Ņemot vērā līdz šim jau veiktās reformas, pašlaik nav nepieciešamības mainīt izglītības iestāžu tīklu Jelgavā, aptaujā aģentūrai LETA atzina pilsētā gaidāmajās vēlēšanās startējošie politiskie spēki. Politiķi saskata iespējas veicināt jaunu skolēnu piesaisti Jelgavas novada izglītības iestādēm.

Sadarbība esot iespējama ar kaimiņu Jelgavas novadu, tostarp pie uzņēmējdarbības attīstības. Vienlaikus arī pašai pilsētai jāstrādā pie investoru piesaistes, uzskata deputātu kandidāti.

Vēlēšanām pilsētā iesniegti 12 politisko spēku saraksti, kuros iekļauti 169 kandidāti. Ņemot vērā, ka domē jāievēlē 15 deputāti, uz vienu mandātu pretendē vairāk nekā 11 cilvēki. Partiju pārstāvji atzīst, ka kopā varētu strādāt arī politiskie spēki ar dažādām ideoloģijām, taču esot arī "sarkanās līnijas".

Vai, ņemot vērā partiju piedāvājumu vēlēšanās, redzat iespēju, ka Jelgavas domē koalīciju atkal veidos partijas, kas valsts līmenī nesadarbojas?

"Latvija pirmajā vietā" (LPV), Imants Konutis: Kad būs redzams jaunievēlēto deputātu sastāvs, mēs veidosim savu turpmāko rīcības plānu, lai realizētu vēlētājiem dotos solījumus, kas ierakstīti mūsu programmā. Mēs Jelgavas LPV nodaļā analizēsim gan to, kuras partijas, gan cik pārstāvju no katras partijas, gan kādas personības tiks ievēlētas domē. Katrā partijā kandidāti ir ļoti atšķirīgi, un savu nostāju viņi pauž jau priekšvēlēšanu laikā. Ir tādi, kas nemitīgi apmētā konkurentus ar dubļiem, pat nepazīstot tos – ar tādiem būsim ļoti piesardzīgi. Nevienam ievēlētajam deputātam neuzliksim “ienaidnieka klišeju” žurnālistu uzspiestu stereotipu dēļ.

Ja LPV Jelgavas nodaļā nespēsim pieņemt atbilstošu lēmumu, piesaistīsim LPV Zemgales reģiona vadītāju, lai izlemtu, kā rīkoties tālāk.

Darba gaitā aicināsim sadarboties visus ievēlētos deputātus, arī tos, kas izvēlēsies būt opozīcijā. Ja opozīcijas priekšlikums būs labs, tas netiks “norakts” tikai tādēļ, ka iesniedzējs nav pozīcijā. Mums svarīgi kopīgi nodrošināt iedzīvotājiem vislabāko iespējamo pilsētas pārvaldi.

Kustība "Par!", Uldis Dūmiņš: Pašvaldību līmenī ir iespējamas cita veida sadarbības kā valsts līmenī, jo pašvaldībā tie ir saimnieciski jautājumi. Protams, ir galēji izņēmumi, kad tas nav iespējams (deputāti, kuru valstiskums ir apšaubāms), taču valstiski domājošajām partijām sadarbība ir iespējama.

"Jaunā vienotība" (JV), Aigars Rublis: Jā, šāda iespēja pastāv. Taču šobrīd svarīgākais nav krēslu sadalījuma prognozēšana, bet gan aicinājums jelgavniekiem būt aktīviem un piedalīties vēlēšanās. Demokrātija sākas ar līdzdalību – ar to, ka cilvēki ne tikai runā par pārmaiņām, bet arī balso par tām. Zema vēlētāju aktivitāte iepriekš radīja auglīgu augsni Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) uzvarai, neskatoties uz plaši izskanējušu neapmierinātību ar pilsētas vadību. Tāpēc es aicinu visus mobilizēties un izmantot savu balsi – jo vēlēšanas ir kā stūre, kas nosaka pilsētas nākotnes virzienu.

Nacionālā apvienība (NA), Jurijs Strods: Par jaunās koalīcijas modeli, protams, varēsim spriest pēc pašvaldību vēlēšanām, taču jau šobrīd jāatzīst — neredzam šķēršļus sadarbības turpināšanai ar esošajiem partneriem. Vienlaikus esam atvērti koalīcijas paplašināšanai, iekļaujot tās politiskās partijas, kuru ideoloģija un rīcība nav pretrunā ar NA pamatprincipiem.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA), Gunārs Kurlovičs: Pašvaldībās tā ir ierasta prakse. Jelgavas dome nav izņēmums. Pragmatiska pieeja, kam partiju vadība neiebilst. Dažas sarkanās līnijas tomēr pastāv. Tas saistīts ar partijām, kuru dēļ koalīciju veidojošā partija redz potenciālo vēlētāju zaudēšanu.

