Pirms pašvaldību vēlēšanām Rīgā tiek kultivēta viltus dilemma - izvēle starp pašreizējo Rīgas mēru Vilni Ķirsi (JV) un Aināru Šleseru (LPV), intervijā aģentūrai LETA teica "Progresīvo" saraksta līderis Viesturs Kleinbergs. Viņaprāt, pārmaiņas ir iespējamas tikai divos variantos. Vienā variantā, ja "Progresīvie" vada Rīgu un pārmaiņas ir uz to, lai cilvēki gribētu tajā dzīvot, cilvēkiem būtu labāk, ērtāk, zaļāk un ģimenes justu atbalstu. Otrs variants esot Šlesers un viņa biznesa intereses, proti, visi līdzekļi tiktu novirzīti tikai un vienīgi, lai piekļūtu vienai apkaimei uz pussalas.

Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanās 2020.gadā jūs startējāt ļoti labi, izveidojāt vislielāko frakciju, ieguvāt Rīgas mēra amatu, bet tad "pusceļā" to visu zaudējāt. Kādus secinājumus "Progresīvie" ir izdarījuši?

Viens no galvenajiem secinājumiem ir, ka, lai cik sarežģīti nebūtu, tomēr ir jāpaliek pie saviem principiem. Ja mēs redzam, ka ar rīdzinieku naudu rīkojas nesaimnieciski, iespējams, pat ir korupcijas gadījumi, par ko ir ļoti lielas aizdomas un [bijušais Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors] Jānis Vaivods sēž uz apsūdzēto sola, tad, jā, mums tas maksāja vietu domes koalīcijā un Mārtiņam Staķim Rīgas mēra krēslu, bet es joprojām uzskatu, ka tā bija pareiza rīcība nostāties rīdzinieku pusē. Es iepriekš esmu strādājis sociālajā nozarē un, meklējot finansējumu, piemēram, bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, zinu, kā ir jācīnās par naudu. Un tad tu vienkārši redzi, kā miljoni tiek izsaimniekoti. Tajā brīdī ir jārīkojas. Mēs bijām cerējuši, ka tajā brīdī, kad RD izpilddirektors lika uz galda šo jautājumu, arī ["Jaunās Vienotības" līderi] Vilnis Ķirsis un Olafs Pulks mēģinās risināt šo problēmu, bet diemžēl viņi nostājās šo nesaimniecisko ierēdņu pusē.

Es joprojām uzskatu, ka mēs darījām pareizi, jo pret iedzīvotāju līdzekļiem nedrīkst tā vienaldzīgi izturēties. Skaidrs ir tas, ka, ja mēs veidosim koalīciju un vadīsim Rīgu, tad satiksmes un ārtelpas jautājumi būs jāuzņemas "Progresīvajiem".

Vai tas bija viens no būtiskiem nosacījumiem RD koalīcijas sarunās, par ko pēc Staķa aiziešanas neizdevās vienoties ar "Jauno Vienotību"?

Jā, tas bija viens no jautājumiem, jo mēs paudām, ka mēs vairs neuzticamies esošajai vadībai tieši attiecībā uz satiksmes jomu. Vienkārši salīdzinājumam, ja 2022.gadā 5 cm asfalta kārtas nomaiņa rīdziniekiem izmaksāja 48 eiro kvadrātmetrā, tad pagājušajā gadā posmā no Juglas ielas līdz pat Berģu kalnam, kur tika mainīta asfalta kārta 10 cm biezumā, nomainītas un noregulēti augstumi 111 kanalizācijas akām, tas izmaksāja 27 eiro kvadrātmetrā. Divreiz vairāk darba par 30% lētāk. Tas nozīmē, ka 2022.gadā uz katriem 100 kvadrātmetriem mēs būtu varējuši nodrošināt kādam bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem aprūpi. Tas ir principa jautājums, kāpēc mēs nevarējām noskatīties vienkārši uz to, kā tas notika.

Jā, mēs zaudējām mēra krēslu, bet noasfaltējām lielāku ielu skaitu par ievērojami mazāku naudu.

Bet, ja jūs būtu palikuši koalīcijā, varbūt jums būtu citas iespējas? Tagad jūs vairs nebijāt pie teikšanas naudas sadalē.

Jā, bet tā nebija mūsu izvēle - toreiz bijām gatavi turpināt strādāt koalīcijā, par ko norisinājās sarunas. Šīs sarunas pārtrauca Vilnis Ķirsis, kad bija vienojies ar Oļega Burova partiju un Jura Pūces partiju. Bet mums jautājums bija, vai mēs būtu gatavi šo problēmu "izsēdēt" un atkāpties no principa, ka "Jaunā Vienotība" vairs nevar vadīt satiksmes nozari, vai arī panākt šīs pārmaiņas.

Tas nozīmē, ka "Progresīvie" nebūtu rīkojušies citādāk, ja būtu iespēja vēlreiz lemt par jaunu koalīciju RD?

"Progresīvajiem" ir svarīgi, lai pilsētā notiek attīstība un lai līdzekļi, rīdzinieku nauda, tiek izlietoti jēgpilni. Ja mēs nevaram uzticēties… Iepriekš, ja Staķis vai kāds cits iejaucās šajos satiksmes jautājumus, tas tika uztverts uzreiz ar ārkārtīgu greizsirdību un nevēlēšanos sadarboties. Mēs bijām gatavi nopietnām pārmaiņām. Tas attiecas gan uz velojoslām, gan apzaļumošanu. Tas visu laiku tika bremzēts. Labi, es saprotu, ka citi baidās no lielām pārmaiņām, baidās, ka tas kaut kādā veidā skars viņu elektorātu, bet tajā brīdī, kad mēs redzējām, ka ir izsaimniekošana, mēs domājām, ka būs cita reakcija.

