija prognozējams. Mūsu neveiksmīgajam startam 14.Saeimas vēlēšanās bija vairāki apstākļi. Ne tikai Ukrainas jautājums, kur mēs ieņēmām stingru pozīciju. Pēdējais sitiens bija balsojums par pareiztīcīgās baznīcas autonomiju. Šoreiz mēs bijām gatavi apvienoties, meklēt kompromisus jau pirms vēlēšanām, bet diemžēl citi spēki nebija tam gatavi.

Apvienoties ar ko?

Bija sarunas ar visām partijām, uz kurām bija aizgājuši mūsu vēlētāji: gan ar Šleseru, gan ar Rosļikovu, gan ar Stepaņenko ģimeni un tā tālāk. Vienīgais, kurš bija gatavs, tas bija Jeremejeva kungs.

Izskatījās, ka "Saskaņa" kādā brīdī cenšas tomēr atbrīvoties no tāda, ja var tā izteikties, toksiska krieviskuma, kas vilkās līdzi partijai diezgan ilgu laiku. Un tagad jūs saucat partijas, kas savās programmās un retorikā pārstāv virzienu uz Austrumiem. Vai tā ir apzināta partijas vektora izvēle, ka tomēr "Saskaņai" ir jābūt krieviskākai, nevis, kā jūs teicāt, centriskai, vērstai uz visiem?

Mūsu misija ir saglabāt starpnacionālu mieru un saskaņas ideju nākotnē. Diemžēl tieši tas, par ko jūs tagad runājat, neļāva mums pārvarēt 5% barjeru Saeimas vēlēšanās. Visās partijās, kuras es nosaucu, ir cilvēki no "Saskaņas", tās ir pieņēmušas cilvēkus, kas bija arī Saeimas deputāti no "Saskaņas". Vislielākais izbrīns man bija, piemēram, par Nikolaja Kabanova kungu, kurš bija kategoriski pret karu Ukrainā, bet viņš aizgāja pie Rosļikova, kurš pats publiski ir vairāk Krievijas, nevis Ukrainas pusē. Nav noslēpums, kas ir labākais Rosļikova draugs Saeimā. Tas ir "Vienotības" frakcijas vadītājs [Edmunds Jurēvics]. Šeit ir paradokss, ka politiķi melo un savu īsto seju parāda tikai politiskajos kuluāros. Tāpēc bija svarīgi apvienot spēkus, lai mūsu velētājiem ir kvalitatīvāks politisks pietāvājums gan cilvēku un līderu ziņā, gan arī programmā. Bet, ja kompromiss nebija iespējams pašā sākumā, pat vienkārši sarunās par apvienošanos, tad tiešām pagrūti.

"Saskaņa" ir šajās vēlēšanās sadalījusies reizinātājos. Ja domēs ievēlē esošos un bijušos "saskaņiešus" no dažādām partijām, vai tā nav bumba ar laika degli, jo skaidrs, tiem cilvēkiem, kas pamet organizāciju, ir kaut kādas vilšanās sajūtas par bijušo partiju. Vai tas jau saknē nav lemts neveiksmei?

Tam es nepiekrītu, jo pārsvarā visi tie cilvēki, kuri pašlaik ir citos sarakstos, ir pieredzējuši vīrieši, kas ļoti lielu savas dzīves daļu ir pavadījuši politikā un pieraduši pie tā, ka viņi piedalās politiskajos un sabiedriskajos procesos. Viņi nevar vienkārši bez tā dzīvot. Tas, ka viņi nāk no "Saskaņas", un tieši "Saskaņa" ir viņu mamma - mēs to nosaucām pēdējā mūsu valdes sēdē, ka viņi ir ""Saskaņas" apsēkloti". Varbūt viņi paši to nesludina un pat neapzinās, bet viņi tādi ir. Viņi rīkosies atbilstoši savai politiskai pieredzei, kāda viņiem ir bijusi kopā ar "Saskaņu". Mēs šos cilvēkus zinām labāk un dziļāk nekā tie politiskie spēki, kuriem viņi ir pievienojušies. Un es tieši šodien par to domāju, vai nesanāks tā, ka Rīgas domes vēlēšanu rezultātā Rīgas domē pulcēsies iepriekšējo gadu "Saskaņa" gandrīz pilnā sastāvā.

