Uz Jelgavas novada domi kandidējošie politiķi cer uz lielāku politisko stabilitāti nākamajā sasaukumā, bet droši par to nav. Kā aģentūrai LETA pauda politiķi, esošajiem Jelgavas novada domes deputātiem esot problēmas savstarpēji komunicēt, bet tas, vai jaunajā domē koalīcija būs stabilāka, būšot atkarīgs no ievēlētājiem cilvēkiem un viņu spējām saprasties. Kā galvenās "sarkanās līnijas" savstarpējai sadarbībai domē kandidāti nosauc gan attieksmi pret Krievijas sākto karu Ukrainā, gan atšķirīgus mērķus vēlēšanu programmā.

Deputātu kandidāti norāda uz virkni saimniecisko jautājumu, kas novadā būtu jārisina, turklāt pašvaldību acīmredzami gaidot arī taupības pasākumu ieviešana.

Cīņa par mandātiem Jelgavas novadā, kur šajā sasaukumā vairākkārt mainījušies domes priekšsēdētāji, bet pašlaik dome strādā bez mēra, būs viena no sīvākajām valstī. Uz 19 deputātu vietām domē pretendē 11 sarakstu 203 kandidāti, veidojot 10,7 cilvēku konkurenci par vienu krēslu.

Vai pēc vēlēšanām Jelgavas novadā varētu izveidoties stabila koalīcija?

Latvijas Zaļā partija (LZP), Mairita Pauliņa: Jelgavas novadā 2025. gada pašvaldību vēlēšanās kandidē 11 partijas, tostarp LZP. Ņemot vērā šo politisko spēku daudzveidību, stabilas koalīcijas izveide būs atkarīga no vēlēšanu rezultātiem un partiju spējas vienoties par kopīgām prioritātēm. LZP programma uzsver ilgtspējīgu attīstību un iedzīvotāju iesaisti, kas varētu būt saskaņā ar citu partiju mērķiem, veicinot sadarbību.

Nacionālā apvienība (NA), Oskars Cīrulis: Koalīcijai jābūt, citādi Jelgavas novads stagnēs.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Ingus Zālītis: Pēc vēlēšanām var izveidoties stabila koalīcija, jo visa pamatā uz doto brīdi ir liels komunikācijas trūkums politiskajā vidē un, ja tiks ievēlēti jauni, ar pieredzi pašvaldībā un citās struktūrās darbojošies cilvēki, kas grib pierādīt, ka var novadu atgriezt kā iepriekš pirms administratīvi teritoriālās reformas reformas 2021.gadā, bet ar vienu mērķi - strādājam iedzīvotājiem. Uz doto brīdi ir ļoti saspringta situācija Jelgavas novada domē, kur nenorit konstruktīvs darbs, jo esošā dome saprot, ka, iespējams, ir pēdējie mēneši pie varas. Tiekoties arī ar iedzīvotājiem par svarīgiem jautājumiem, kur esošie deputāti uzreiz pasaka, ka jāgaida jaunais sasaukums, kas, manuprāt, ir galīgi nepareizi, jo jāstrādā jau šodien, lai jaunajā sasaukumā būtu iestrādes.

"Latvijas attīstībai" (LA), Madars Lasmanis: Ļoti grūti to pateikt. Salīdzinājumā ar šo sasaukumu, partijas kas startē vēlēšanās, ir vairāk. Šogad 11 partijas. Tas nozīmē, ka sabiedrība ir sadrumstalota. Pagājušajās vēlēšanas piedalījās deviņas partijas. Tas lielā mērā atkarīgs, cik daudz deputātus pārvēlēšanas no esošā sastāva, jo problēmas ir tieši šiem cilvēkiem sadarboties. Es gribu ticēt, ka nākamais sasaukums būs stabilāks nekā esošais.