Tomēr, ja ir izsaimniekošana, kāpēc tad šie fakti nenonāca Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kādēļ nav ierosinātas lietas un tas nav pierādīts?

Diemžēl mūsu tiesībsargājošās iestādes acīmredzot nav spējīgas šo balto apkaklīšu jautājumus un lietas atrisināt. Vēl viens piemērs ir tā pati ["Rīgas mežu" kokaudzētava] "Norupe", kur vienkārši tika atvesti lieli labi baļķi, un "Norupe", kur var sazāģēt tikai mazus diametrus, visus, kuru diametrs ir lielāks par 22 cm, izbrāķē un pārdod par lētu naudu vienas konkrētas politiskās partijas sponsoriem.

Kuriem?

"Pata".

Un kāpēc tur nav lietas?

Kāpēc nav? Tāpēc, ka, visticamāk, nemāk šādas lietas risināt, jo formāli jau visi papīri ir "tīri". Līgums ir noslēgts, baļķi izbrāķēti, jo "Norupe" tos tiešām nevar sazāģēt. Un tas nekas, ka šāds baļķis faktiski maksā tieši divas reizes vairāk. Bet papīri ir "tīri".

Es teiktu, ka tā ir problēma mūsu iekšlietu un tieslietu sistēmā, kur mēs, pirmkārt, nevaram ātri lietas izmeklēt, otrkārt, netiekam ātri pie notiesājoša sprieduma.

Kā jūs vērtējat pēdējo periodu RD darbībā? Vai, jūsuprāt, ir tikpat lielas problēmas ar nesaimnieciskumu vai tomēr to kļuvis mazāk?

Ja mēs skatāmies uz pārvaldības uzlabošanu kopumā, tad es redzu to divos posmos. Viens ir, ka domes priekšsēdētājs bija Mārtiņš Staķis. Tur notika pārmaiņas. Jā, mēs iekšēji diskutējam, cīnījāmies sadarbības padomē, ne vienmēr varējām panākt kompromisus, bet notika pārmaiņas. Tad ir otrs posms, un to varētu nosaukt par priekšvēlēšanu periodu, kur vienkārši tiek "izsēdēts" atlikušais domes sasaukuma darbības laiks, tiek īstenota programmas minimums, netiek pieņemti nekādi sarežģīti lēmumi, netiek virzītas nekādas jaunas iniciatīvas.

Ja runājam par saimnieciskumu vai nesaimnieciskumu, tad vēl viens piemērs ir Rīgas ielu ikdienas uzturēšanas līgums. Mēs jau no 2020.gada nepārtraukti runājam, ka tas ir milzīgs iepirkums, tādēļ tas ir jāveic savlaicīgi. Ja mēs gribam, lai ir konkurence, konkurentiem ir savlaicīgi jāzina, kāda tehnika būs vajadzīga. Kad tika izsludināts iepirkums? Trīs vai četrus mēnešus, pirms beidzas iepriekšējais līgums.

Tad tā ir RD izpilddirektora vai iepirkumu pārvaldes vaina?

Var jau, protams, kā vienmēr vainot ierēdņus, bet, ja es esmu mērs un atbildu par ārtelpu un satiksmi, tad man, mazākais, ir jāprasa, lai atbildīgais departaments un izpilddirektors sniedz ziņojumu par norises gaitu. Manuprāt, pārraudzība un saimnieka rokas parādīšana ir iztrūkusi.

Vai jūs zināt, cik rīdziniekiem maksā vienas diennakts dežūrrežīms ielu uzturētājiem ziemas periodā no oktobra līdz martam? Tikai par to, ka sēž dežurants, kurš skatās, vai nesāks snigt, dežūrē smilšu iekrāvējs, dežūrē traktors šķūrētājs, rīdziniekiem tas dienā izmaksāja 64 000 eiro. Pirms tam Satiksmes departaments - tad gan cena bija zemāka - oktobrī iedarbināja šo dežūrrežīmu un marta beigās to izslēdza, un mēs maksājām neatkarīgi no tā, kāda ir gaisa temperatūra. Ja bija plusi, tad uzturētājs nopelnīja naudu par svaigu gaisu. Šobrīd jaunajā Mobilitātes departamentā ir darbinieks, kurš pasūta uzturēšanas darbu dežūrrežīmu tikai tad, kad ir atbilstoši laikapstākļi.

Papētot jūsu iepriekšējo vēlēšanu programmu un solījumus, ir redzams, ka vairāki solījumi nav izpildīti. Tas ir saistīts ar to, ka jūs aizgājāt opozīcijā vai arī tam ir citi iemesli? Piemēram, solījāt 350 miljonu eiro investīcijas ekonomikā.

350 miljonu eiro investīcijas ekonomikā tika panāktas un pat vairāk - ap 700 miljoniem eiro. Tās ir tās pašas investīcijas, ar kurām lielās Ķirša kungs.

Tomēr tas galvenokārt aizgāja lielajiem infrastruktūras projektiem?