Rīgai ir nepieciešama ārstēšana, krīzes pārvarēšanas komanda. Nebūs laika ieskrieties. Paredzu, ka, piemēram, puse no dažu partiju sarakstiem, piemēram, tam pašam Šleseram, jau pēc gada startēs Saeimas vēlēšanās un aizies no domes. Pa šo īso periodu ir jāsaliek komiteju vadība, bloki tā, lai Rīga tiešām varētu attīstīties. Un tieši šajā procesā ir jautājums, cik lielā mērā visas tās politiskās partijas melo rīdziniekiem. Šeit es visvairāk domāju par to pašu Aināru Šleseru. Es ciest nevaru melus un netaisnīgumu, tas izsauc manī tik lielu iekšēju pretestību, ka vēlos dažreiz kliegt un teikt visu sejā. No otras puses pieredze politikā saka, ka tas neko nedos. Tas, ko es redzu pašlaik no LPV puses, ir kaut kāda sektantiska tipa histērija, kas notiek sociālajos tīklos. Man nākas tiešām skaidrot cilvēkiem, ka, ejot vēlēt 7.jūnijā, viņi neievēlēs uzreiz Šleseru par mēru, ka viņš nevarēs ietekmēt vienpersoniski dažādus procesus.

Te izskan divi paralēli stāsti. Viens - ka no Šlesera puses nāk sektantiska tipa histērija, bet ar viņu būsiet gatavi strādāt. Otrs - ka pazīstat visus cilvēkus, kas ir ""Saskaņas" apsēkloti". Vai lielais plāns ir apspēlēt visus parējos, izskaitļojot savus vecos biedrus, un tādā veidā mēģināt sadarboties?

Jūs ļoti labi aprakstījāt pašreizējo politisko situāciju ne tikai Rīgā, bet arī Latvijā. Tas ir haoss, kas ir arī ļoti nopietnu izaicinājumi priekšā. Ne par velti pēdējā kongresā mēs ievēlējām par partijas vadītāju atkal Jāni Urbanoviču. Ir pienācis laiks ļoti gudrai un tālredzīgai politikai, kur galvenie būs nevis taktiskie, bet strateģiskie mērķi. Mūsu strateģiskais mērķis nepieļaut starpnacionālo naidu visas Latvijas mērogā. Un sāksim mēs no Rīgas. Tas, kas notika ar "Saskaņu", parāda tikai to, ka cilvēki kļuvuši uz laiku vāji, bet viņi savā būtībā palika tie paši. Tas viss ir zināms, ka cilvēki savā dzīvē nemainās, mēs zinām, ko no katra sagaidīt. Urbanovičs ir arī trešais numurs mūsu sarakstam, kas ir svarīgs punkts un posms mūsu nākamajā Rīgas domes stāstā - kurš saprot politiku līdz dziļumiem, prot vienot, prot vienoties un rast kompromisus. Bez kompromisiem un bez apvienošanās ne Rīga izdzīvos, ne Latvija. Tas ir pretēji tam sauklim, ar kuru iet zināma partija par stipro roku. Kamēr mums Satversme ir tāda, kāda ir, nebūs tā. Nav cita ceļa, kā apvienoties.

Iepriekšējās vēlēšanās, pēc tam, kad iepriekšējais Rīgas mērs Nils Ušakovs aizgāja strādāt uz Briseli, izskatījās, ka "Saskaņa" meklē jaunus cilvēkus, jaunas sejas. Šogad Rīgā īsti nav jaunu cilvēku. Par ko tas liecina "Saskaņā"? Par to, ka partija nespēja piesaistīt jaunus cilvēkus?

Par to, ka kauja ir pārāk nopietna. Kad ir karš un gaidāma ļoti nopietna kauja, nekad neliks par komandieri jaunizceptu leitnantu.

Tad kāpēc, piemēram, trešais numurs Urbanovičs nav pirmais numurs?

Šeit mēs vērtējam vairākus aspektus. Pirmkārt, apzinoties to, ka Rīgas dome tomēr vada Rīgu, kas ir ļoti komplicēts organisms, kur ir sociālie, būvniecības, komunālie, juridiskie, nodokļu jautājumi un tā tālāk. Ir jāzina saimniecība, ir jāzina, kā dzīvo cilvēki mikrorajonos. Runājot par Šleseru, man ir tādas aizdomas, ka ir vietas Rīgā, kur viņš nekad nav bijis. Nekad! Viņš nesaprot, Rīgas pašreizējos asākos punktus. Viņš nesaprot arī, manuprāt, Rīgas budžeta struktūru.