"Saskaņa", Irina Dolgova: Jau šodien Jelgavas novada domē vērojama atšķirīgu viedokļu paušana dažādos jautājumos, dažādo politisko spēku kombināciju izpildījumā, kas skaidri norāda uz redzējumu dažādību un demokrātiskām vēsmām politiķu vidū. Pilnīgi noteikti pēc vēlēšanām izveidosies koalīcija, taču piedēvēt šim veidojumam īpašības vārdu “stabila” neuzņemamies. Par būtisku stabilitāti apdraudošo apstākli potenciālajā koalīcijā minams saspringts finansiālais stāvoklis pašvaldībā, kas liegtu brīvi īstenot jebkura politiskā spēka vēlēšanu programmu ierakstus. Šāda situācija naudas resursu ekonomijas apstākļos novedīs pie nepieciešamības pieņemt nepopulārus lēmumus, kas rezultātā vairos sabiedrības neapmierinātības līmeni un šūpinās “politisko koalīcijas laivu”, kur katrs vēlēsies izdabāt “sava” vēlētāja interesēm. Jāpiebilst, ka iespējama ļoti “raiba” koalīcijas partneru kombinācija.

"Tauta. Zeme. Valstiskums." (TZV), Andris Ozoliņš: Jā.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA), Dainis Liepiņš: Ļoti ceru, ka jā.

Kādas ir jūsu saraksta "sarkanās līnijas" attiecība uz sadarbību ar citiem politiskajiem spēkiem novadā?

LZP: LZP programmā nav tieši minētas "sarkanās līnijas" attiecībā uz sadarbību ar citiem politiskajiem spēkiem. Tomēr, ņemot vērā partijas uzsvaru uz ilgtspējīgu attīstību, iedzīvotāju iesaisti un vides aizsardzību, iespējams, ka LZP izvairīsies no sadarbības ar partijām, kuru mērķi būtiski atšķiras no šiem principiem.

NA: Protams, ka ir „sarkanā līnija” - karš, ko Krievija ir uzsākusi Ukrainā. Tie politiskie spēki, kuri ieņem neitrālu pozīciju pret Krievijas uzsākto karu, ar tiem sadarbība nenotiks.

ZZS: Šobrīd svarīgs ir ģeopolitiskais jautājums, kas skar Ukrainas jautājumu un sadarbība būs ar spēkiem, kas atbalsta Ukrainas suverenitāti, nosoda Krievijas agresiju un atbalsta palīdzības sniegšanu Ukrainai. Pārējie ir programmas punkti, ko varam kopā realizēt iedzīvotāju labā.

LA: Mums partejiskas “sarkanās līnijas” nav. Svarīgi ir, vai deputāti grib novadu attīstīt, nevis apmierināt tikai savas savtīgās saimnieciskās vajadzības. Tādu deputātu mums šajā sasaukumā netrūkst. Mēs esam gatavi strādāt ar visām partijām, kas vēlas strādāt par novada un valsts attīstību.

"Saskaņa": “Saskaņa” nekad nav definējusi “sarkanās līnijas” veselajam saprātam un racionalitātei. Esam gatavi sadarboties ar jebkuru politisko spēku, kurš “staigā ar kājām pa zemi” jeb spēj adekvāti uztvert notiekošo pašvaldībā, prot izsvērti nospraust prioritātes un bez aizspriedumiem realizēt politiku, kas vērsta novada, tā iedzīvotāju un viesu interesēs. Augsti vērtējam spēju argumentēti oponēt, taču mūsu strikts “nē” ir populismam, demagoģijai un nevīžībai.

TZV: Mūsu skatījumā „sarkanā līnija” sadarbībai nav politiska piederība, bet gan mērķi, uzvedība un attieksme. Mēs nevaram sadarboties ar tiem, kuri izvēlas pieņemt apdomātus, bet sabiedrībai neizdevīgus un kaitējošus lēmumus, ignorējot iedzīvotāju vajadzības un sekas ilgtermiņā. Sadarbībai jābalstās uz cieņu, atklātību un gatavību strādāt sabiedrības labā, nevis personīgo ambīciju vārdā.

LRA: Mums nav izteiktu "sarkano līniju" pašvaldības līmenī, kur dominē saimnieciskie jautājumi. Mums noteikti būs "sarkanās līnijas" konkrētos jautājumos, piemēram, par atbalstu Ukrainai, kuru mēs vienmēr atbalstīsim, vai sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas režīmu pārstāvjiem vai to propagandētājiem, kurus mēs noteikti neatbalstīsim. Taču pamatā "sarkanās līnijas" varētu būt attiecībā uz sadarbību ar atsevišķiem ievēlētajiem indivīdiem, kuru iepriekšējā darbība bijusi saistīta ar pašvaldības mantas izšķērdēšanu un noziedzīgu darbību realizēšanu.

Kāda būtu jaunā sasaukuma domes galvenā prioritāte?