Jā, tas bija periods, kurā bija jādarbojas, izmantojot iespējas, ko deva valsts un Eiropas Savienības aizdevumi. Savukārt paralēli tika veikts darbs, izveidojot Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūru, kura strādāja ar investoru piesaisti. Es zinu, ka Rīgā ir ienākuši vismaz pieci salīdzinoši lieli investori. Vēl svarīgāk ir radīt vietējās investīcijas. Pagājušajā gadā vien jaunuzņēmumi investīcijās piesaistīja 28 miljonus eiro. Tas ir virziens, kurā Rīgai jāturpina aktīvi iet, - gan jāturpina sevi prezentēt ārpusē, gan jāstrādā ar vietējo biznesu. Diemžēl pēdējos divos gados Rīgu vairs Eiropas līmenī nedzird, un man ir jāizsaka kompliments Mārtiņam Staķim, kurš tiešām brauca uz visām pusēm.

Viņš par pilsētas naudu brauca arī uz hokeja čempionātu.

Jā, un tikās ar Tamperes mēru, kurš bija nosūtījis Rīgas mēram oficiālu ielūgumu uz abu pilsētu kopīgi rīkotā čempionāta noslēgumu. Bet tas ir cits stāsts.

Mēs daudzas lietas izdarījām un darījām diezgan drosmīgi. Es viennozīmīgi varu pateikt, ka sociālajā nozarē tika panākts izrāviens.

Bet vai šo izrāvienu izdevās noturēt, kad jūs aizgājāt no koalīcijas?

Koalīcijā bijām gatavi turpināt strādāt - bet Ķirša kungs ātrāk vienojās ar Burova partiju un Pūces partiju.

Par izrāvienu varu teikt, ka līdz šī gada budžetam jā. Diemžēl šī gada budžetā es redzu virkni lietu, kuras mums nāksies atkal gada otrajā pusē mēģināt stutēt un lāpīt, jo šajā, teiksim, priekšvēlēšanu koalīcijā acīmredzot visas vajadzības nevarēja apmierināt.

Bet šī gada budžetus jaunie pašvaldību sasaukumi grozīt nedrīkstēs.

Bet ne vienmēr ir vajadzīga papildu nauda. Piemēram, to sabiezējumu, kas pagājušajā gadā radās rindā uz aprūpi, varēja novērst ļoti vienkārši - pārvirzot līdzekļus no aprūpes mājās pakalpojumiem kādām pabalstu programmām uz institucionālo aprūpi.

Bet tad atkal ciestu cilvēki, kas saņem pakalpojumu mājās.

Nē. Ja mēs paskatāmies uz izmaksām institucionālajā aprūpē, tad pašvaldībai viens cilvēks, kurš dzīvo pansionātā, izmaksāja 544 eiro mēnesī pagājušā gadā, bet viens cilvēks, kuram ir ceturtais aprūpes līmenis, kuru aprūpē mājās un kurš gaida uz rindu pansionātā, pašvaldībai izmaksā vairāk nekā 1300 eiro mēnesī. Ja ir neizlēmīga pašvaldības vadība, kura nevirza budžeta grozījumus, lai varētu cilvēkus uzņemt institucionālā aprūpē, tad tiek radīti zaudējumi. Tāpat kā rada zaudējumus, nedomājot par to, kā veikt veiksmīgākus iepirkumus ielu uzturēšanai un asfaltēšanai.

Kā vērtējat grozījumus par reģistrāciju, kas paredz, ka uz pansionātiem būs trīs atsevišķas rindas un varēs pieteikties tikai tie, kas vismaz gadu ir reģistrēti Rīgā, kā saprotu, lai izslēgtu Pierīgas un citu pašvaldību iedzīvotājus?

Tas padarīs procesu nedaudz caurskatāmāku, un tā kopumā ir laba lieta. Tā tiešām jau bija kļuvusi par problēmu, ka cilvēki, kuri dzīvo Pierīgā, vienā brīdī sāk izmantot Rīgas pakalpojumus.

Vienlaikus jautājums ir arī par to, ja jūs dodaties prom no Rīgas, jo jums ir jāaprūpē vecmāmiņa Dobelē, vai tomēr nav labāk, ka vecmāmiņa pārceļas uz Rīgu un jūs viņu regulāri varat apciemot pansionātā, nevis jūs dodaties prom. Rīga šajā brīdī zaudē naudu.

Atgriežoties pie solījumiem, jūs iepriekš solījāt samazināt apkures rēķinus un uzlabot mājokļus. Diemžēl Rīga ir slavena ar to, ka daudzdzīvokļu māju renovācija galīgi nevedas.

Mēs uzsākām darbu pie projektiem, un manā uztverē tika ielikts ļoti spēcīgs pamats tam, lai šie darbi turpinātos un notiktu daudz aktīvāk un ātrāk. Tika izveidota gan Rīgas Enerģētikas aģentūra, gan mājokļu kompetences centrs, kurš ļoti aktīvi strādā ar iedzīvotāju izglītošanu un informācijas nodrošināšanu, tostarp attīstot dažādus atbalsta veidus. Tas ir izkustināts, un aktivitāte ir diezgan liela.

Jā, mēs zinām, ka Rīgā pabeigta siltināšana pagājušajā gadā ir tikai 20 mājām, ar uzsvaru uz vārdu "tikai". Bet šobrīd procesā ir vairāki simti māju, kurās ir uzsākta siltināšana, un izrāviens ir panākts. Diemžēl tālākas darbības, kas notiktu politiskā līmenī, mēs jau atkal neredzam.

Vēl viena lieta, kas tika izdarīta, - mēs uzsākām aktīvu tukšo dzīvokļu remontēšanu, kas stāvēja "Rīgas namu" un "Rīgas namu pārvaldnieka" pārraudzītajās ēkās vienkārši tukši.

Nu tos piedāvāja cilvēkiem, un cilvēki tajos negribēja iet dzīvot.