Mēs kā sociāldemokrātiska partija redzam, ka galvenā problēma gan Latvijā, gan Rīgā ir nabadzība un nevienlīdzība ienākumu sadalē. Protams, tam visam kājas aug no ekonomikas. Bet viņam ir jāsaprot kā biznesa cilvēkam, ka, nemainot nodokļu politiku, viņš nevarēs neko padarīt. Man tiešām sirds sāp, klausoties visus šos melus. Es vēlos šajās vēlēšanās palikt vienkārši godīgs cilvēks, kurš nekad nesola to, ko nevar izpildīt, un kuram tiešām sirds sāp par cilvēkiem.

Neilgi pirms sarakstu iesniegšanas bija neliels skandāls ar vienu no bijušajiem partijas līderiem Andri Morozovu. Cik man zināms, viņš arī tika gatavots kā saraksta līderis Rīgā. Bet viņš vairs pat nav partijā un kandidē no cita saraksta. Kāpēc tā notika?

Andris... Man viņš ļoti patīk kā cilvēks, bet viņam tiešām bija ļoti lielas ambīcijas. Par to, ka viņš vēlas būt pirmais numurs sarakstā domes vēlēšanās, viņš paziņoja nākamajā dienā pēc tam, kad kļuva zināms, ka Nils Ušakovs kļūs par Eiroparlamenta deputātu. Pretējā gadījumā viņš iešot prom. Valde apspriedās un nolēma piekrist, jo viņš ir labs jauns cilvēks, kuram ir zināšanas gan saimniecībā, gan uzņēmējdarbībā, ar lielu enerģiju, ar labu reputāciju partijā. Mēs viņam iedevām pirmo numuru, tas nebija publiski paziņots, bet par to zināja visi partijā. Pēc tam paiet trīs mēneši, un pēkšņi Andris man piezvanīja un teica, ka vēlas ar mani satikties, ka ir runa par apvienošanos ar Rosļikovu, ka viņam tas nav pieņemami. Izrādās, ka es biju laikam pēdējais cilvēks, kurš uzzināja, ka notiek tādas pārrunas. Es neslēpšu - personīgi man ļoti nepatīk Aleksejs Rosļikovs. Ļoti nepatīk viņa ideoloģija. Viņš man nepatīk vienkārši kā cilvēks, kuru es pazīstu ļoti labi. Andrim teicu, ka būšu viņa pusē. Bet burtiski nākamajā dienā man piezvanīja partijas biedri un norādīja uz Morozova ierakstu sociālajos medijos. Tā ir klasika, ejot prom, teikt, cik tava partija ir slikta. Andris izvēlējās būt kopā ar savu senu draugu Andreju Elksniņu, kurš viņam teica, ka viņam ir nepieciešams cilvēks startam Rēzeknē.

No sākuma bija vienošanās, ka Šlesera partija nestartēs Daugavpilī, bet pēc tam viņi uzzināja, ka startēs gan. Ja paskatīsieties, kāda komanda startē no Šlesera partijas Daugavpilī, jūs sapratīsiet, kāpēc Elksniņš bija tik nikns. Līdz ar to sava saraksta izlikšana Rezeknē bija atriebība Šlesaram par to, ka viņi tomēr uzdrošinājās ienākt Daugavpilī ar savu sarakstu. Un tāpēc bija nepieciešams Andris. Domāju, ka viņš tagad ļoti nožēlo šādu soli. Varbūt ne. Bet mēs nožēlojam. Tur nebija nekādas ideoloģiskas motivācijas. Dažreiz vīriešiem tā notiek, ka draugu būšana ir svarīgāka.

"Saskaņa" šobrīd ir pārstāvēta Rīgas domē. Kā varētu novērtēt partijas frakcijas sniegumu pēdējos piecos gados?

Es varu teikt tā, ka, skatoties, pirmkārt, uz frakcijas sastāvu, kur atkal ir rezultāts ilgadējai sadarbībai ar "Gods kalpot Rīgai", jo tur bija, piemēram, Eiženija Aldermane, kura mums nezināma iemesla dēļ tagad startēs no "Suverēnās varas", par ko mums bija ļoti, ļoti liels izbrīns. Tāpat kā Solomatina kungs - viņš Eiroparlamenta vēlēšanās startēja no "Suverēnās varas" saraksta, tad teica, ka tur viss ir slikti, no jauna iestājās "Saskaņā", bet īsi pirms Rīgas domes vēlēšanām, uzzinot, ka viņam piedāvāta vieta otrajā desmitniekā, atteicās startēt ar "Saskaņu", atkal pievienojoties "Suverēnajai varai".