LZP: LZP programmā galvenās prioritātes ir izglītota sabiedrība, kas ietver kvalitatīvas izglītības nodrošināšana visām vecuma grupām un izglītības, sporta un kultūras infrastruktūras sakārtošana, piesaistot pašvaldības un Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tāpat sadarbības stiprināšana ar iedzīvotāju padomēm un sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanā, prioritāte veicināt iedzīvotāju iesaisti vietējās kopienas drošības uzraudzībā un riska novēršanā pagastos, administrācijas struktūras pārskatīšana un lietderības audits, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību. Prioritāte ir arī sociālo pakalpojumu attīstība un sabiedrībā balstītu pakalpojumu veicināšana, labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošana, veicinot investīciju piesaisti novadam un atbalstot vietējo uzņēmēju sadarbību un atpazīstamību.

NA: Atrast kopsaucēju ar politiskajiem spēkiem, kuri gatavi izveidot stipru koalīciju uz četriem gadiem, ar mērķi attīstīt Jelgavas novadu vienlīdzīgi.

ZZS: Jaunā sasaukuma domes galvenā prioritāte būtu uzreiz sākt strādāt iedzīvotāju labā, apstiprināt ilgtermiņa stratēģiju uz četriem gadiem un nākošajiem četriem gadiem, lai iedzīvotājiem, uzņēmējiem, lauksaimniekiem un citiem būtu redzams skaidrs mērķis. Prioritātes esam uzskaitījuši vēlēšanu programmā, kur mēs apņemamies veidot Jelgavas novadu kā modernu, ekonomiski spēcīgu un ģimenēm draudzīgu teritoriju, kurā tiek nodrošināta kvalitatīva izglītība, attīstīta infrastruktūra, piemēram, nav ceļi “nekurienē”, veicināta uzņēmējdarbība, uzlabota veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi, kā arī realizēti vides objekti. Savā vēlēšanu programmā esam uzskaitījuši konkrētas lietas, ko realizēsim, un esmu saņēmis pozitīvas atsauksmes no iedzīvotājiem, kur jau esam izdiskutējuši kā tieši realizēt minētās lietas. Domājam par katru novada pagastu, par vienmērīgu attīstību.

LA: Reformas. Lai sabalansētu šī gada un nākamo gadu budžetus, ir jāpaveic virkne reformu, ko šajā sasaukumā praktiski nav izdevies paveikt, jo vairākums no domes deputātu bija pret reformām.

"Saskaņa": Jaunā sasaukuma galvenās prioritātes mums diktē pašvaldības faktiskais finansiālais stāvoklis un ar grūtībām pieņemtais 2025.gada budžets. Īstenojot pirmsvēlēšanu politiku, „Saskaņai” jāspēj ieturēt konsekvenci ar iepriekš pieņemtajiem lēmumiem un virzīt pašvaldību izdevumu optimizācijas virzienā. Mums jānošķir vēlmes no iespējām un jāizstrādā krīzes pārvarēšanas plāns nākotnes periodam, paredzot obligāto funkciju izpildi un arī attīstību, tostarp.

TZV: Prioritāte ir sakopt un uzturēt apkārtējo vidi, izmantot būvju resursus, kas jau ir mūsu rīcībā. Mēs nevaram runāt par attīstību, kamēr stāvam blakus graustiem, bedrēm un nolaistām ēkām. Tas nav stāsts tikai par vizuālo tēlu – tā ir attieksme pret kopīgo īpašumu un sabiedrības līdzekļiem.

LRA: Veidot novadu kā vienotu kopumu ar skaidri saprotamiem un izskaidrojamiem attīstības plāniem, novēršot jebkādu konfrontāciju starp agrāko divu dažādu novadu iedzīvotājiem.

Kādai būtu jābūt domes rīcībai attiecībā uz Lielvircavas kultūras namu? Vai tas būtu jāiegādājas?

LZP: LZP programmā nav konkrēti minēts Lielvircavas kultūras nams, bet mēs iestājamies par kultūras dzīves saglabāšanu katrā pagastā.

NA: Attiecībā uz Lielvircavas kultūras namu, tas dotajā brīdī jāturpina īrēt, pārskatot iepriekš noslēgtā līguma nosacījumu par uzturēšanas izmaksām, tās samazinot.