Tāpēc, ka tos neremontēja. Tagad tos remontē, un tiem, kas stāv rindā pēc palīdzības dzīvojamā jautājuma risināšanā, praktiski neremontētus dzīvokļus vairs nepiedāvā. Rinda šo gadu laikā ir samazināta uz pusi.

Bluķis ir izkustināts, pamati ir ielikti, ir tikai jāturpina aktīvs darbs gan ar iedzīvotāju informēšanu, gan pārliecināšanu par to, ka ir jāiegulda mājās.

Diemžēl bieži atduramies situācijās, ka nav iespējams uzsākt projektu, jo mājā dzīvo seniori ar zemiem ienākumiem. Viņi nespēj kvalificēties, un arī ir bijis grūti pārliecināt, ka viņiem ir jāiegulda īpašumā, un viņus īpaši neinteresē, ka viņu īpašumam pieaugs cena. Daļa no šiem cilvēkiem patiesībā saņem arī mājokļa pabalstu no sociālā dienesta. Mēs vērtējam, vai daudz lietderīgāk nav vienreiz iedot viņiem grantu un nosegt viņu kredītprocentu daļu un tādā veidā panākt, ka samazinās rēķins par komunālajiem maksājumiem, nevis visu laiku maksāt pabalstu, lai viņi var segt apkures rēķinus. Tās ir lietas, kas noteikti ir jādara.

Solījāt kopā ar valdību uzbūvēt Laikmetīgās mākslas muzeju.

Rīgā ir vajadzīga gan koncertzāle, gan arī Laikmetīgās mākslas muzejs. Kad sākām vērtēt šos projektus, sapratām, ka ar koncertzāles jautājumu mēs varam kustēties daudz straujāk uz priekšu. Kongresu nama teritorija atļauj izveidot tiešām augsta līmeņa koncertzāli, un šobrīd esam tikuši līdz projektēšanas sadaļai, un esmu pārliecināts, ka tuvāko gadu laikā tiks uzsākta būvniecība un beidzot Rīgā būs augsta līmeņa koncertzāle. Bet, skatoties uz visām vajadzībām, kas Rīgā ir, skatoties uz to, kā joprojām turpina brukt tilti, kamēr nebūs sakārtota infrastruktūra, kamēr ielas nebūs sakārtotas tā, lai cilvēki uz tām jūtas droši un ērti, kamēr sabiedriskais transports patiešām nebūs satiksmes mugurkauls, tikmēr diemžēl Laikmetīgās mākslas muzejam Rīgai nav līdzekļu. Ja valdība atradīs kādas iespējas un būs gatava investēt, tad tas, protams, būs ļoti labi, bet man kā rīdziniekam, kā ģimenes cilvēkam primāri interesē, lai būtu sakārtota vide, kurā dzīvot rīdziniekiem. Tad varēsim skatīties uz ekstrām, kuru arī iepriekšējos periodos ir bijis ļoti daudz.

Jūs jau pašā sākumā pieminējāt, ka jūsu mērķis ir pieķerties satiksmes infrastruktūrai un sabiedriskajam transportam. Ļoti daudzas partijas sola lielāku kārtību tieši sabiedriskajā transportā. Kas, jūsuprāt, nav kārtībā ar Rīgas sabiedrisko transportu?

Sabiedriskais transports kopumā nav slikts, bet šeit jau atkal trūkst īstas politiskās vadības, lai ieviestu kaut kādas pārmaiņas. Ja mēs gribam, lai autovadītāji - rīdzinieki, Pierīgas iedzīvotāji - pārsēstos uz sabiedrisko transportu, tad sabiedriskajam transportam, pirmkārt, ir jābūt ātrākam, lai ar sabiedrisko transportu atbraukt no Pļavniekiem līdz centram būtu ievērojami ātrāk, nekā tas ir tagad.

Bet tas nav reāli, jo sabiedriskajam transportam ir jāapstājas pieturās.

Tādēļ ir jāveido sabiedriskā transporta joslas, kurās ir iespēja ātrāk pārvietoties, tādēļ ir jāveido viedie luksofori, kas sabiedriskajam transportam dod zaļo gaismu, kā tas atsevišķos gadījumos ir ar tramvajiem, ir vajadzīgs lielāks skaits transportlīdzekļu, un ir vajadzība pilnveidot arī sabiedriskā transporta maršrutu tīklu.

Piemēram? Ielas paliek tādas pašas, kādas tās ir, un tramvaju citur nepalaidīsiet, kamēr nav izbūvēta jauna līnija.

Jā, tramvaju nav iespējams palaist, bet autobusus, trolejbusus ir iespējams palaist, īpaši ņemot vērā, ka šobrīd arī trolejbusiem visos posmos nav vajadzīgs elektrotīkls. Pašlaik problēma bieži vien ir tāda, ka tu no vienas Rīgas apkaimes, neizbraucot caur centru, nevari nokļūt citā apkaimē, un tad cilvēki izvēlas automašīnas, jo cita ceļa īsti nav.

Piemēram, jau pagājušā gada septembrī tika izsludināts iepirkums sabiedriskā transporta koncepcijai līdz 2030.gadam. Pēdējo 15 gadu laikā ir apkaimes, kurās iedzīvotāju skaits ir ievērojami samazinājies, un ir apkaimes, kurās iedzīvotāju skaits ir ievērojami pieaudzis, bet sabiedriskā transporta maršrutu tīkls nav mainījies. Pilsētplānotāju uzdevums ir to visu izanalizēt un piedāvāt jaunu koncepciju. Šis iepirkums četrus mēnešus vienkārši stāvēja, un neviens neko ar to nedarīja, kamēr es nesāku prasīt Satiksmes komitejā, kas tad notiek ar šo iepirkumu? Nu tad beidzot sāka rīkoties, un tagad ir noslēgts līgums. Esošā politiskā vara vienkārši bremzē šos procesus.