Tie cilvēki, kuri tiešām "Saskaņā" ir ilgus gadus, - Anna Vladova, Andrejs Kameņeckis, Konstantīns Čekušins - strādā desmit no desmit. Čekušins ir viens no aktivitāšu līderiem domē. Tas nozīmē pieprasījumu skaitu, kas ir reakcija uz cilvēku jautājumiem. Diemžēl, un tas arī ir, manuprāt, viens no Latvijas politikas trūkumiem, ka tiek ievēlēti cilvēki, kuri ir pazīstami, bet viņi ir slikti politiķi - viņi nestrādā ar vēlētājiem, parādās politiskajā skatuvē tikai tad, kad tuvojas vēlēšanas. Visi, kas ir īstie "saskaņieši", nostrādāja uz 100%. Un tāpēc viņi arī ir mūsu saraksta priekšgalā.

Viens - ir aktīvi darboties, bet pavisam cits - arī reāli kaut ko sasniegt. Vai kaut kas ir sasniegts reāli?

Ļoti daudz tādu sasniegumu.

Nu, nosauciet trīs lielākos!

Ja runājam par ielu pārdēvēšanu un pieminekļu nojaukšanu, tad izdevās apturēt Lucavsalas pieminekļa nojaukšanu. Tas ir pirmais. Otrais - neskaitāmi komunālie jautājumi, kuri tika atrisināti, strādājot ar "Rīgas namu pārvaldnieku". Ļoti daudz problēmu, kas saistītas tieši ar skolu dzīvi, jo Vladovai ir izdevies sakārtot problēmas, kas skar Rīgas skolas un pirmskolas. Es, pat nebūdama Rīgas domes deputāte, palīdzēju ļoti daudz cilvēku saistībā ar sociālo dienestu, palīdzēju viņiem nokārtot dažādas pabalstu lietas, skaidroju, informēju, kā un kur griezties, lai saņemtu kaut kādu pabalstu.

Pirmais darbs, ko jūs nosaucāt, un jūs pati izvēlējāties to nosaukt kā pirmo - Lucavsalas pieminekļa nenovākšana. Kam no tā ir labums? Jūs kā lielās problēmas bijāt nosaukusi nabadzību un haosu. Kāda problēma tiek risināta, nenojaucot pieminekli?

Jā, es laikam tomēr pārliktu šī pieminekļa saglabāšanu trešajā vietā. Protams, gan skaitliskajā, gan svarīguma ziņā pirmām kārtām ir tie darbi, kas palīdz cilvēkiem sociālajā jomā un ar mājokļiem, infrastruktūru. Mūsu vēlētāju satrauc arī attieksme. Varbūt tas tiešām neskar cilvēku labklājību - ka paliek tas piemeneklis, bet tā ir attieksme. Neviens nejautāja rīdziniekiem, vai viņi ir ar mieru, lai šī piemenekļa Rīgā nebūtu. Ja ar Barklaja de Tolli pieminekli varētu būt atrunas, ka tas nav oriģināls, tad ar šo pieminekli ir pretēji - tas kādreiz tika uzcelts par pašu rīdzinieku ziedojumiem kritušiem karavīriem, ne tikai krieviem, bet arī, visticamāk, zviedriem. Tā ir piemiņas saglabāšana. Un tas ir princips - kāpēc mums neviens nejautā par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Šeit ir jautājums par cieņas izrādīšanu rīdzinieku viedoklim.

Es nezinu, vai to var uzskatīt par saukli, bet viscaur jūsu programmai un arī sociālajos medijos figurē vārds "normāls" - normāla Rīga, normāls Vecmīlgrāvis un tā tālāk. Kas ir normāla Rīga?

Normāla Rīga ir pilsēta, kura attīstās saskaņā ar plānu, kas ir veidots ar saprātu. Nevis izdabājot kaut kādai vienai pilsētnieku daļai, kura par tevi balso. Ja paskatīsimies, kādi darbi tiek veikti pilsētā, diezgan skaidri redzams, ka prioritāri ir nevis mikrorajoni, bet pilsētas centrs, velo infrastruktūra un mūsdienu kultūras attīstība. Tas ir redzams pēc budžeta sadalījuma un tā, kādas prioritātes ir saliktas, veidojot iepriekšējos budžetus.

Jā, bet ja jūs minējāt centru, ir daudz kritikas iepriekšējai vadībai, tostarp Nila Ušakova laikiem, ka Rīgas centrs ir nolaists. Vai to jūs neatzīstat kā problēmu, kas bija jālabo?