ZZS: Ilgtermiņa redzējums, kas šobrīd esošajai varai iztrūkst, jo notiek “politiskā atriebība”, kas tiek realizēta uz izpildvaru un no tā visa cieš uzņēmējs. Lēmējvara izdod rīkojumus, kas jāizpilda izpildvarai, pēc tam publiski jāziņo un tad vairs uz “skatuves” darbiniekus neviens neizstāv diemžēl.

Kultūras nams ir nozīmīgs vietējai kopienai, aktīvi izmantots, un iegādes cena bija iepriekš saprātīga, pašvaldībai noteikti būtu vērts apsvērt tā iegādi, lai nodrošinātu kultūras dzīves nepārtrauktību un ilgtermiņā pašvaldība ietaupītu finanšu līdzekļus par telpu nomu. Pēc šī jautājuma sakārtošanas pašvaldībai ir iespēja uz kultūras nama telpām pārcelt citas struktūrvienības, kur mums jau ir aprēķināts ietaupījums budžetā, ja tiek realizēts minētais scenārijs un šo finansējumu varētu novirzīt projektu realizācijai pagastā/os, bet pagaidām lēmējvara uz maniem priekšlikumiem nav atsaukusies, iespējams, gaida jauno domes sasaukumu. Bet man kā izpilddirektora vietniekam ir skaidrs redzējums, kur pašvaldībā var atrast papildus finansējumu, ko ieguldīt investīciju projektos un šī summa nav maza. Maija sēdē visticamāk, ka es arī prezentēšu savu redzējumu, ja kaut kādu apsvērumu dēļ man to neliegs darīt esošā lēmējvara, bet priekšlikumi būs.

LA: Mēs uzskatam, ka nekas būtisks nav jādara. Pašvaldībai ir nomas līgums. Tas atbilsts tirgus situācijai. Nāks līguma termiņa beigas, pašvaldība taisīs neatkarīga vērtētāja vērtējumu, noskaidros tirgus situāciju un tad vērtēs, vai pagarināt nomas līgumu vai nē. Pirkšana nav dienas kārtības jautājums. Ēkas īpašnieks grib tirgum neatbilstošu cenu, kamēr tas nemainīsies, nekāda pirkšana likumīgi nav iespējama.

"Saskaņa": Lielvircavas kultūras namu pašvaldība bija gatava iegādāties jau izsenis, taču uzņēmējs savas finansiālās vēlmes neatkāpīgi noteica trīs reizes augstāk par objekta tirgus vērtību, kas likumīgi neļāva pašvaldībai īstenot savu ieceri. Šīsdienas izpratnē, kad pastāv alternatīvās kultūras dzīves realizācijas vietas pagastā un novadā, nesaskatām akūtu vajadzību pēc Lielvircavas kultūras nama iegādes, kā arī saskatām nepieciešamību pārskatīt jau nomā esošo telpu nomas apjomus un nosacījumus. Uzskatām, ka ilgstošā nomā esam vairākkārtīgi samaksājuši ēkas nominālo un emocionālo vērtību, kā rezultātā piedāvājam uzņēmējam izvērtēt iespēju, šo vietējai kopienai nozīmīgi būvi cēli dāvināt pašvaldībai, tādējādi iemūžinot savu žestu un vārdu novada vēsturē.

TZV: Lauku reģionu kultūras dzīvē jāmaina fokuss no nepamatotām ambīcijām uz gudru saimniekošanu. Mūsdienu realitāte rāda, ka pasākumu formāti mainās, un klasiskie, lielie pasākumi kļūst retāki – īpaši ārpus pilsētām. Tāpēc svarīgākais nav pirkt ēkas vai radīt ilūziju par “lielo atgriešanos” – tā ir izšķērdība. Cilvēki ir kopienas centrs, un kultūras telpai jābūt vietai, kur viņi jūtas piederīgi. Ne tikai ēka ir svarīga, bet arī ārpusē esošā vide – sakopta āra teritorija, kur var notikt pasākumi, sarunas, kopā būšana. Mums jādomā nevis par to, ko varam vēl nopirkt, bet gan – kā labāk izmantot un sakopt to kas mums jau ir.

LRA: Ja pašvaldība nevar nodrošināt sev piederošas telpas savu funkciju pildīšanai kultūras dzīves organizēšanai, tad uz pašvaldībai izdevīgiem noteikumiem un ar skaidri saprotamām telpu uzturēšanas izmaksām ir jāturpina esošai līgums par Lielvircavas kultūras nama telpu nomu. Nē, nebūtu jāiegādājas.

