Jūrmalai vēl ir potenciāls tūrisma jomā, jo ir iespējas attīstīt gan dabas, gan medicīnas un rehabilitācijas tūrismu, pārliecināti ir pašvaldību vēlēšanās startējošie deputātu kandidāti, kas sniedza atbildes uz aģentūras LETA jautājumiem. Viņuprāt, vairāk jākoncentrējas uz Baltijas jūras reģiona, tostarp Skandināvijas valstu tūristu piesaisti.

Pilsētā startējošie politiskie spēki ir pārliecināti, ka pašvaldībai sekmīgāk būtu jāizmanto vēsturiskie objekti uzņēmējdarbības attīstībai, tāpat aktīvāk jāstrādā ar degradētajiem īpašumiem. Savukārt aizvadītajā sasaukumā daudz cilātajā jautājumā par mājdzīvnieku atrašanos pludmalē vienprātības nav arī kandidātu vidū.

Konkurence par vienu deputāta mandātu kūrortpilsētā ir viena no augstākajām valstī – par vienu deputāta krēslu cīnās vidēji 11,5 kandidāti.

Kādi darbi pašvaldībai būtu primāri veicami pēc 2024.gadā piedzīvotās vētras un plūdiem, lai līdzīgas situācijas neatkārtotos?

"Saskaņa" Larisa Loskutova: Sakārtot meliorācijas un lietus kanalizācijas sistēmu. Uzturēt un sekot līdzi upju “artērijām”, tādām kā Vecslocene un Vēršupīte, lai ūdens tiktu novadīts Lielupē. Pastiprināt īpašnieku atbildību par nelikumīgu grāvju aizsprostošanu vai neapsaimniekošanu. Piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Šobrīd iesniegts projekts uz līdzfinansējumu 3,5 miljonu eiro apmērā “Jūrmalas pašvaldības pielāgošanās klimata pārmaiņām.

"Latvija pirmajā vietā" (LPV), Līga Krapāne: Esmu Mellužu iedzīvotāja, un šī ir viena no tām Jūrmalas apkaimēm, kas jūlija vētrā tika skarta visnesaudzīgāk. Izgāzti koki, plūdi vismaz nedēļas garumā, pēc tam insektu savairošanās. Šāda bija realitāte pēc vētras ne tikai Mellužos. Ja izgāztu koku daudzumu nevar regulēt, tad meliorācijas sistēmas sakārtošanu gan. Lieki piebilst, ka Jūrmalā tā ir aizlaista pašplūsmā, lai gan 2013.gadā ir ticis apstiprināts meliorācijas plāns. Grāvji netiek tīrīti, nereti tiek patvaļīgi aizbērti, bet bez grāvju sistēmas pie Jūrmalas augstajiem gruntsūdeņiem šādas sekas ir neizbēgamas. Ja neatliekami netiks sakārtota grāvju sistēma un pilsēta neveiks savus pienākumus, šādas situācijas atkārtosies vēl un vēl. Te pat nav nepieciešama vētra, pietiks ar stiprām lietusgāzēm. Tā ir bijis un būs, ja jautājums netiks iekļauts prioritāri risināmajos, it īpaši vietās, kur tas jau notiek regulāri arī šobrīd.

Nacionālā apvienība (NA), Andris Čuda: Skaidri redzams, ka esošie civilās aizsardzības plāni pašvaldībā nav darbojušies praksē. Vētras laikā un pēc tās netika īstenota efektīva krīzes vadība, nebija redzamas koordinētas rīcības starp atbildīgajiem dienestiem, netika informēti iedzīvotāji. Tāpēc kā prioritāte jāizvirza praktiski īstenojamu un iedzīvotājiem saprotamu civilās aizsardzības mehānismu izveide un regulāra praktiska pārbaude – tostarp evakuācijas plāni, iedzīvotāju apziņošanas sistēma un operatīvās grupas mobilizācija.

Vētras seku likvidēšana dabas teritorijās jāveic nekavējoties, nevis mēnešiem pēc notikušā. Pašvaldības meži joprojām ir pilni ar kritušiem kokiem, kas rada apdraudējumu iedzīvotājiem un tūristiem. Nepieciešams ieviest skaidru rīcības plānu stihisku bojājumu gadījumos, kā arī atjaunot “kritušo koku” ciršanas atļauju izsniegšanu jūrmalniekiem.