ZZS, Andris Rāviņš: Šobrīd vēl ir pāragri runāt par koalīcijas veidošanu, jo vispirms vēlētājiem ir jāsniedz mandāts politiskajām partijām darbam Jelgavas domē.

"Saskaņa" (S), Igors Orlovs: Jelgavas domē koalīciju veidos tie politiskie spēki, kuri spēs atrast kopīgus saskarsmes punktus un redzējumus, Jelgavas pilsētas saimniecisko jautājumu risināšanā, valstspilsētas attīstībā un izaugsmē, neatkarīgi no partiju sadarbības valsts līmenī.

Vai pilsētai vajadzētu paplašināt sadarbību ar Jelgavas novadu? Kurās jomās?

LPV: Noteikti jāveicina plaša sadarbība starp Jelgavu un Jelgavas novadu, jo esam šī novada centrs. Jelgava ir dabiski saistīta ar Jelgavas novadu, un šī sadarbība būtu milzīgs ieguvums gan pilsētai, gan novadam. Sadarbības jomas varētu būt kultūra, medicīna, sports, sociālā aprūpe, sabiedriskais transports, dažādas infrastruktūras un pašvaldību dienesti, kā arī daudz kas cits. Tas ļautu gan optimizēt izmaksas, gan sasniegt augstākus standartus.

"Par!": Redzam, ka šobrīd veiksmīgi darbojas Jelgavas un Jelgavas novada kopīgi veidotā iestāde - dzimtsarakstu nodaļa. Ir jāizvērtē iespējas līdzīgi sadarboties arī citām pašvaldības iestādēm, piemēram, izglītības pārvalde, jauniešu centri, būvvalde, sports, kultūra. Funkciju apvienošana var ietaupīt līdzekļus abām pašvaldībām.

JV: Noteikti redzu iespēju ciešākai sadarbībai ar Jelgavas novadu. Administratīvās robežas ir mākslīgas līnijas kartē, bet cilvēku ikdienas vajadzības – kopīgas. Apvienojot spēkus, iespējams attīstīt teritoriju kā vienotu veselumu, veicinot ilgtspējīgu izaugsmi un efektīvākus risinājumus. Svarīgākās jomas sadarbībai ir izglītība, drošība un uzņēmējdarbība – tur, kur vienoti risinājumi var nest reālu un taustāmu labumu abām pusēm.

NA: Jāatzīst, ka līdzšinējā sadarbība ar Jelgavas novadu ir bijusi neviennozīmīga, taču ir jomas, kur sadarbība notiek un ir devusi taustāmus ieguvumus gan novada, gan pilsētas iedzīvotājiem, piemēram, tūrisma sfērā. Konstruktīvs dialogs noteikti ir jāturpina, it īpaši ja tas balstīsies uz abu pušu vēlmi sadarboties. Nedrīkst kaut ko uzspiest no malas, tad nekas labs nesanāk.

LRA: Sadarbība ir civilajā aizsardzībā, kopīga dzimtsarakstu nodaļa, izglītība. Iespēju paplašināt sadarbību, lai ekonomētu resursus ir daudz – komunālā joma, sabiedriskais transports, sociālā joma, izglītība.

ZZS: Jau šobrīd Jelgavas dome un Jelgavas novada dome ir izveidojusi kopīgu dzimtsarakstu nodaļu, kopīgu civilās aizsardzības komisiju, reģionālo tūrisma informācijas centru. Un sadarbība noteikti ir jāpaplašina jomās, kur tas ir ekonomiski pamatoti un vērsts uz pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu iedzīvotājiem. Ņemot vērā izglītības jomas reformas, tuvākajā nākotnē ciešāka sadarbība noteikti jāveicina izglītības jomā.

S: Pilsētai vitāli nepieciešams paplašināt sadarbību ar Jelgavas novadu jomās, kas skar izglītības, kultūras un sporta sfēras. Bez ievērības nav atstājama sadarbība saimniecisko projektu realizēšanā, īpaši pašvaldību robežu zonās, piemēram, kopīgo infrastruktūras objektu izbūvē.

Kā plānojat piesaistīt pilsētai jaunus investorus?