Vai atbalstāt šī gada lēmumus par iespējamām izmaiņām skolu tīklā, kas skar Elejas un Kalnciema vidusskolas?

LZP: LZP programmā uzsvērta kvalitatīvas izglītības nodrošināšana un izglītības pieejamība. Uz šo brīdi pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par izglītības tīkla sakārtošanu, saglabājot skolas, bet tās sakārtojot, lai varētu pretendēt uz finansējumu iestāžu attīstībai. LZP, iespējams, atbalstītu skolu tīklu sakārtošanu, ja tiktu veikti aprēķini un iegūti pierādījumi par reorganizēto skolu izveidoto ietaupījumu novadam. Ar auglīga dialoga palīdzību vienoties kopīgiem lēmumiem ar noteikumu, ka ieguvumi rezultētos ar izglītības kvalitātes celšanos un pieejamību skolēniem. Izsvērtu labāko ieguvumu, ja tas veicinātu finansiālo līdzekļu sabalansējumu izglītības iestādēm, ieguldot to attīstībā. Bet noteikti ir jāizskata labākais, pieejamākais variants, jo, saglabājot esošo vērtību, iegūsim daudz vairāk stabilitātes un noteiktības. Kopīgi caur diskusijām, redzējumu, plānojumu un realitātes sabalansēšanu varam pieņemt labāko lēmumu.

NA: Neatbalstu divu vidusskolu plūsmu likvidēšanu. Esmu uzrakstījis deputāta pieprasījumus Jelgavas novada izpildvarai ar lūgumu veikt saraksti ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai abām šim izglītības iestādēm piemērotu pieejamības skolas statusu.

ZZS: Viennozīmīgi neatbalstu izmaiņas, jo mēs esam novads, kas ir ar lauku teritoriju un attālumi ir lieli, lai bērni nokļūtu maksimāli īsākā laikā uz skolu. Neviens neaizdomājas, ka bērns, piemēram, no Sesavas pagasta Klāviem, Buķiem, Lielsesavas, lai nokļūtu uz Jelgavas skolu, ceļā pavadīs vairāk nekā vienu stundu, dienā tās ir virs divām stundām, nedēļā desmit stundas, tad varam izdarīt secinājumus, cikos bērnam ir jāceļas, lai nokļūtu uz skolu un pēc tam mājās. Un par kādiem ārpusstundu pulciņiem vēl runāt, jo diena ir par īsu bērnam.

2025. gada 26. martā Jelgavas novada domes sēdē tika noraidīts ZZS Jelgavas novada lēmumprojekts par Jelgavas novada domes 2025.gada 26.februāra lēmuma “Par Jelgavas novada pašvaldības dibināto izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu” atcelšanu. Tāpat minētais politiskais spēks ir griezies Ministru kabinetā, lai risinātu šo jautājumu un Elejas vidusskolai piešķirtu pieejamības statusu. Par pieejamības skolām plānots noteikt skolas, kas neatbilst kritērijiem, bet kuru darbība ir nepieciešama, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārlieku tāls ceļš.

Esmu runājis ar Kalnciema pagasta iedzīvotājiem par vidusskolas statusa saglabāšanu, un viņi vēl gatavojas griezties pašvaldībā ar iesniegumu par minētā lēmumprojekta atcelšanu daļā, kas skar Kalnciema vidusskolas nākotni.

LA: Esošai ministrei pagaidām nav nekādu plānu, līdz ar to arī pašvaldība ir nogaidošā pozīcijā. Pašas pašvaldības lēmumprojektu par Elejas un Kalnciema skolām neatbalstījām, jo tas bija juridiski nekorekts un sagatavots, nekonsultējoties ar sabiedrību.

"Saskaņa": Izmaiņas, kas skar Elejas un Kalnciema vidusskolas, vērstas uz novada vidusskolu tīkla sakārtošanu, stiprināšanu un attīstību. Mēs atbalstam visu, kas ved uz izaugsmi. Ir nianses, kas skar pirmsskolas izglītības iestāžu jautājumus vidusskolu kontekstā, taču tas ir vērtējams un apspriežams jaunā sasaukuma ietvaros. Visa ažiotāža publiskajā telpā ap šo jautājumu vērtējama kā politiskā ažiotāža, maldinot tautu, radot haosu un vairojot neizpratni sabiedrībā no politiski angažēto un tieši politiski saistīto personu puses. Šī darbība ir vērtējama kā provokācija un ir nosodāma. Šī nav politiskā taktika, bet gan tīša kaitniecība novadam un to reputācijai.