Tieši Ušakova laikā tika rekonstruēta un renovēta ļoti kritizētā Krišjāņa Barona iela, tika izremontēta pilnībā Brīvības iela. Nevar teikt, ka Rīgā centrs palika bez uzmanības. Rīgas centra problēma saistīta absolūti ar kaut ko citu. Tur saknes jāmeklē 90.gadu sākumā, kad notika denacionalizācijas process un ļoti daudzi Rīgas namīpašumi tika atgriezti bijušajiem saimniekiem. Piedodiet man, pretī Matīsa tirgum ir milzīgs nams, kurš ir tukšs kopš 90.gadu vidus. Rīgas centra problēma ir kompleksa un saistīta ar to, ka nav skaidra nākotnes galvaspilsētas redzējuma. Ir jāveido absolūti cita pieeja satiksmei. Tilti jāremontē, bet tad, kad ir skaidrs infrastruktūras attīstības plāns. Piemēram, Vecrīga, kura tagad nav caurbraucama un caurstaigājama tādēļ, ka tur bez maksas ir elektroauto stāvvietas. Elektroauto, protams, ir labi, bet tas neuzlabo Vecrīgu un infrastruktūru kā tādu kopumā. Viss, kas pašlaik notiek, ir ļoti haotiski un sadrumstaloti. Jāveido urbānistikas koncepts pilsētai no jauna.

Ir jāattīsta mikrorajoni, lai tie būtu kā mini pilsētas, lai cilvēki varētu nedoties uz centru, lai saņemtu pakalpojumus vai izklaidi. Rīgas centram jāveido absolūti citādāks koncepts. Par Rīgas centra attīstību man personīgi nav vēl līdz galam priekšstata, jo ir jāsaprot, kam pieder tas viss un kādi viņiem ir plāni par attīstību. Tagad kaut kas notiek, bet zem tiem plāniem nav normāla aprēķina. Mani kaitina visvairāk, ka plānu tiešām nav. Tagad tiek celti mobilitātes punkti, kam pieejama Eiropas nauda, bet arī to plānojums nav pilnīgs un nerisina centra atslogošanas problēmu, jo netiek domāts par stāvvietām pie šādiem punktiem. Tāpat ar zelta tilta pamatu, kas stāv tagad Daugavā. Mēs ieguldām, nesaprotot, vai pēc tam varēsim turpināt. Jābeidz sadrumstalotā plānošana. Jāauditē visi attīstības plāni, jāauditē budžeta struktūra, kādām prioritātēm tas atbilst. Medijos parādās kaut kādas ziņas, ka tur kaut kas iztērēts, tur kaut kādi mistiskie simti tūkstoši aizgājuši - tas ir tikai tādēļ, ka budžets tiek dalīts starp savējiem.

Mēs labi atceramies, ar ko noslēdzās Ušakova valdīšana Rīgas domē - ar daudziem korupcijas skandāliem, pārmetumiem tieši par savējo ielikšanu ļoti daudzos amatos. Jums jau divas vēlēšanas pēc kārtas programmā rakstīts, ka "Saskaņa" zina, kā risināt krīzes, jo esot sanācis darboties pēc 2008.gada krīzes. Kas liek domāt, ka, rakstot to atkārtoti, tas rezonēs vēlētājos, ja tas īsti neguva atbalstu vēlētājos pirms pieciem gadiem?

Tas, ko mēs ierakstījām 2020.gadā, kad bija ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē, bija atsauce uz pieredzi, kas vēl bija karsta. Mums bija pieredze, mēs vadījām pilsētu, un mēs varējām to turpināt. Vadīšana bija sakārtota. Konsultantu lietas ir sen izanalizētas un nekad vairs netiks pieļautas. Kļūdas ir bijušas, mēs atzīstam to, pat neskatoties uz to, ka nevienā no lietām tiesā vēl neviens nav atzīts par vainīgu. Iekšēja politika likt visos amatos savējos - tas nav normāli. Kamēr es esmu "Saskaņā", tas netiks pieļauts. Es pirmo reizi esmu saraksta vadībā, un visi partijā zina manu attieksmi par šādām lietām. Un es vienmēr jautāju, kā vispār tādas lietas varēja pieļaut. Viņi teica, ka tas bija uzticības princips, ka vajadzēja kontrolēt visas iestādes. Tas, ka mēs ierakstījām tagad, ka esam gatavi uzņemties pilsētas vadību, atbilst patiesībai, jo mūsu komanda tam ir gatava.

Jums programmā ir daudz finanšu ietilpīgu solījumu. Pirmais tāds lielais solījums - 10 000 eiro vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts. Jūs saskaitījāt, cik tas maksās?

