Jūnijā apritēs gads, kopš Saeima atbalstīja lēmumu par Rēzeknes domes atlaišanu. Pilsēta bija nonākusi finanšu grūtībās, nespēja pieņemt budžetu. Vēl pirms pašas domes amatu zaudēja mērs Aleksandrs Bartaševičs. Tagad viņš ir dibinājis jaunu partiju "Kopā Latvijai", kas vienā sarakstā ar "Latvija pirmajā vietā" atkal cīnīsies par vietām domē. Lai arī konkurence par mandātiem pilsētā ir viena no sīvākajām visā valstī, konkurējot kandidātiem no desmit sarakstiem, politiķis uzskata, ka viņa un partijas uzvara 7.jūnija pašvaldību vēlēšanās Rēzeknē ir "fakta konstatācija".

Vai varat atklāt, ko darījāt laikā, kopš nebijāt Rēzeknes domes deputāts?

Lielāko daļu laika ir paņēmusi partijas veidošana un stiprināšana. Protams, mēs gatavojamies pašvaldību vēlēšanām. Startēsim Rēzeknē, Daugavpilī, Rēzeknes novadā, Ludzas novadā un Jēkabpils novadā. Tā kā sadarbojamies ar Aināra Šlesera vadīto "Latvija pirmajā vietā", piedāvājām savus biedrus arī viņu sarakstam Rīgā. Tādēļ var uzskatīt, ka mēs piedalāmies vēlēšanās arī Rīgā.

Mēs esam jauna partija un vēlēšanās startējam pirmo reizi. Mums bija plāns startēt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet tur, manuprāt, mākslīgi tika aizkavēts partijas dibināšanas process un mums nepietika laika, lai izpildītu likuma prasību, ka partijai jābūt dibinātai vismaz gadu pirms vēlēšanām. Bet mēs atbalstījām Šlesera partiju, un es uzskatu, ka mūsu atbalsts bija noteicošais, kādēļ par Eiropas Parlamenta deputātu kļuva Vilis Krištopāns.

Vai jūsu vienošanās ar "Latvija pirmajā vietā" nozīmē, ka jums pašam ir ambīcijas atgriezties "lielajā politikā" un startēt Saeimas vēlēšanās?

Jā, un mēs šos plānus neslēpjam. 2026.gadā mēs plānojam startēt Saeimas vēlēšanās kopā ar "Latvija pirmajā vietā" un uzvarēt. Es vēl nezinu, kā tas izpaudīsies formāli, bet mēs startēsim, un es uzskatu, ka mums ir visas iespējas būt koalīcijā, ja ne vadīt šo koalīciju.

Jūs personīgi arī plānojat startēt?

Jā, es startēšu un mūsu kopējā sarakstā es noteikti vadīšu Latgales reģiona sarakstu. Te nekāda noslēpuma nav.

Kā vērtējat savas izredzes pašvaldību vēlēšanās tajās vietvarās, kur startēsiet?

Pirmkārt, mēs visās pašvaldībās ceram dabūt deputātu vietas. Pašlaik mūsu partijas pārstāvju nav tikai Daugavpilī. Mēs pētījām situāciju un vismaz uz vienu deputāta vietu Daugavpilī mēs varam pretendēt. Un tā kā situācija ir ļoti svārstīga, tad šis viens deputāts var būt arī "zelta akcijas" īpašnieks un pretendēt uz vietu Daugavpils domes valdošajā koalīcijā.

Es nemaz nerunāju par Rēzekni. Tur man šaubu nav, ka uzvarēsim. Tās nav cerības, bet fakta konstatācija.

Arī Ludzas novadā mēs esam izveidojuši koalīciju ar Latvijas Sociālistisko partiju. Manuprāt, mēs iegūsim lielāku deputātu vietu skaitu nekā iepriekšējās vēlēšanās.