TZV: Jelgavas novadā, kur atrodas arī Elejas un Kalnciema vidusskolas, izglītības nākotne ir cieši saistīta ar demogrāfijas realitāti – dzimstība samazinās. Papildus faktors ir vecāku un skolēnu vērtējums, izvēloties vidējās izglītības iestādi. Un tieši šis faktors tieši ietekmē skolēnu skaitu vidusskolas vecuma posmā un vidusskolu dzīvotspēju. Mēs, kā politiskais spēks, vēlamies meklēt risinājumus, kas saglabā labu un ļoti labu izglītību pēc iespējas tuvāk mājām, bet vienlaikus arī domā ilgtermiņā un drosmīgi.

Jāatzīst, ka ēku tehniskais stāvoklis daudzviet nav izcils – tās prasa būtiskus ieguldījumus, lai atbilstu mūsdienu izglītības vajadzībām. Tāpēc lēmumi nevar balstīties tikai uz nostaļģiju vai spiedienu, bet tiem jābalstās datu analīzē, reālajā situācijā un sarunās ar vietējiem cilvēkiem.

Svarīgi ieklausīties arī pašos skolēnos – vai viņi redz sevi turpinām izglītību šeit, ja būtu ērts, kvalitatīvs piedāvājums, vai tomēr vēlētos doties tālāk, meklēt plašākas iespējas un pieredzi? Tikai kopīgi, atklātā sarunā ar skolēniem, vecākiem un pedagogiem, varam nonākt pie atbildīgiem, gudriem un līdzsvarotiem lēmumiem, kas respektē vietējo identitāti un vienlaikus sagatavo bērnus nākotnei.

LRA: Mēs noteikti darīsim visu, lai šīs skolas saglabātu savu vidusskolu statusu. Šī gada lēmumi par iespējamām izmaiņām skolu tīklā bija vērsti uz kopējo skolu tīkla attīstību un iespējamu valsts vai ES fondu līdzekļu piesaisti šī plāna realizēšanai.

Vai pašvaldībā, iestādēs būtu nepieciešami optimizācijas pasākumi, ņemot vērā situāciju ar budžetu?

LZP: LZP programmā minēts, ka tiks pārskatīta novada administrācijas struktūra un veikts lietderības audits, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību. Ņemot vērā Finanšu ministrijas norādījumus, ka Jelgavas novada pašvaldībai nepieciešams vienoties par prioritātēm un izstrādāt optimizācijas plānu, būs jāturpina iesāktie optimizācijas pasākumiem, ņemot vērā budžeta situāciju.

NA: Lai veiktu kādus optimizācijas pasākumus, ir nepieciešams izstrādāt plānu, kurā ir izsvērti visi riski, kā arī ilgtermiņa ietekme uz pakalpojumu kvalitāti, ko iedzīvotājiem sniedz Jelgavas novads pašvaldība. Pēdējā reģionālā reforma parādīja, ka, virzoties uz varas centralizāciju, pastiprinām attālināšanos no iedzīvotājiem, un tas ir nepareizi.

ZZS: Šobrīd pie esošās situācijas, ka budžets diemžēl politiskās situācijas rezultātā netika izveidots sabalansēts, nepieciešams veikt optimizācijas pasākumus, lai varētu apstiprināt stratēģiju, investīcijas plānu un realizēt ieceres, kas svarīgas iedzīvotājiem un attīstībai.

LA: Pašvaldībai ir jāveic reformas, kuras paredzēja gan administratīvi teritoriālā reforma, gan diktē faktiskā dzīves realitāte. Tie būs uzdevumi jaunajam sasaukumam, jo bez reformām nebūs nauda attīstībai, investīcijām un sociālajiem pabalstiem.