Būtiska ir meliorācijas sistēmas sakārtošana. 2024.gada plūdi pierādīja, ka pašreizējā sistēma nespēj novadīt nokrišņus, radot būtisku kaitējumu īpašumiem. Ir jāveic visaptverošs meliorācijas tīkla audits un jāuzsāk sistemātisks, plānveidīgs darbs tā rekonstrukcijā un uzturēšanā.

Pašvaldībai jāizvirza kā prioritāte iedzīvotāju drošība, un tas nozīmē ne tikai dokumentu izstrādi, bet reālu rīcību – gan infrastruktūras uzturēšanā, gan operatīvās reaģēšanas spēju stiprināšanā. Reāllaika situācijas monitorings pilsētas videonovērošanas sistēmā ar mobilo apziņošanu atbilstoši atrašanās zonai. Nekas tamlīdzīgs vētras laikā nenotika.

Kā pašvaldībai uzlabot darbu ar pamestajiem īpašumiem pilsētā?

"Saskaņa": Jāpalielina nodokļa likme īpašniekiem un jāuzdod veikt ēku sakārtošanu, konservāciju vai nojaukšanu. Ja īpašnieks noteiktajā termiņā uzdoto neizpilda, ir nepieciešams piemērot piespiedu naudas sodu. Jā īpašnieks ilgstoši neveic nekādas darbības, pašvaldībai jāsakārto pamestais īpašums par saviem līdzekļiem, ja to iespējams izdarīt neieguldot nesamērīgus līdzekļus, un vērsties tiesā par līdzekļu piedziņu.

LPV: Visticamāk jūs domājat nevis pamestos īpašumus, bet tos, kuri ir kļuvuši par graustiem īpašnieku nolaidības vai nespējas sakārtot dēļ. Jūrmalā tādu diemžēl ir daudz, un daudzi no viņiem ir arhitektūras pieminekļu statusā, kas vēl vairāk apgrūtina renovāciju vai rekonstrukciju. Vienīgais veids, kā sākt sakārtot šos īpašumus, ir stingrāka nodokļu politika pret īpašniekiem pilsētā, līdz pat iespējai pašvaldībai organizēt īpašuma izsoli, ja īpašnieks par tā sakārtošanu konkrētā laika posmā nav izrādījis reālu interesi.

NA: Proaktīvs darbs ar īpašniekiem (pašvaldība jau veido sarakstu), paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis (nepieciešami likuma grozījumu, jo nereti esošie 3% nemotivē īpašnieku), skaidras vadlīnijas īpašuma iekonservēšanai un vizuālajam noformējumam, kas jāīsteno piespiedu kārtā un izdevumi tiek piedzīti regresa formā. Atbalsta pasākumi ar informāciju, līdzfinansējumu kultūrvēsturiskiem īpašumiem tiem īpašniekiem, kas ir pieejami un atvērti komunikācijai.

Kādu redzat gala risinājumu jautājumā par atrašanos ar mājdzīvniekiem Rīgas līča pludmalēs pilsētas teritorijā?

"Saskaņa": Ministru Kabineta noteikumu Nr.692 „Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība” 13.punkts aizliedz suņu atrašanos peldvietās. Jebkuriem domes lēmumiem jāatbilst Latvijā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un, pieņemot lēmumus, ir jāņem vērā Veselības inspekcijas ieteikumi. Pašvaldība atbild par sanitāro tīrību peldvietās. Šobrīd ar pieņemto sezonālo lēmumu par suņu atrašanos pludmalē sanitārā tīrība peldvietās ir apdraudēta.

LPV: Manuprāt, šis sezonālais risinājums, kad kūrorta sezonas laikā atrašanās ar dzīvniekiem pludmalē nav atļauta, bet pārējā laikā ir atļauta, ir atbalstāms arī turpmāk.

NA: Ar mājdzīvniekiem pludmalē nevar atrasties peldsezonas laikā, saimniekam ir jāievēro visas labturības normas (jābūt pavadā, jāsavāc aiz sava mīluļa).