LPV: Jaunu investoru piesaistei izmantosim jau esošo infrastruktūru un veidosim uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Attīstīsim esošos industriālos parkus un veidosim jaunus, lai radītu iespējas ienākt rūpniecībai un ražošanai. Likvidēsim birokrātiju, izveidojot vienas pieturas aģentūru, kur ierēdņi nāk pie investora, nevis investors staigā pa dažādiem kabinetiem, saskaņojot savu projektu.

"Par!": Svarīgākais ir būt redzamiem starptautiskajā vidē, domes vadībai - pārvaldīt svešvalodas un būt gataviem, ka investori jautās par pieejamo infrastruktūru. Otrs būtisks elements ir proaktīva rīcība, piedaloties dažādos investoru forumos un piedāvājot pilsētas infrastruktūru potenciālajiem investoriem. Te svarīgi pieminēt arī to, ka investoru izcelsme un patiesā labuma guvēji būtu jānoskaidro, tiklīdz tas ir iespējams. Mūsu orientācija ir rietumu virzienā ar izņēmumiem arī no citām valstīm.

JV: Investoru piesaiste ir kā ilgtermiņa ieguldījums nākotnē, un tās panākumi būs atkarīgi no mērķtiecīga un profesionāla darba. Zemgales industriālais parks šeit spēlē galveno lomu – tā ir kā gatava platforma, kur var izaugt jauni uzņēmumi. Plānoju izstrādāt konkrētu investīciju piesaistes plānu, kas ietvers sadarbību ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), dalību starptautiskās izstādēs un aktīvu Jelgavas pozicionēšanu kā industriālu un loģistiski pievilcīgu centru. Tāpat nozīmīgs būs pašvaldības atbalsts uzņēmējiem – ātrāki saskaņošanas procesi un cieša sadarbība ar izglītības iestādēm, lai nodrošinātu kvalificētu darbaspēku. Tikai ar sinhronu darbību varam radīt vidi, kur investors jūtas gaidīts.

NA: Darbs pie investoru piesaistes ir viena no pašvaldības prioritātēm, kas jau rezultējies ar vairāku liela mēroga projektu īstenošanas īstenošanu un jaunu iniciatīvu uzsākšanu. Šobrīd ir procesā vairāki projekti par gandrīz 300 miljonu eiro piesaisti. Tāpat tiek virzīta ziemeļu šķērsojuma ideja, lai veicinātu jaunu investoru piesaisti topošajam industriālajam parkam.

LRA: Investoru piesaistē Jelgavai ir nopietnas problēmas, jo tā ir pasīva. To parāda reālā prakse ar bijušā lidlauka teritoriju, un nespēja deviņu gadu laikā uzcelt tirgus paviljonu. Mēs noteikti mainītu pieeju. Šodienas apstākļos ir iluzori domāt, ka izdosies izveidot milzu rūpnieciskās ražotnes. Tie pasākumi ir izgāzušies. Zinot konkrētas teritorijas un vajadzības, nepieciešama aktīva investoru meklēšana atbilstoši ekonomikas tendencēm – enerģētika, IT tehnoloģijas.

ZZS: Investoru piesaistes viens no galvenajiem kritērijiem ir sakārtota uzņēmējdarbības infrastruktūra. No Eiropas Savienības fondiem šogad uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai esam piesaistījuši vislielākās investīcijas – gandrīz 20 miljonus eiro. Tiek būvēts Zemgales industriālais parks. Pašvaldība jau ir noslēgusi pirmos zemes nomas līgumus ar investoriem, kuri gatavi attīstīt uzņēmējdarbību šajā industriālajā parkā. Jau tagad varam teikt, ka uzņēmēju investīcijas jaunu ražotņu izveidē šajā industriālajā parkā tuvākajos gados pārsniegs 100 miljonus eiro.

Turpinām sakārtot arī Lielupes industriālā parka infrastruktūru, kur šobrīd darbojas vairāk nekā 20 uzņēmumi. SIA “ASNS Ingredient” būvē zirņu proteīna rūpnīcu pilsētā, kas būs modernākā šāda veida ražotne pasaulē un nodrošinās augstas kvalitātes un ilgtspējīgus augu valsts proteīna produktus gan vietējam, gan starptautiskajam tirgum. Rūpnīcas izveidē paredzēts investēt 114 miljonus eiro.

Kopumā Jelgavā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 4100 uzņēmumu. Jau šoruden Jelgavā būs uzbūvēta pirmā no divām zemas īres maksas mājām, kas arī ir tiešs atbalsts uzņēmējdarbībai, jo ļaus piesaistīt jaunos speciālistus. Aprīļa beigās Jelgavā atklājām Ekonomikas ministrijas pārstāvniecību, kuras mērķis ir veicināt reģiona ekonomisko izaugsmi, sekmējot uzņēmējdarbības attīstību un investīciju piesaisti.