"Saskaņa": Pamatojoties uz Jelgavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja 2025.gada 16.janvāra rīkojumu "Par pašvaldības teritoriālo vienību, iestāžu un funkciju centralizāciju", optimizācijas pasākumi pašvaldībā ir neizbēgami, lai uzlabotu budžeta līdzekļu izmantošanas efektivitāti, lai centralizētu un efektīvāk izmantotu pašvaldības resursus un vienlaikus nodrošinātu iedzīvotājiem pakalpojumu pieejamību pašvaldībām noteikto funkciju ietvaros, ņemot vērā situāciju ar budžetu, panākot pašvaldības atlīdzības fonda un uzturēšanas izmaksu samazināšanu par vismaz 15%. Funkciju audita, optimizācijas, atbalsta funkciju samazināšanas scenārijs.

TZV: Jā.

LRA: Noteikti ir nepieciešams izvērtējums par kopējo administratīva aparāta lietderību un uzticētu pienākumu izpildi, taču mēs neatbalstām nepārdomātu un sasteigtu darbinieku optimizāciju.

Vai ir iespējama atteikšanās no kādiem lieliem investīciju projektiem?

LZP: LZP programmā uzsvērta infrastruktūras attīstība, piesaistot pašvaldības un Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tomēr, ņemot vērā budžeta ierobežojumus un nepieciešamību pēc optimizācijas, iespējams, ka LZP izvērtētu investīciju projektus un atteiktos no tiem, kas nav prioritāri vai finansiāli pamatoti.

NA: Dotajā brīdī pašvaldībai jānodrošina ikdienas pakalpojumi iedzīvotājiem. Ar investīcijām jāpiebremzē, vismaz 2025. un varbūt arī 2026. gada pirmajā pusē.

ZZS: Manuprāt, jāatsakās nav no plāniem, bet jārod iespējas tos realizēt, kā jau minēju, ka jāizstrādā ilgtermiņa stratēģija, ko var tikai izdarīt ar cieņpilnu attieksmi vienam pret otru un ieklausīties iedzīvotājos, nevis vienpersoniski domes sēdes zālē pieņemt lēmumus, kas vieniem ir labi, bet otriem slikti.

LA: Ir jāveic reformas, nevis jāatsakās no investīcijām. Kam iedzīvotājiem vajag pašvaldību, kas neinvestē infrastruktūrā? Tāpēc jāveic reformas. Jāsakārto budžets un jāpilda pašvaldības pamatuzdevums, jāveic investīcijas sabiedrības atbalstītās jomās.

"Saskaņa": Tiks pārskatīti visi investīciju projekti, tai skaitā lielie. Tiks izvērtētas to realizācijas prioritātes un aktualitāte. Pašvaldībai jākoncentrējas uz pamatfunkciju realizāciju, neieslīgstot stagnācijā, taču dalība lielo projektu investīcijās, visdrīzāk, būtu iespējama ar aizdevuma ņemšanu Valsts kasē vai Eiropas Savienības fondu naudas līdzekļu piesaisti.

TZV: Jā.

LRA: Diemžēl gan pašvaldības, gan valsts vājās finansiālās rocības apstākļu dēļ būs nepieciešams nevis atteikties, bet atlikt kādu no iecerētajiem lielajiem investīciju projektiem.

Kādi projekti pašvaldībai noteikti būtu jāīsteno?

LZP: Pašvaldībai jāturpina augsta gatavības projektu īstenošana, jo īpaši tie, kuri šogad tika ielikti investīciju plānā. LZP programmā minēts, ka skolu, sporta un kultūras infrastruktūras sakārtošana ir viena no prioritātēm, īpaši, ja šiem projektiem var piesaistīt ES fondu līdzekļus.

NA: Mums ir daudz vajadzību, taču noteikti būtu jāīsteno Svētes pamatskolas ēkas piebūve, Ozolnieku vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšana, Elejas sporta kompleksa būvniecība, Aizupes pamatskolas piebūves, Ozolnieku pagasta lietusūdeņu pārsūknētavas renovācija. Protams, nedrīkst novārtā pamest ceļu atjaunošanu.

ZZS: Uz doto brīdi mums ir jārod iespēja realizēt Elejas sporta zāles projektu un Ozolnieku vidusskolas siltināšanas projektu, jo pie siltināšanas klāt ir iekšējie tīkli, kas jau savu ir nokalpojuši un aukstā laikā nav iespējams telpās iegūt vienmērīgu temperatūru. Ozolnieku vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai ir iespējams iegūt ES fondu līdzekļus, bet šeit jābeidz vienreiz politiskie “ķīviņi”, lai varam maksimāli ātri iet uz mērķi un startēt projektos.