Vai pašvaldība var atļauties visus atbalsta veidus iedzīvotājiem, kas pašlaik ir spēkā?

"Saskaņa": Jā, mēs to jau šobrīd nodrošinām. Tāpat mēs palīdzam to nodrošināt arī citām pašvaldībām, novirzot līdzekļus izlīdzināšanas fondā.

LPV: Gadi, kad iedzīvotāji saņēmuši atbalstu, un pilsētas budžeta finanšu stāvoklis šajos gados apliecina, ka Jūrmala var to atļauties, un arī turpmāk Jūrmalai tas ir jādara.

NA: To šobrīd var atļauties, neīstenojot potenciālus investīciju projektus un izsolot pašvaldības mežus. Protams, tas nav ilgtspējīgi un atbilstoši labai pārvaldībai. Bet pašvaldība arī pilnībā ignorē uzņēmējdarbības vidi un neveicina nākotnes ieņēmumus no kūrortpilsētas pamatavota - augsti atalgotām darba vietām viesmīlības un veselības nozarē, mums ir zemākais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Bet pieņemtie iedzīvotāju ienākumu nodokļa grozījumi (paaugstināti) un tā pārdales princips (papildus % pašvaldībai), kā arī mūsu pilsētas maksājums izlīdzināšanas fondā (10 miljoni eiro) rada telpu arī papildu atbalsta instrumentiem.

Vai redzat nepieciešamību pilsētai piesaistīt investorus, kas attīstītu rūpniecību?

"Saskaņa": Uzskatu, ka Jūrmalai jāveicina jaunu ražošanas un tehnoloģiju uzņēmumu ienākšanu pilsētā, tas radītu jaunas darba vietas iedzīvotājiem. Uzņēmumiem jābūt videi draudzīgiem, jo mēs esam kūrorta pilsēta. Īpaša uzmanība jāpievērš vēsturiski rūpnieciskajām teritorijām, piemēram, bijušajai Slokas papīrfabrikai vai kādreizējai rūpnīcai Kūrdā, kuras lielākā daļa šobrīd ir degradējusi. Šajās vietās trūkst nepieciešamo inženierkomunikāciju, nav labi pieejamu ceļu un atbilstošas infrastruktūras, kas būtu būtiska, lai piesaistītu potenciālos investorus.

LPV: Pilsētai ir jāpiesaista investori primāri kūrorta pakalpojumu attīstībai, jo Jūrmala diemžēl gadu gaitā ir tikai un vienīgi zaudējusi savu kūrorta pērles statusu, pārtopot par Rīgas guļamjaronu. Jūrmalai ir jāatgūst šī labā slava, jo mums ir visas dabas dotās privilēģijas - jūra, priežu gaiss, sēravoti, dūņas. Tas ir grēks - šo neizmantot un aizlaist postā gandrīz visas iepriekš funkcionējušās dziednīcas un sanatorijas. Bet te gan uzreiz jāuzsver, ka bez politiska uzstādījuma un atbalsta valsts līmenī Jūrmala pati saviem spēkiem to nepaveiks. Turklāt dziednīcās un sanatorijās būtu daudz darbavietu arī pašiem jūrmalniekiem un nebūtu jādodas strādāt uz Rīgu.

NA: Jūrmala nevar piedāvāt konkurētspējīgu vidi tieši rūpniecībai, jo augstās īpašumu cenas un darbaspēka pieejamība/dzīvesvietas dārdzība vairāk atbilst uzņēmējdarbībai ar augstu pievienoto vērtību. Prioritāti ir labbūtības un kurortoloģijas pakalpojumi, kam pat ir atsevišķi vēsturiskie objekti dīkstāvē, kur pašvaldībai būtu ikdienas jāveido investoru piesaistīšanas procesi. Vieglo rūpniecību var attīstīt esošajos/vēsturiskajos objektos Slokā, kur pašvaldības loma aprobežojas ar infrastruktūras nodrošināšanu.

Kā un kuros tirgos pašvaldībai vajadzētu piesaistīt lielāku skaitu tūristu pēc tam, kad līdz ar kara Ukrainā sākumu apsīcis iebraucošais tūrisms no austrumiem?