S: Jaunus investorus pilsētai ir iespējams piesaistīt ar LIAA starpniecību, sadarbībā ar ārvalstu uzņēmumiem, kas kalpo kā tilts uz citu valstu tirgiem, pastarpināti reklamējot iespēju vietējā mērogā, pastiprināti attīstot dažādas nozīmes ražošanas tehnoloģiskus parkus.

Vai pašvaldībai būtu aktīvāk jāiesaistās, lai nodrošinātu tirgus būvniecības noslēgumu pie dzelzceļa stacijas?

LPV: Tirgus būvniecību veic privātais investors. 29. aprīlī būvnieki ziņoja par būvdarbu pabeigšanu. Tālāk objekts tiks nodots ekspluatācijā, un tad varēs sākties telpu aprīkošana un iekārtošanās.

"Par!": Kustība "Par!" koalīcijas sanāksmēs pēdējo četru gadu laikā vienmēr ir iebildusi tirgus būvniecības piedāvātajiem garajiem termiņiem. Un vienmēr arī panācām kompromisu termiņu samazinājumam. Situācija kopumā ar Jelgavas tirgus būvniecību raisa daudz jautājumu, taču vienīgais risinājums ir tirgu pabeigt. Un ir zināms, ka tirgus būvniecība straujiem soļiem tuvojas noslēgumam un ir ticams, ka tirgus drīzumā jau uzsāks darbu.

JV: Tirgus būvniecība ir svarīgs solis, taču vēl svarīgāks ir tas, ko mēs ar šo telpu darīsim. Mūsdienās tirgus nav tikai vieta, kur pārdod kartupeļus – tas ir sabiedrisks centrs, kultūras un vietējās ražošanas satikšanās punkts. Lai tas kļūtu par dzīvu un pieejamu vidi, jāiesaista privātie partneri un jāattīsta tirgus kā moderna, daudzfunkcionāla platforma. Pašvaldībai jāspēj piedāvāt elastīgus sadarbības nosacījumus, un jāmeklē ilgtermiņa attīstības modelis, kur tirgus kļūst par pilsētas attīstības centru.

NA: Pašvaldība nav procesa virzītājs, taču kontrole no pašvaldības puses tiek nodrošināta, aktīvi sekojot līdzi procesiem un iesaistoties to norisē savas kompetences ietvaros. Vienlaikus atzīstam, ka iedzīvotāju ieskatā šī kontrole varētu būt daudz stingrāka un prasīgāka attiecībā uz esošo attīstītāju. Privātais investors PS ”JLa Developers”, kurš par saviem līdzekļiem būvē jauno tirgus ēku, paziņoja, ka būvdarbi ir pabeigti un uzsākts objekta nodošanas ekspluatācijā process.

LRA: Tā jau sen pārvērtusies par farsu un nekāda iesaiste tur neko nemainīs, jo šeit ir izteikts ZZS un koalīcijas lobijs vienam uzņēmumam jau kopš 2016.gada. Turklāt pats projekts nav pārdomāts un vairāk orientēts uz lieltirgotāju, nevis mazo ražotāju, kuram vietas noma tur var nebūt pa kabatai. Ir daudz veiksmīgu risinājumu piemēri – Ventspils tirgus un citi. Pašvaldībai būs jādomā, kā iziet no situācijas, kur 49% kapitāldaļu, kas tai pieder, neļauj vairs reāli ietekmēt procesus, un kā tās vispār būtu iespējams pārdot.

ZZS: Jelgavas pašvaldība ir saņēmusi apliecinājuma vēstuli no privātā uzņēmuma PS “JLa Developers”, kas būvē jauno tirgus ēku pie dzelzceļa stacijas par saviem līdzekļiem, ka tirgus būvniecība ir pabeigta. Tagad tiek uzsākta tirgus infrastruktūras nodošana ekspluatācijā.

S: Nav saprotama pašvaldības ne visai aktīva iesaistīšanās tirgus būvniecības veicināšanā pie dzelzceļa stacijas. Notiekošais ap šo situāciju liek domāt, ka tirgus attīstība kā tāda tiek apzināti kavēta no esošās domes vadības, jo mazie tirdzniecības uzņēmēji veido nevēlamu konkurenci lielajam tirgotāju tīklam, kurus atbalsta domes koalīcija. Bez tam, pastāv bažas, ka jaunais tirgus spēs produktīvi strādāt Jelgavas pilsētas nomalē, par kuru uzskatāma dzelzceļa stacijas teritorija.