Jā. Mēs speciāli to ierakstījām, jo, kad mēs pirmie izteicām šo ideju, visas partijas sāka rakstīt par 1000, 1500 eiro. Mūsu ideja bija, ka ir uzdevums nodrošināt māmiņai normālu vidi, lai viņa tiešām varētu bez bailēm uzdrošināties ieņemt, iznesāt, dzemdēt un audzināt bērnu. Bija ideja ne tikai palielināt pirmo vienreizējo pabalstu, bet arī veidot finanšu spilvenu. Tad sāka kritizēt, ka tas viss atgādina kaut kādu mātes kapitālu. Mēs nolēmām ierakstīt 10 000 eiro, lai ap šo solījumu, kas tiešām ir skaļš un spilgts, un kritizējams, veidotu diskusijas. Demogrāfijas problēma Rīgai pašlaik ir numur viens.

Šeit ir problēma arī par to, ka ir jārisina jautājums par Rīgas aglomerāciju - nav pieļaujumi, ka braucat pa vienu pilsētu, bet izrādās, ka "Ikea" ir Stopiņos, bet Mārupē vienā ielas pusē māja, kura ir Rīgā, bet otrā - Mārupē, un līdz ar to atšķiras īpašuma nodoklis, pakalpojumu spektrs utt. Tas nav normāli. Mums vienreiz ir jāveido normālas Rīgas robežas. Tas arī veido haosu.

Ar valdību steidzami jārisina jautājums par izlīdzināšanas fonda pārdali, jo tas arī nav normāli, ka Rīgā pakalpojuma spektrs ir nabadzīgāks nekā citās pilsētās. Mēs sponsorējam pašlaik Liepāju, Ventspili, Daugavpili, Rēzekni. Tas pats spa Rēzeknē ir par mūsu naudu. Lūk, tie paši 150 miljoni ir absolūti pietiekami, lai segtu visus mūsu solījumus. Nauda, kuru nopelna rīdzinieki, vienkārši aiziet izlīdzināšanas fondā, uzturot visu Latviju. Rīga kā vienots arhitektonisks, urbānistisks komplekss pašlaik nav viss savās robežās. Esam vienisprātis ar "Apvienoto sarakstu" šajā jautājumā - kamēr nebūs normālas Rīgas robežas, Rīga nebūs spējīga nodrošināt rīdziniekiem efektīvu un pilnu pakalpojumu klāstu saskaņā ar Pašvaldību likumu. Mēs esam kā sponsori visiem. Starpmērķis ir izdarīt tā, lai Rīgā būtu vairāk deklarēto cilvēku.

Vai partija tad rosinās kaut kādas pārmaiņas, diskusijas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdalīšanu?

Steidzami ir jārosina diskusija par finansēm. Varētu būt kompromiss, saglabājot pašreizējo sadalījumu, ja Rīga izņemtu savu daļu no izlīdzināšanas fonda, un tur daļu sedz pati valsts. Protams, būtu labi atgriezties pie iepriekšējā regulējuma par nodokļa pārdali. Esošā situācija nav normāla, tas ir absolūti skaidrs. Pašreiz trūkst apmēram 160 miljonu eiro. Svarīgi, lai valdība nenosistu zelta vistu, kas dēj zelta olas! Ko jūs darīsiet, kad no Rīgas nekas nepaliks? Kāpēc Jūrmāla var atļauties saviem iedzīvotājiem 90% atlaidi nekustamā īpašumu nodoklim - tiem miljonāriem, kas dzīvo "zelta" ielās pie jūras, bet Rīgā var noteikt atlaides tikai ļoti šauram lokam? Protams, ir jārevidē visas tās budžeta pozīcijas, kuras rada jautājumus par naudas izšķērdēšanu. Bet vienalga tie nebūs tie miljoni, ko mēs meklējam, - tie miljoni ir izlīdzināšanas fondā.

Bet vai programmā ir tādi priekšlikumi, ko iespējams izpildīt bez pārdalēm?

Tas nebūs iespējams pirmajā, otrajā gadā, jo jārevidē visas budžeta pozīcijas, bet, strādājot pie prioritātēm budžeta veidošanas laikā, tas būtu iespējams. Nav tā, ka mēs solām pa tukšo. Mēs gribam padarīt Rīgu pievilcīgāku, jo pašlaik ir tā, ka Rīga tiek izmantota gan darbam, gan pakalpojumu saņemšanai, bet cilvēki dzīvo ārpus tās. No šiem cilvēkiem Rīga nesaņem neko, izņemot kritiku. Lai atkal atdzīvinātu visus procesus, nepieciešama izlīdzināšanas fonda restrukturizācija. Pašvaldībām pašlaik nav nekādas motivācijas pašām pelnīt. Tas nav normāli.