Vēl viens piemērs - darba kārtībā ir Gaisa tilta rekonstrukcija. Kādēļ komplektā ar to netiek domāts par pārmaiņām Brīvības ielā, kā to mainīt?

Jūsuprāt, tā ir speciāla bremzēšana?

Manuprāt, tā ir vienaldzība, jo acīmredzot cilvēkus interesē tikai un vienīgi pārvēlēties, bet strādāt pie kaut kādām pārmaiņām neinteresē.

Nu pasakiet "Rīgas satiksmei", kas ir jādara, un viņi izdarīs. Vienkārši trūkst politiskās vadības.

Kā jūs redzat zemo emisiju zonu veidošanu Rīgā? Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības saka, ka šo lēmumu tālāk nevirzīs.

Zemo emisiju zona mūsu kādreizējiem koalīcijas partneriem arī acīmredzot ir kaut kādas mūžīgās zobu sāpes. Arī Rīgai ir jāsamazina izmešu apjoms par 40%, un, ja mēs to neizdarīsim, rīdzinieki ne tikai turpinās elpot netīru gaisu, bet mēs maksāsim arī soda naudu. Zemo emisiju zonai ir jābūt. Mēs esam runājuši par to arī iepriekš, koalīcijas partneri katru reizi mēģina aizbildināties ar kaut kādām nākamajām vēlēšanām, pirms kurām to nevar darīt. Mēs esam gatavi diskutēt, bet lēmums ir jāpieņem tajā brīdī, kad tas ir balstīts datos. Uz galda ir jābūt Pilsētas attīstības departamenta ekspertu ziņojumam, kurā ir piedāvāti varianti, un tad par šiem variantiem var lemt politiķi, vai var likt uz galda arī iedzīvotāju nobalsošanai.

Jūsuprāt, būtu jāievieš kāda zona, kurā varētu iebraukt tikai par maksu?

Es pats nedaudz par šādu ideju esmu paprovocējis, bet es nevaru apgalvot, ka tas ir pareizākais risinājums.

Nu kādreiz Vecrīgā bez maksas iebraukt nevarēja.

Jā, un šobrīd Vecrīga ir kļuvusi par elektroauto stāvvietu, un man ir pamatotas aizdomas, ka liela daļa no šiem auto nav rīdzinieku transporta līdzekļi. Bet es atkārtošu, ka, manuprāt, ekspertiem būtu jānāk ar piedāvājumu variantiem, kuri ir vismaz divi vai trīs, un tad par tiem ir jālemj, vai jāveic konsultatīvi referendumi ar iedzīvotājiem, lai arī viņi var iesaistīties. Pats svarīgākais ir panākt, lai pilsētā tiek samazināts izmešu apjoms, un mēs to varam sasniegt.

Ja Ratnieka kungs saka, ka ir to apstādinājis un pretosies… Nu nesen viņš kopā ar kolēģiem no "Gods kalpot Rīgai" (GKR), kuri vēlēšanās startēs kopā ar ZZS, mēģināja "noraut" arī "zaļo joslu" projektu. Es tiešām nesaprotu, tieši kam, izņemot kādas četras mašīnas uz K.Valdemāra ielas vai četras mašīnas Ausekļa ielā, šis projekts varētu nodarīt skādi? Nesaprotu. Projekta ietvaros nav paredzēts sašaurināt nevienu joslu uz nevienas ielas, tas neskars autotransportu vispār, izņemot kādas astoņas stāvvietas, bet Ratnieks kopā ar kolēģiem no GKR mēģināja šo projektu "noraut podā". Savukārt man, piemēram, ļoti gribētos ar kājām vai velosipēdu nonākt līdz Viesturdārzam, ejot pa teritoriju, kura ir tikai un vienīgi zaļa.

Par velosipēdiem. It kā jau pēdējos gados veloinfrastruktūra iet uz priekšu, un, pateicoties arī Eiropas Savienības projektiem, būs savienojami ar Pierīgu, bet kā vēl mums pietrūkst, lai varētu teikt, ka Rīgā ir pilnasinīga attīstīta veloinfrastruktūra?

Ja mēs paskatāmies uz visām daudzmaz cienījamām Rietumeiropas un Ziemeļeiropas pilsētām, tad veloceliņu infrastruktūra ir visā pilsētā. Nu nav tādu piemēru, ka šeit mums ir veloceliņš, tur mums nav veloceliņa. Jautājums ir tikai par to, kā šī infrastruktūra ir veidota, vai tās ir velojoslas uz ielām, vai tie ir atsevišķu veloceļi. Tas ir tāpat kā ar sabiedrisko transportu, mums ir nepieciešams savienot ar velojoslām apkaimes. Mums ir nepieciešams, lai, līdzīgi, kā tas ir jebkurā cienījamā Eiropas pilsētā, "Google Maps" var atvērt karti un ieraudzīt, kā ar velosipēdu var nonākt no punkta A līdz punktam B. Rīgā to šobrīd nevar izdarīt. Veloinfrastruktūrai ir jābūt visā pilsētā.

Tas, ko mēs redzam citās Eiropas pilsētās, ir, ka infrastruktūra ir sadalīta samērīgi, lai būtu pieejama gan sabiedriskajam transportam, gan automašīnām, gan velosipēdiem, gan gājējiem. Ja velosipēdisti brauc pa ielas braucamo daļu, tie traucē mašīnām, ja brauc pa ietvi, tad apdraud gājējus. Tādēļ jebkurš veloceļš vai jebkura cita infrastruktūra, kas tiek izveidota, automātiski dod labumu gan gājējiem, gan autobraucējiem.