Vai pie dzelzceļa stacijas taps autoosta?

LPV: Pēc tirgus būvniecības pabeigšanas objekts, kurā būs lielveikals, kinozāle un autoosta, tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai. Ja nebūs būtisku iebildumu, notiks projektēšanas darbu pēdējais etaps un varēs sākt būvniecību.

"Par!": Jā, tāds ir plāns, un tas būtu jāīsteno nākamajos četros gados.

JV: Uzskatu, ka autoostas teritorija būtu jāpārvieto tuvāk dzelzceļa stacijai, jo tas būtu loģisks un ilgtspējīgs risinājums no satiksmes organizācijas viedokļa. Šāda pārvietošana veicinātu ērtāku un ātrāku pārsēšanos starp transporta veidiem, samazinātu satiksmes sastrēgumus centrā un radītu vienotu mobilitātes mezglu. Tas arī dotu iespēju attīstīt esošo autoostas teritoriju citiem pilsētai nozīmīgiem mērķiem, piemēram, uzņēmējdarbībai vai sabiedriskām vajadzībām.

NA: Pašvaldība ir atvērta dialogam ar Satiksmes ministriju, Autotransporta direkciju un citām iesaistītajām valsts institūcijām par pašvaldības lomu un nepieciešamo atbalstu autoostas izveides procesā, uzsverot, ka šis pakalpojums ir jānodrošina un jāuztur valstij, nevis jāuzliek par finanšu slogu pašvaldības iedzīvotājiem.

LRA: Tāds bija sākotnējais plāns, kurš tagad ir atlikts. Rezultātā ir pilnīgi nesakopta, uz privātas zemes esošā autoosta un nerealizēta iecere par jauno.

ZZS: Jā, autoostas būvniecība pie dzelzceļa stacijas ir nākamais projekta posms, ko privātais uzņēmuma PS “JLa Developers” attīstīs līdzās uzbūvētajam tirgum.

S: Plānojot pilsētvidi, jāparedz ērta sabiedrības objektu sasniedzamība. Mūsuprāt, autoosta dzelzceļa stacijas teritorijā apgrūtinās vietējo iedzīvotāju un pilsētas viesu pārvietošanas iespējas, sevišķi cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Šāda projekta īstenošana izvēlētajā vietā iespējama vienīgi, ja tiks nodrošināts diennakts bezmaksas pašvaldības sabiedriskais transports. Maz ticami, ka tuvākajā nākotnē pie dzelzceļa stacijas taps autoosta. Būtu atbalstāma autoostas pārcelšana pie dzelzceļa stacijas pie nosacījuma, ka Jelgavas pilsētas dome pārcelsies turpat.

Kā būtu jāattīsta pašlaik degradētā autoostas teritorija?

LPV: Esošā autoostas teritorija ir privātīpašums. Veiksim iedzīvotāju apspriešanu par teritorijas iespējamo izmantošanu pilsētas vajadzībām un pēc tam lemsim, vai pilsētai tā ir nepieciešama.

"Par!": Esošajai autoostai būtu jākļūst par jauno pilsētas centru – sākot no esošās autoostas līdz Pasta salai būtu jāveido kā gājēju iela.

JV: Šajā jautājumā vēlos iesaistīt pilsētas plānotājus, kuru profesionālais redzējums palīdzētu rast funkcionāli un estētiski pamatotu risinājumu. Autoostas teritorijas pārvietošana tuvāk dzelzceļa stacijai ļautu attīstīt esošo vietu mūsdienīgā un pilsētvidei draudzīgā veidā. Vēlos, lai šajā vietā būtu arī rekreācijas zona, kas dabiski sasaistītos ar Driksas ielas pagarinājumu un stiprinātu saikni starp pilsētas centru un upes krastu. Vienlaikus man ir svarīgi uzklausīt arī jelgavnieku viedokli – šī ir mūsu kopējā pilsēta, un tās nākotnei jātop ar sabiedrības līdzdalību.

NA: Ņemot vērā, ka pašvaldības īpašumā atrodas tikai daļa no bijušās autoostas teritorijas, pašvaldība ir atvērta dialogam ar esošajiem teritorijas īpašniekiem, lai kopīgi veidotu attīstības vīziju šai teritorijai. Pašvaldība ir gatava apspriest savu iespējamo lomu un ieguldījumu šīs teritorijas attīstībā, meklējot risinājumus, kas būtu sabalansēti, ilgtspējīgi un atbilstu sabiedrības interesēm.