Jums rakstīts arī programmā par Līgo svētku organizēšanu Krastmalā - ka tas ir labais padarītais darbs, solot svinības atjaunot. Kāpēc izvēlēti Līgo svētki? Tāpēc, ka tas ir etniski, nacionāli neitrāls pasākums?

Nē, pirmkārt, tāpēc, ka Līgo svētki ir vasarā, kad ir labs laiks, un tiešām visi rīdzinieki un pilsētas viesi var būt priecīgi gan par laikapstākļiem, gan par visām izklaidēm. Līgo ierakstīti, pirmkārt, kā labs piemērs no pagātnes, bet pats princips ir tāds, ka Rīgai ir nepieciešams kļūt atkal par masveida publisko pasākumu vietu, attīstīstot masu pasākumu kultūru jebkurā veidā: "Ghetto games", Lucavsalas pasākumi, lielu ārvalstu mūziķu koncerti. Piemēram, kāpēc AC/DC koncerti nenotiek Rīgā? Tāpēc, ka mums nav atbilstošas infrastruktūras. Visus esošos pasākumus, kas notiek pilsētā, mēs noteikti turpināsim atbalstīt.

Ļoti lielu vēsturisko nospiedumu "Saskaņai" un Rīgai atstāja 9.maija pasākumi. Tā bija Nila Ušakova vizītkarte, ar ko viņš bija pazīstams vēlētājiem. Tagad tas nenotiek, nav arī vietas, kur tiem notikt. Vai, no šodienas skatoties, tā, jūsuprāt, bija kļūda?

Grūti vērtēt pagātni. Tas notika dabiski. Ja godīgi, neredzēju arī lielu pretestību no citu rīdzinieku puses, lai tas nenotiktu. Nu, nebija tā, ka stāvēja mītiņos par to, lai tas nenotiktu. Tie bija laikam vairāk tādi kā dzīves turpināšanas svētki, vismaz man. Man kā pacifistei galvenais, lai nebūtu kara. Tai kultūrai, kura tika īstenota ar 9.maija pasākumiem, bija savas ģimeniskas saknes. Vēsturiski Rīgā bija daudz cilvēku, kuriem tēvi un vectēvi piedalījušies karā. Pārsvarā vairākumam cilvēku tie svētki un to svinēšana bija saistīta ar nevēlēšanos, lai karš atkārtotos. Nebija nodoma kādam atriebties, piesaukt jaunu karu. Bija noticis tā, kā noticis. Tagad mums ir jādzīvo tālāk ar to, ka šī pieminekļa vairs nav, ka notiek liels karš ļoti tuvu mums visiem - nevis pat Latvijas robežai, bet ļoti tuvu mums. Jāattīsta pilsēta, tajā saglabājot mieru un labklājību. Jāsaprot, ka tādu svētku vairs nebūs, un jāveido tie svētki, kas varētu vienot visus rīdziniekus un jebkuras nacionalitātes cilvēkus šeit, Latvijas, sirdī.

Bet vai jūs atzīstat, ka, ilgtermiņā raugoties, jūs paši iešāvāt sev kā partijai kājā ar tādiem svētkiem, mēģinot ļoti spēlēt uz krievvalodīgo vēlētāju? Jo redzējām, ka, sākoties karam un partijai izdarot izvēli par labu Ukrainai, no "Saskaņas" novērsās vēlētāji. Vai ticat, ka tie cilvēki, kurus iepriekš partijas vadība uzrunāja Uzvaras parkā, tagad ar šo puslīdz jauno partijas identitāti atgriezīsies?

Manuprāt, jūs pārspīlējat 9.maija nozīmi pilsētas dzīvē.

Nevis pilsētas, bet cilvēku, vēlētāju dzīvēs.