Iedzīvotāji joprojām sūdzas par "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) pakalpojumiem. Kas, jūsuprāt, jādara, lai situācija mainītos?

Nu te atkal ir tā situācija, ka bija Staķa laiks un priekšvēlēšanu laiks. Staķa laikā pilnībā tika nomainīta RNP vadība un tika sakārtots pārvaldības modelis ar uzstādījumu, ka tam jābūt tādam, lai RNP varētu kotēties biržā. Šobrīd es varu teikt, ka šis mērķis ir sasniegts. RNP ir izteicis gatavību piesaistīt privātas investīcijas, un es nezinu, cik ilgi šis dokuments jau stāv uz galda gan Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājam Viesturam Zepam (LA), gan Rīgas mēram Vilnim Ķirsim. Es domāju, ka šāda virzība noteikti dotu iespēju uzlabot apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti, jo problēma bieži vien ir šie smagie iepirkumi, kas ir valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, un ar privāto kapitālu tas būtu daudz vienkāršāk. Tāpat brīvās konkurences apstākļos viņi tomēr būtu spiesti turpināt konkurēt ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, un es gribētu ticēt, ka arī izmaksas vienā brīdī varētu samazināt vai vismaz tās nepieaugtu tik strauji.

Bet atkal jau šis lēmums vienkārši guļ kādam uz galda, un es teiktu, ka īpaši pēdējos mēnešos šī lēmumu bremzēšana ir aizgājusi jau tik tālu, ka pat koalīcijas partneriem ir kauns, ka viņi ir vienā koalīcijā ar Ķirša kungu, un savā priekšvēlēšanu retorikā viņi uzvedas tā, it kā būtu opozīcijā un Rīgas pārvaldē nemaz nepiedalītos.

Daudzi jautājumi, kas ir svarīgi Rīgai, pārsniedz Rīgas robežas. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā tiek gatavots pat īpašs likums. Jūsuprāt, kā varētu veicināt sadarbību starp Rīgu un Pierīgu? Kā risināt skolu jautājumu, sabiedriskā transporta jautājumu, kopīgu komunālo pakalpojumu jautājumu?

Es uzskatu, ka ir vairāki iespējamie modeļi. Tiekoties ar kolēģiem, piemēram, no Ādažu novada, no Ropažu novada, es redzu, ka viņi arī saredz Rīgu kā sadarbības partneri. Manuprāt, būtu jābeidz šī "vicemērēšanās", kad mums ir vicemērs, kurš atbild par Rīgas metropoli, jo, ja mēs paskatāmies uz iepriekšējiem diviem vicemēriem, tad, godīgi sakot, neko citu, izņemot savu mundieru spodrināšanu, lai balstītu savu sarakstu ievēlēšanu pat ne Rīgas, bet Pierīgas pašvaldībās, es neredzu. Mums ir jāatrod saskarsmes punkti, kur intereses sakrīt, un ar tiem arī jādarbojas. Ja sabiedriskais transports būtu ērts un paredzams, tad Pierīgas iedzīvotāji labprāt noliktu tās savas mašīnas un pārsēstos uz to. Ir vienkārši jāvienojas, kādā veidā mēs kopā varam to panākt.

Tomēr gadus trīs tika runāts par "Rīgas satiksmes" pagarinātajiem reisiem uz Pierīgu, un nekas netika panākts.

Nu acīmredzot arī tādēļ, ka nav politiskās gribas. Es esmu runājis arī ar "Rīgas satiksmi" par šiem jautājumiem un saprotu, ka viņi šajā diskusijā ir vieni paši. Ja runājam par maršrutiem uz Jaunmārupi vai Ulbroku, tad sarunas ir izkustējušās ar šīm Pierīgas pašvaldībām, bet nevis tāpēc, ka tur kāds politiķis to risinātu, bet tāpēc, ka "Rīgas satiksme" to risina.

Otra lieta. Manuprāt, ir tomēr jāaktualizē jautājums, vai mums nav jāiet pēc līdzīga modeļa, kā tas ir Austrijā un Vācijā, kur cilvēku iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale tiek veikta vai nu uz pusēm, vai kaut kādos procentos starp vietu, kur viņš dzīvo, un vietu, kur viņš strādā. Runājot arī ar Pierīgas pašvaldību vadītājiem un politiķiem, daudziem pret to nebūtu iebildumu.

Viņi atteiktos no savas naudas?

Nu teiksim tā, es nesaukšu vārdā, bet ir pašvaldības, kuras ir ieguldījušās tajā, lai pie viņiem veidojas arī ražošana un darbavietas, un, līdzīgi kā Pierīgas iedzīvotāji brauc uz Rīgu strādāt, arī Rīgas iedzīvotāji brauc strādāt uz turieni. Tādēļ tur šī sadale varētu līdzsvaroties. Otra lieta, ja būtu šāda sadale, tad, protams, ka Rīgai būtu daudz vairāk resursu un līdzekļu, lai veidotu gan pagarinātos sabiedriskā transporta maršrutus, gan veidotu jaunus maršrutus, piemēram, pagarinātu arī tramvaja līnijas.

Ko darīt ar skolām?

Mans uzskats vienmēr ir bijis tāds, ka mums vajadzētu tiekties uz Somijas modeli, kas paredz, ka labākā skola ir tuvākā skola. Mēs jau ļoti labi redzam, ka, kad ir skolēnu brīvlaiks, Rīgā sastrēgumu nav.