"Saskaņa": Lai piesaistītu tūristus, jāstrādā Rietumeiropas, Skandināvijas tirgos. Tāpat jāturpina strādāt arī ar Baltijas valstu, NVS valstu un vietējo tūristu piesaisti. Jāizmanto pilsētas kūrorta statuss, attīstot augstas kvalitātes medicīnas un rehabilitācijas pakalpojumus.

Jūrmalai ir liels potenciāls sporta tūrisma attīstībā, jo pilsēta piemērota vietējo un starptautisko sacensību rīkošanai. Vienlaikus būtiski izmantot Jūrmalas dabiskos resursus – īpaši Lielupi un tās apkārtni. Ir jāpaplašina aktīvās atpūtas iespējas uz ūdens. Jāpiesaista arī kino tūrisms, jārada vide, lai pie mums filmētu kino, brauktu apskatīt filmēšanas vietas, jo mūsu pilsēta kopumā ir unikāla gan ar vēsturiskām ēkām, gan ar dabu.

LPV: Primārais tūristu piesaistes tirgus ir Skandināvija, Austrumeiropa un Rietumeiropa. Pilsēta ir daudz aktīvāk jāreklamē sevi starptautiski. Diemžēl šobrīd tas faktiski nenotiek, un mūsu Baltijas valstu kaimiņi Jūrmalai jau sen ir aizgājuši priekšā.

NA: Krievijas iebrukums Ukrainā un agresija pret ukraiņu tautu turpinās jau vairāk nekā desmit gadus. Ierobežojumi attiecībā uz Krievijas kultūras nesējiem tūrisma formā līdz šim nav bijuši pietiekami, jo ikdienā Jūrmalas ielās krievu valoda joprojām ir dominējošā sarunvaloda. Tas nereti atbaida citas, daudz perspektīvākas tūrisma auditorijas un potenciālos investorus.

Mūsu primārie tirgi nesegmentētam tūristam noteikti ir visas Baltijas jūras reģiona valstis, izņemot Krieviju. Augstas pievienotās vērtības tūrismu pašvaldība var attīstīt tikai ciešā sadarbībā ar pilsētas tūrisma nozares uzņēmējiem, kas specializējas konkrētu pakalpojumu sniegšanā (piemēram, veselības tūrisms, kas nav sezonāls), un strādāt ar šo uzņēmumu mērķa auditorijām strukturēti un mērķtiecīgi. Absolūtos skaitļos Jūrmala reģiona mērogā ir neliels tūrisma galamērķis, jo gultasvietu skaits pēdējos gados ir tikai samazinājies. Nevis ģeopolitikas, bet pilsētas prioritāšu un ambīciju dēļ.

Kādas ir jūsu politiskā spēka "sarkanās līnijas" attiecībā uz sadarbību jaunajā domes sasaukumā?

"Saskaņa": „Sarkano līniju” nav. Jūrmalnieki ir ieinteresēti stabilā domes koalīcijā. Jo vairāk partiju darbosies kopā, jo vairāk pilsētnieku intereses tiks pārstāvētas, un tas nāks par labu pilsētas attīstībai.

LPV: Pirms vēlēšanu rezultātu paziņošanas mēs nevelkam sarkanās līnijas. Mēs strādājam, lai iegūtu pārstāvniecību Jūrmalas domē un realizētu savas programmas uzstādījumus.

NA: Tie politiskie spēki, kas nebūs gatavi ar mums kopā realizēt NA programmu un, protams, prokrieviskās partijas.

Vai, jūsuprāt, jūsu saraksta līderis, ja kļūs par mēru, saņems attiecīgā līmeņa pielaidi valsts noslēpumam no drošības iestādēm?

"Saskaņa": Jā, saņems.

LPV: Saraksta līdere esmu es pati. Man nav nekāda pamata uzskatīt, ka es nevarētu saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Esmu strādājusi vairākās pozīcijās pie valsts augstākajām amatpersonām un piedalījusies arī dažādos slēgta formāta pasākumos gan starptautiski, gan valsts līmenī. Nekad nav bijuši ierobežojumi vai aizliegumi no drošības iestādēm.

NA: Es, Andris Čuda, jau iepriekš esmu saņēmis pielaidi valsts noslēpumam, tādēļ, nē, nebūs.