LRA: Minētās teritorijas liela daļa ir privāta. Te jāveido sadarbība ar īpašniekiem un jāpanāk atbilstoša izmantošana, lai pilsētas centrs būtu sakārtots. Ietekmes līdzekļi pašvaldībai ir.

ZZS: Esošās autoostas teritorijas attīstību būtiski ierobežo tas, ka zeme šajā teritorijā pieder vairākiem īpašniekiem. Līdz ar to pašvaldība nevar pilnvērtīgi lemt par šīs teritorijas attīstību.

S: Autoostas esošā teritorija ir privātīpašums, ir apsvērta ideja atsavināt teritoriju pašvaldības administratīvo funkciju realizēšanai, atbilstoši pilsētvides plānošanai, iesaistot jelgavniekus viedokļu paušanā. Jebkurā gadījumā, šeit jāparedz izkāpšanas un iekāpšanas punkts pilsētas un starppilsētu transportam, ērtākai loģistikai.

Vai pašvaldībai ir jāturpina ziemeļu šķērsojuma izveides idejas virzība?

LPV: Tā kā Jelgavā ir intensīva ceļu noslodze, nākotnē noteikti būs jāveido ziemeļu šķērsojums, lai tranzīts nešķērsotu pilsētas centru un uzlabotos gaisa kvalitāte. Līdz šī projekta īstenošanai jārisina transporta plūsmas paātrināšana pa Rīgas ielu, lai novērstu sastrēgumus uz Lielupes un Driksas tiltiem satiksmes organizācijas nepilnību dēļ.

"Par!": Jā, ja šāda nauda būs pieejama. Jebkurā gadījumā Jelgavai ir nepieciešams jēdzīgs apvedceļš, jo šobrīd visa tranzīta satiksme iet caur pilsētas centru. Ja lētāk ir izveidot apvedceļu, to būtu jāsāk veidot sadarbībā ar valsti un novadu. Apvedceļš sniegtu būtisku pienesumu arī novadam, jo ap to varētu izvietoties uzņēmumi. Šāda ideja valsts līmenī ir pastāvējusi jau sen.

JV: Uzskatu, ka ziemeļu šķērsojuma izbūve teorētiski ir nepieciešama un stratēģiski nozīmīga pilsētas attīstībai. Taču reālajā situācijā tas šobrīd ir pārāk ambiciozs un finansiāli neizpildāms projekts. Ņemot vērā šī infrastruktūras objekta milzīgās izmaksas, šķiet maz ticams, ka pilsētai tuvākajā laikā būs pieejami tik ievērojami finanšu resursi. Turklāt šobrīd nav arī pamata cerēt uz Eiropas Savienības finansējuma pieejamību šāda mēroga projektam. Ņemot vērā esošo situāciju, uzskatu, ka pilsētai prioritāri būtu jāfokusējas uz aktuālākajām un neatliekamākajām vajadzībām – piemēram, izglītības iestāžu uzturēšanu un modernizāciju, sabiedriskā transporta attīstību, ielu uzturēšanu, sociālo pakalpojumu uzlabošanu un citiem iedzīvotājiem būtiskiem jautājumiem. Tikai pēc tam, kad šīs pamatvajadzības būs sakārtotas un finanšu situācija kļūs stabilāka, varēs apsvērt iespēju īstenot tik liela mēroga infrastruktūras projektus kā ziemeļu šķērsojums.

NA: Pašvaldība ir apņēmusies turpināt darbu pie ziemeļu šķērsojuma attīstības līdz pat projekta īstenošanai dzīvē. Šis projekts ne tikai novirzīs ievērojamu daļu transporta plūsmas ārpus pilsētas centra, tādējādi būtiski uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet arī radīs stabilu pamatu industriālā parka attīstībai – veicinot investoru piesaisti, jaunu darbavietu radīšanu un kopumā stiprinot pilsētas ekonomisko potenciālu. Pēc tilta uzcelšanas varēs reorganizēt sabiedriskā transporta plūsmu, to pārveidojot daudz izdevīgāku pasažieriem.