Tomēr Pierīgā skolu trūkst. Ādažos uzbūvēja jaunu skolu un tā jau ir pilna, Ķekavā skola ir pilna…

Tās ir sekas, par kurām pašvaldības, cīnoties par iedzīvotāju piesaisti, nepadomāja. Gan nekustamā īpašuma nodokļa samazinājums, gan būvniecības projektu īstenošanas ātrums bija cīņa par iedzīvotājiem. Un te es nebūt nekritizēju Pierīgas pašvaldības par to, ka tās ir sakārtojušas procesus, lai tur būvniecība varētu notikt daudz ātrāk.

Varbūt vajag vienošanos, ka Rīgas skolas paņem Pierīgas bērnus?

Šobrīd jau ļoti daudzi Pierīgas bērni mācās Rīgas skolās.

Runa nav tikai par prestižajām skolām, ģimnāzijām, uz vietām, kurās ir liela konkurence.

Tas, ko es redzu kā izaicinājumu arī Rīgai, mums apzināti ir jāiet uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu arī dažādās apkaimju skolās, ne tikai prestižajās skolās. Manuprāt, to ir iespējams panākt, tikai un vienīgi nodrošinot atbalsta personālu, kas ir paredzēts gan pedagogiem, gan skolēniem. Tas šobrīd, manuprāt, ir vislielākais klupšanas akmens.

Kādēļ atbalsta personāla trūkst? Mazas algas?

Algas, protams, arī ir mazas, bet ienāca informācija, ka skolotāju palīgus arī algo tikai uz deviņiem mēnešiem. Tad arī nav brīnums, ka viņus nevar atrast.

Ir arī mainījies skolēnu profils. Ja kādreiz klasē bija viens divi grūtāki bērni, tad šobrīd ir pat trīs četri. Iekļaujošā izglītība un atbalsta personāls it kā uz papīra eksistē, bet reālajā dzīvē to nav iespējams nodrošināt. Tas nav pārmetums pedagogiem, bet vairāk pārmetums par to, ka atbalsta sistēma nav atbilstoša šodienas vajadzībām. Būs jārada sistēma, kurā mēs varam nodrošināt izglītības kvalitāti, jo mani reāli biedē tas, ka tā vietā, lai risinātu problēmu, kāpēc bērniem ir sliktas sekmes, mēs vienkārši samazinām slieksni, ar kādu var nokārtot centralizētos eksāmenus. Nu tad priekš kam vispār eksāmenus jākārto?

"Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers kā vienu no galvenajiem vadmotīviem priekšvēlēšanu cīņā ir izvēlējies tukšos skatlogus un Vecrīgu. Ko tur var darīt?

Protams, ka Covid-19 zināmā mērā nokāva aktivitāti. Bet es Rīgas centrā dzīvoju visu mūžu un varu teikt, ka rīdzinieki uz Vecrīgu nenāk jau 10-15 gadus, jo viņiem tur vairs nav interesanti. To redz arī uzņēmēji. Viņi redz, ka rīdziniekiem interesants ir posms aiz bulvāru loka, un uz turieni arī pārvācas, jo viņiem vajag, lai cilvēki kafejnīcās ir katru dienu, nevis tikai brīvdienās un vasarā, kad atbrauc tūristi. Kas notiek ar tūristiem? Viņi atbrauc un viņiem arī pasaka, ka tagad ballītes notiek tur, un viņiem to Vecrīgu vairs nevajag.

Vēl viena lieta ir pieejamība - pamēģiniet ar bērnu ratiņiem, ar koferiem uz ritentiņiem pabraukt pa Vecrīgas bruģi. Var paskatīties, kā ir darīts Stokholmā, kur ir ielikts gludais bruģis. Arī Kultūras mantojuma pārvalde mums sanāksmē teica, ka viņiem nav iebildumu pret vides pieejamības uzlabošanu, viņiem ir iebildumi pret to, ka tiek izmantoti slikti materiāli.

Jautājums ir tikai par attieksmi pret to, ko tu dari. Mēs dzīvojam kaut kādā laikmetā, kur mēs esam atļāvuši vadīt sevi viduvējībām un lietas darīt pēc principa "nu tā sanāca". Man vienmēr ir bijis svarīgi šo pieeju mainīt. Ja mēs sakām, ka gribam, lai Rīga mainās, tad ejam un to izdarām.

Ja runājam par vēlēšanām, tad dažādu aptauju dati liecina, ka "Progresīvie" diezgan droši varētu iekļūt Rīgas domē atšķirībā no virknes citu pašlaik RD pārstāvēto partiju. Kas jūsu partijai būs labs rezultāts vēlēšanās?

Mēs ejam uz uzvaru.

Tas nozīmē, ka jūs gribat būt partija, kas ir ieguvusi visvairāk balsu? Kas ir uzvara?

Es teiktu, ka uzvara ir, ja mēs iegūstam vislielāko balsu skaitu. Vai arī, ja mēs pieņemam, ka Šleseram tomēr izdodas mobilizēt savu elektorātu, mēs esam otra lielākā politiskā partija un attiecīgi varam veidot jauno koalīciju. Mēs esam gatavi uzņemties līderību, gatavi uzņemties arī atbildību par satiksmi un ārtelpu, jo redzam, ka tur visvairāk ir nepieciešams uzrāviens un mērķtiecīga rīcība.