Manuprāt, jūs pārspīlējat 9.maija svinēšanas nozīmi politiskajos procesos un "Saskaņas" nākotnē. Dažreiz, kad es palasu cilvēku komentārus, man liekas, ka, jā, vairākums mūsu vēlētāju ciest nevar Nilu Ušakovu un uzskata viņu par nodevēju. Bet realitātē tā nav. Ja jūs būtu klāt mūsu tikšanās reizēs, kad cilvēki nāk un skatās uz Nilu Ušakovu vienkārši kā uz leģendu, kā uz dzīvu leģendu, taisa ar viņu selfijus, atgādina par kopīgiem notikumiem... Piemēram, Vecmīlgrāvī pienāca meitene un teica: "Kā? Nils šeit? Viņš ir manas bērnības elks!" Tas mani arī izbrīnīja, bet šis fenomens pastāv. Ušakovs ir leģendāra personība uz visiem laikiem. Tas, ka daži cilvēki viņu ciest nevar, tā ir šīs mīlestības otrā puse. No viņa prasa gandrīz kā no Dieva. Bet viņš ir cilvēks, viņam arī ir savas vērtības, sava pārliecība. Viņš ir, manuprāt, godīgs savos izteikumos. Es cienu viņu par to, kāds viņš ir. Rādītājs tam bija Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāts, kad neviens neticēja, ka Ušakovs atkal būs Eiropas Parlamenta deputāts, bet viņš par tādu kļuva. Viņš neatsakās ne no viena no saviem solījumiem, viņam nevar par to pārmest. Mēs turpinām iesākto ceļu, ko iesākām tieši Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur vēlreiz revidējām un stingri noteicām "Saskaņas" vērtības.

Vai mēs startēsim Saeimas vēlēšanās vieni paši vai ar kādu apvienosimies - to rādīs pašvaldību vēlēšanu rezultāti. Tas tiešām ir ļoti interesants process. Šīs vēlēšanas būs aizraujošas gan žurnālistiem, gan vēlētājiem, gan, protams, pašiem politiķiem. Bez infarktiem, es domāju, neiztiksim, un būs interesanti.

Teicāt, ka bija maza ticība, ka Ušakovu pārvēlēs. Tas liecina tomēr par Ušakova faktoru "Saskaņā" - ka viņš ir magnēts vēlētājiem. Kāpēc tad valde, partija kā liela organizācija neuzstāja, lai Ušakovs atgriežas uz Rīgas domes vēlēšanām? Vai mēģinās uzstāt uz viņa kandidēšanu Saeimas vēlēšanās?

Līdz Saeimas vēlēšanām vajag vēl nodzīvot. Manuprāt, Nils kā personība ir attīstījies tā, ka viņam tiešām vieta ir Eiropā. Eiropas Savienībā arī ir krīze - nākotnes, vīzijas krīze, ko Urbanoviča kungs nosauca par panamerikānisma upuri. Eiropa ir viens no tādiem upuriem, jo neprot dzīvot, bet ASV atbalsta militārajā ziņā, zelta, dolāra utt. Eiropai būs jākļūst pieaugušai. Tādi cilvēki kā Nils tur ir nepieciešami. Man ir dziļa pārliecība, ka Nils ir cienīgs vadīt nopietnas Eiropas struktūras un ietekmēt nākotnes procesus.

Ja viņš pats izteiktu tādu vēlmi atgriezties Rīgā, tad, protams. Pašlaik viņš ir šeit kopā ar mums, palīdzot priekšvēlešanu kampaņas veidošanā, programmas sastādīšanā. Tas ir tas cilvēks, kuram es varu piezvanīt kaut nakts vidū, un mēs parunāsim un visu izrunāsim. Bet nedot viņam iespēju attīstīt savu politiķa talantu un augt, lai mums būtu labāk no tā līmeņa, kurā viņš pašlaik ir, - mēs to nedarīsim. Tāds ir partijas princips. Mēs tagad esam pieņēmuši partijas rindās ļoti daudz jaunu cilvēku, kuriem ir daudz enerģijas, bet vēl trūkst politiskās cīņas pieredzes. Mums tikko pieci jaunieši no partijas iegāja Jauniešu Saeimā, un mēs tagad ļoti nopietni strādāsim pie tā, lai būtu jauna paaudze, kas ir izaugusi uz mūsu vērtībām, bet kura varētu strādāt arī reālajā politikā, kur tiešām ir smagi un kur vecās politikas dinozauri turpina darīt to, ko viņi ir iepriekš darījuši.

Cik vietu jaunajā sasaukumā skaitīsies optimāls rezultāts, labs un izcils rezultāts?

Mēs, reāli skatoties uz saviem reģioniem, uz to, cik atsaucīgi ir cilvēki, plānojam, ka minimāli tie būtu astoņi deputāti un maksimums - kaut kur ap 13.

Tātad nebūtiski vairāk kā tagad. Uz kaut kādu lielu frakciju jums nav cerību?

Pašlaik skatoties uz to, kas notiek politiskajā laukā, es domāju, ka šīs prognozes ir reālistiskas.