LRA: Projekts tuvākajās desmitgadēs ir nereāls. Tā ir Jelgavas „Rail Baltica”. Upes platums tur ir ļoti liels, tilts būs pāris kilometrus garš, provizoriskās izmaksas jau pirms vairākiem gadiem bija lielākas par pilsētas gada budžetu. Iecerētās divas joslas ir par maz tāda garuma tiltam, jebkurš incidents nobloķēs satiksmi. Tikai ar valsts finansējumu to iespējams realizēt, bet ģeogrāfiski tas valsts mērogā neko nerisina, jo nekāda tranzīta nav – Dobele un Auce ir mazpilsētas, turklāt dobelnieki uz Rīgu vairāk brauc pa Liepājas šoseju, nevis caur Jelgavu. Iluzoriski cerēt, ka valsts to finansēs. Racionālāk būtu realizēt tilta ideju dienvidos, kur upes platums ir mazāks un krasti stabilāki.

ZZS: Noteikti, un tas arī notiek. Ne brīdi neesam no šī projekta atteikušies. Šobrīd tiek izbūvēts Atmodas ielas turpinājums, kas jau veidos pieslēgumu perspektīvajam ziemeļu šķērsojumam. Ziemeļu šķērsojums, ņemot vērā arvien strauji augošo satiksmes intensitāti pilsētā, ir akūti nepieciešams.

S: Pašvaldībai neapšaubāmi jāturpina ziemeļu šķērsojuma idejas virzība, jo tas ļaus novirzot tranzītu, samazināt transporta plūsmu cauri pilsētai, sakārtot trafiku, atslogojot centra ielas.

Kā pašvaldībai būtu jāmazina rindas pirmsskolas izglītības iestādēs?

LPV: Rindas pirmsskolas izglītības iestādēs jāsamazina – tā ir viena no pašvaldības prioritātēm. Šobrīd plānots būvēt jaunu bērnudārzu Nameja ielā. Pēc tam jāvērtē demogrāfiskā situācija, lai saprastu, vai nepieciešams vēl kāds bērnudārzs vai arī labāk būtu kādu laiku subsidēt privātos.

"Par!": Tiek būvēts jauns bērnudārzs Nameja ielā, kas lielā mērā novērsīs rindu problēmu, ņemot vērā demogrāfiskās situācijas prognozi. Tāpat šobrīd ar fondu naudu tiek subsidētas vietas privātajos bērnudārzos. Tomēr īpaši nozīmīgi ir strādāt pie dzīvojamā fonda atjaunošanas un augsto tehnoloģiju uzņēmumu piesaistes, lai palielinātos iedzīvotāju skaits. Ja tas izdodas, būs jābūvē vēl kāds bērnudārzs vai arī caur iepirkumu jāiepērk šis pakalpojums no privātajiem bērnudārziem, lai vecākiem nav jāveic piemaksas tiem.

JV: Visus šos gadus esmu aktīvi cīnījies par rindu mazināšanu uz pašvaldības bērnudārziem, jo uzskatu, ka pieejama pirmsskolas izglītība ir būtisks priekšnoteikums ģimeņu atbalstam. Tādēļ ar gandarījumu varu teikt, ka, uzsākot jauna bērnudārza būvniecību Nameja ielā, šis mērķis ir sasniegts – bērnudārzu rindas pilsētā var uzskatīt par atrisinātām. Vienlaikus jāņem vērā arī nākotnes izaicinājumi. Demogrāfiskā situācija Latvijā, tostarp mūsu pilsētā, ir satraucoša – dzimstības rādītāji jau ilgstoši ir zemi, un tas neizbēgami ietekmēs pirmsskolas izglītības iestāžu piepildījumu tuvākajos gados. Šī tendence var radīt nopietnus izaicinājumus gan pašvaldības, gan privātajiem bērnudārziem, jo samazināsies pieprasījums pēc vietām. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai šādi projekti tiktu plānoti ar ilgtermiņa perspektīvu, balstoties ne tikai uz šī brīža vajadzībām, bet arī uz demogrāfiskajām prognozēm un sabiedrības attīstības tendencēm.

NA: Pirmsskolas izglītības iestāžu rindas jautājums vienmēr ir bijis pašvaldības prioritāšu augšgalā. Lai mazinātu rindas un nodrošinātu pieejamību kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai, pašvaldība ir veikusi virkni mērķtiecīgu pasākumu. To vidū ir gan esošo pirmsskolas izglītības iestāžu rekonstrukcija un paplašināšana, gan jaunu iestāžu būvniecība. Tāpat būtiski palielināts pašvaldības līdzfinansējums bērnu vietām privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs, tai skaitā piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Šogad tiks sludināts konkurss vēl vienas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai Nameja ielā.