Ir iespējami tikai divi iespējamie attīstības scenāriji. Vai nu Rīga kļūst progresīva un eiropeiska, tāda, kurā cilvēkiem gribas dzīvot. Vai arī otrs scenārijs ir, ka mums ir Šlesera vadīta pilsēta, kurā, visticamāk, prevalē Austrumu vērtības un tiek realizētas viņa biznesa intereses uz rīdzinieku rēķina. Mūsu pienākums ir nodrošināt, lai pilsētniekiem tomēr ir iespēja dzīvot eiropeiskā Rīgā.

Tad no jūsu teiktā saprotu, ka ar Šleseru jūs vienā koalīcijā nebūsiet?

Mēs atšķirībā no visiem pārējiem nevienu brīdi šajā jautājumā neesam koķetējuši. Pilnīgi viennozīmīgi "Progresīvie" sevi kopā ar Šlesera "Latvija pirmajā vietā" nesaredz nekādā kombinācijā. Mēs nesadarbosimies ne ar putinistiem, ne trampistiem.

Kas tad vēl ir otrpus jūsu sarkanajām līnijām, ar ko nesadarbosieties?

Man sarkanās līnijas nekad nav patikušas, bet šeit es tādas velku, un mēs nesadarbosimies nedz ar "Stabilitātei!", nedz ar "Suverēno varu".

Ar "Saskaņu"?

"Saskaņa" atšķirībā no daudziem citiem pēc iebrukuma Ukrainā uzreiz nopozicionējās, bet arī viņus es neredzu kā potenciālos sadarbības partnerus, un man ir arī ļoti pamatotas aizdomas, ka "Saskaņa" varētu 5% barjeru nepārvarēt.

Bet, ja pārvar, jūs pieļaujat, ka koalīcijas izveidošanai varētu sadarboties ar "Saskaņu"?

Šajā brīdī neredzu tādu iespēju.

Esmu pārliecināts, ka varēs izvietot koalīciju no tiem sadarbības partneriem, kas bija iepriekšējā koalīcijā, kurā mēs darbojāmies.

Nav tā, ka starp jums un "Latvijas attīstībai", ja viņi iekļūs domē, ir nepārvarama aiza?

Labs jautājums ir, vai viņi iekļūs domē. Skaidrs, ka Šlesers ļoti cenšas, lai "Latvijas attīstībai" iekļūtu, jo virkne projektu viņiem ir saskanīgi, un ļoti cenšas, lai "Progresīvie" iekļūtu pēc iespējas mazāk. Tāpēc arī tiek kultivēta šī viltus dilemma - izvēle starp Vilni Ķirsi un Aināru Šleseru.

Kāpēc tā būtu viltus dilemma?

Tāpēc ka, es domāju, neviens no esošās koalīcijas partneriem neredz Vilni Ķirsi kā domes vadītāju, jo viņš nav nodemonstrējis, ka ir gatavs pilsētā veikt kaut kādas nozīmīgas pārmaiņas. Pārmaiņas ir iespējamas tikai divos variantos. Vienā variantā, ja "Progresīvie" vada Rīgu un pārmaiņas ir uz to, lai cilvēki gribētu šeit dzīvot, viņiem būtu labāk, ērtāk, zaļāk un ģimenes justu atbalstu. Otrs variants ir Šlesers un viņa biznesa intereses, kad visi līdzekļi tiks novirzīti tikai un vienīgi, lai piekļūtu vienai apkaimei uz kādas pussalas.

Ja jūs iegūstat visvairāk balsu un uzņematies koalīcijas veidošanu, kas tajā būs?

Es domāju, ka tajā būs "Progresīvie", "Jaunā Vienotība", visticamāk, arī Nacionālā apvienība.

Bet vai "Progresīvie" un Nacionālā apvienība tomēr nav diezgan nesavienojamas lietas?

Ja mēs runājam pilsētas līmenī, tad mums varbūt ir divi jautājumi, kur nesakrīt viedokļi. Mēs jau iepriekš sadarbojāmies, un tas bija diezgan sekmīgi, līdz brīdim, kad notika šis lūzums. Nu nav jau šajā gadījumā arī alternatīvas.

Ja iekļūst "Apvienotais saraksts", to redzat koalīcijā?

Es neredzu, ka viņi iekļūst Rīgas domē. Drīzāk tas varētu būt Oļegs Burovs no GKR kopā ar ZZS.

GKR ņemsiet koalīcijā?

Ja tādā veidā varēs izveidot koalīciju, kurā nav Aināra Šlesera, tad būs jāņem.

Jūs nemulsina tas, ka iepriekšējā RD sasaukumā GKR bija kopā ar "Saskaņu" un Ķirsis viņus pat nosauca par bandītiem?

Es atceros, ka pirms iepriekšējām vēlēšanām publiskajās debatēs tika pārmests Mārtiņam Staķim, ka viņš ir vienīgais, kurš neparaksta memorandu par nesadarbošanos ar "Saskaņu" un GKR. Bet tad, kad vajadzēja Mārtiņu Staķi noņemt no trases un izgāzt disciplinārlietu pret Vaivodu, tad GKR un "Saskaņas" balsis nu galīgi netraucēja, un visi šie memoranda parakstītāji sēdēja pie viena galda ar GKR. Tāpēc es ļoti treknu līniju velku pret tiem, kas neviennozīmīgi ir pauduši savu attieksmi pret Krieviju pēc 2022.gada 24.februāra, bet par pārējiem ir jāskatās, kādi būs šie apstākļi.

Tad tomēr arī "Latvijas attīstībai" varētu būt koalīcijā?

Ja tā varēs nodrošināt, lai pie varas netiek Ainārs Šlesers, tad tā būs jādara.