Tāpat ar straujiem tempiem jāvirzās uz priekšu ceļu jautājumos, kur mums pašvaldībai ir iespējams realizēt šos projektus kopā ar uzņēmējiem un saņemt ES atbalstu. 2026. gadā būs uzsaukums uzņēmēju ceļu izbūvei, bet šobrīd jau jāsāk gatavot tehniskos projektus, lai varētu startēt šajā projektā. Tāpat jau ir projekti, kas ir izstrādāti šajā nozarē un gaida politisko akceptu tikai. Protams, ka uzreiz jautājums, kur finansējumu saņemt vai atrast un, manuprāt, ko arī darījām mēs, un joprojām dara citas pašvaldības, tad tie ir finanšu aizņēmumi ilgtermiņa, lai realizētu projektus. Piemēram, ja vienu kilometru grantsegumu noklājam ar asfaltsegumu, tad tikai uz uzturēšanas darbiem mēs jau vairāku gadu garumā šo summu atgūstam, jo asfaltsegums tik jāuztur ziemā.

LA: Pašvaldībai lielākais projekts ir veikt reformas, kas sakārtotu budžetu, un tad ir garš saraksts ar vajadzībām. Nosaukšu trīs iesāktās un trīs, kas noteikti jādara. Ir gatavs projekts Svētes skolas piebūvei, jāturpina ceļu remonti, ir uzprojektēti 22 ceļu posmi praktiski katrā pagastā. Jābūt gatavam Ozolnieku skolas siltināšanas projektam, tas jārealizē. Sadaļā „noteikti jādara” - Aizupes skolas piebūve. Četros gados vajadzētu saremontēt pa vienam tiltam. Mums tagad avārijas stāvoklī jau pieci gabali, viens no tiem sabrucis. Jāpārkārto iestāžu telpu izmantošana Ozolniekos. Pašvaldības iestādes jāpārceļ uz citiem pagastiem, bet telpas jāatvēl bērnudārziem un skolai.

"Saskaņa": Starp projektiem, kurus pašvaldībai būtu noteikti jārealizē, jābūt projektiem, kas saistīti ar sabiedrības pamatvajadzību nodrošināšanu un likumā noteikto funkciju izpildi: izglītība, sociālā aprūpe un veselība, infrastruktūra un transports, dzīvojamais fonds, sabiedriskā kārtība un drošība, vides aizsardzība un labiekārtošana, digitālā pārvalde un pieejamība. Sociāla rakstura projektiem jābūt prioritātē, liekot uzsvaru uz mazāk aizsargāto sociālo grupu primārām vajadzībām.

TZV: Pašvaldībā ir identificētas vairākas ceļu infrastruktūras problēmas, kas apdraud cilvēku veselību un dzīvību. Mums ir krustojumi, kas ir nepārskatāmi un bīstami, un ceļu posmi, kuros transportlīdzekļi pārvietojas ar ātrumu līdz pat 100 km/h, savukārt gājējiem un velobraucējiem nav atbilstoši nodrošināta drošība. Šī situācija prasa tūlītēju rīcību.

LRA: Jāīsteno ir gandrīz viss, kas iekļauts Investīciju plānā, bet par prioritāriem no lielajiem projektiem uzskatam izglītības iestāžu sakārtošanu - Elejas vidusskolas sporta zāle, Ozolnieku vidusskolas piebūve un stadiona labiekārtošana, Aizupes pamatskolas piebūve, Svētes pamatskolas piebūves 2.stāvs, Teteles pamatskolas sporta zāle un stadions, Kalnciema pamatskolas stadiona izbūve, jauns bērnudārzs Ozolniekos, Ozolnieku Mūzikas skolas telpu labiekārtošana un ēkas siltināšana. Tāpat arī ciematu centra ielu cietā seguma atjaunošanu, kritiskā stāvoklī esošo tiltu rekonstrukciju, drošības nodrošināšanu uz pašvaldības ielām/ceļiem un valsts ceļiem - gājēju pārejas Ānē, Elejā, Zaļeniekos, Līvbērzē, Garozā, Emburgā, Kalnciemā -, jauna tilta izbūve pār Iecavas upi Ozolniekos pretī Jelgavas ielai.