LRA: Jāizmanto viss privāto bērnudārzu potenciāls, iegādājoties brīvās vietas un veidojot nosacījumus, lai pilsētā deklarētajiem vecākiem izmaksas būtu līdzīgas kā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Jāizveido pirmskolas grupas izglītības iestādēs, kuras nav pilnībā noslogotas, pielāgojot konkrētas telpu grupas. Jāuzceļ viena pirmskolas iestāde. Jāvērtē demogrāfiskā situācija perspektīvā, lai neveidojas situācija, kad atkal kāda jāslēdz, ja uzceltas par daudz.

ZZS: Šobrīd pilsēta realizē Eiropas Sociālā fonda projektu “Atbalsts privātā pirmsskolas izglītības pakalpojuma iegādei”, nodrošinot iespēju bērniem apmeklēt privātās pirmsskolas izglītības iestādes bez vecāku ikmēneša līdzmaksājuma. Šobrīd piecos privātajos bērnudārzos mācās 300 bērni, kuri dzimuši 2018.–2022.gadā. Jāatzīst, ka vēl 20 vietas šajā projektā šobrīd nav aizpildītas, lai gan vēl 20 ģimenes varētu izmantot iespēju un apmeklēt privātos bērnudārzus bez vecāku līdzmaksājuma. Šis projekts ilgs trīs gadus. Paralēli tam strādājam pie jauna pašvaldības bērnudārza būvniecības pilsētā – Nameja ielā. Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 10,4 miljoni eiro, kam esam piesaistījuši Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 5 miljonu eiro apmērā. Šobrīd notiek būvniecības iepirkuma dokumentācijas sagatavošana, lai jau šogad izsludinātu jaunā bērnudārza būvniecības iepirkumu.

S: Pašvaldība jau veiksmīgi organizēja rindu samazināšanu pirmsskolas izglītības iestādēs, renovējot telpas un realizējot jaunus pirmsskolas izglītības iestāžu projektus, atskatoties uz dzimstības rādītājiem un reālo pieprasījumu.

Vai būtu jāpārskata pašvaldības izglītības iestāžu tīkls?

LPV: Pirms pāris gadiem jau tika veikta izglītības reforma, kas skāra vairākas Jelgavas skolas. Tagad būtu jāizvērtē iegūtie plusi un mīnusi. Tuvākajā laikā nevajadzētu veikt būtiskas pārmaiņas, bet gan atrisināt iepriekšējās reformas radītās problēmas.

"Par!": Jelgavā izglītības iestāžu tīkls ir salīdzinoši labi sakārtots. Tomēr situācija ir tekoši jāvērtē un nepieciešamības gadījumā jāpārskata tālāk.

JV: Uzskatu, ka šobrīd nav nepieciešams samazināt izglītības iestāžu skaitu, taču noteikti ir jāpārskata skolēnu skaita sadale starp skolām. Pašlaik pastāv nevienlīdzīga noslodze – ir skolas, kurās skolēnu skaits krietni pārsniedz telpu un resursu kapacitāti, savukārt citās skolās paliek brīvas, neizmantotas vietas. Šāda situācija nav efektīva ne no finanšu un materiāltehnisko resursu izmantošanas viedokļa, ne arī no kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanas aspekta. Tādēļ nepieciešams meklēt līdzsvarotus un pārdomātus risinājumus, tai skaitā sadarbojoties ar Jelgavas novada pašvaldību. Reģionāla pieeja un kopīga plānošana var palīdzēt rast ilgtspējīgus risinājumus, kas uzlabotu gan skolēnu plūsmu, gan izglītības kvalitāti visā teritorijā.

NA: Jelgavas pilsētā jau ir veikta un veiksmīgi noslēgusies pašvaldības izglītības iestāžu tīkla reorganizācija. Vienlaikus, kā gādīgs saimnieks, pašvaldība neizslēdz iespēju nākotnē, atbilstoši aktuālajām vajadzībām, atkārtoti izvērtēt tīkla optimizācijas jautājumus.

LRA: Pašlaik tas nav nepieciešams. Sadarbībā ar novadu iespējams veidot lielāku pieprasījumu no lauku iedzīvotājiem.

ZZS: Jelgavas skolu tīkla optimizāciju sekmīgi paveicām jau pirms vairākiem gadiem un šobrīd pilsētas skolu tīkls ir optimāls. Izmaiņas var ieviests vienīgi skolu tīkla optimizācija Jelgavas novada pašvaldības skolās, kas varētu nozīmēt skolēnu skaita pieaugumu Jelgavas pilsētas skolās.

S: Pašvaldības izglītības iestāžu tīkls ir pārskatīts un piemeklēts potenciālais darbības modelis, kas ļaus iestādēm attīstīties vienmērīgi un apkalpot pieprasījumu, atbilstoši apdzīvotības rādītājiem.