Arī Jēkabpilī mums jau ir deputāts. Mēs cenšamies visus cienījamos deputātu kandidātus salasīt zem sava partijas nosaukuma. Es uzskatu, ka mums tas ir izdevies, un divi trīs deputāti mums Jēkabpilī noteikti būs.

Arī Rēzeknes novadā mēs plānojam uzvarēt. Es domāju, ka doma par Rēzeknes pilsētas un novada apvienošanu ir ļoti pareiza, jo es pašlaik neredzu iespējas, kā Rēzeknes novads varētu attīstīties, neapvienojoties ar pilsētu. Ir redzams, ka tur, kur lielās pilsētas ir apvienojušās ar novadiem, visi ir tikai ieguvēji. Rēzeknes novads bez pilsētas stagnē. Trīs mēnešu laikā Rēzeknes novadā ir piedzimuši deviņi bērni. Šis fakts runā par visu. Situācija ir bēdīga, un jāapvienojas ir steidzami. Es domāju, ka nākamais Rēzeknes novada deputātu sastāvs tam piekritīs un mēs ļoti ātri šo pasākumu paveiksim.

Tad, jūsuprāt, abas pašvaldības vajadzēja uzreiz apvienot jau administratīvi teritoriālās reformas laikā?

Vajadzēja. 2029.gads bija iezīmēts kā pašvaldību apvienošanās laiks, tad to atcēla. Tagad ir skaidrs, ka apvienošana bija pareizs lēmums un to vajag darīt maksimāli ātri. Likumā ir arī paredzēts, ka, ja divas pašvaldības vēlas, tad var apvienoties.

Tad jūs, ja iekļūsiet Rēzeknes domē, to rosināsiet?

Jā. Kā nākamais Rēzeknes domes vadītājs es neslēpju, ka mēs strādājam pie tā, lai arī novadā būtu tāds pats noskaņojums.

Rēzeknē startēs arī jaunizveidotais politiskais spēks "Sarauj, Latgale!". Vai redzat sadarbības iespējas?

Es domāju, ka viņiem ir izredzes dabūt deputātu vietas Rēzeknes domē. Es esmu pozitīvi noskaņots par sadarbību ne tikai ar "Sarauj, Latgale!", bet arī ar citām partijām. Es redzu tikai vienu potenciālu šķērsli - vai visi ir gatavi strādāt Rēzeknes labā. Pirms tika atlaista Rēzeknes dome, opozīcija šādu vēlmi neizrādīja. Opozīcija visus gadus nav balsojusi ne par vienu budžetu. Arī opozīcija var parādīt vēlmi strādāt iedzīvotāju labā, Rēzeknē mēs to neredzējām. Jā, deputātiem ir ambīcijas, viņi vēlas sevi parādīt, bet aizmirst, ka viņi ir vēlēti cilvēki un viņiem ir jāatbild savu vēlētāju priekšā par izdarīto darbu. Es no viņu puses jutu tikai pretestību. Ja šī tendence mainīsies, mēs esam gatavi sadarboties. Lai gan "Sarauj, Latgale!" saraksta līderi ir Rēzeknei sveši - no Rīgas vai Daugavpils -, mēs ceram, ka varēsim veidot sadarbību.

Nu nevar gan teikt, ka "Sarauj, Latgale!" Rēzeknes saraksta līderis Andris Morozovs būtu jums svešs. Tāpat kā jūs, viņš nāk no "Saskaņas".

Jā, mēs esam sadarbojušies, un es neredzu iemeslu, kādēļ Morozovam, ja viņu ievēlēs, būtu jāpievienojas opozīcijai, kas Rēzeknē ir jau vēsturiska.

Sacījāt, ka jūsu uzvara Rēzeknē jau ir fakta konstatācija. Cik vietu domē tad sev paredzat?

Astoņas vietas - tāpat kā mums bija pirms tam.

Tomēr vai jūsu apvienošanās ar Šleseru nemazinās jūsu tradicionālā elektorāta vēlmi balsot par sarakstu?

Protams, ka mēs to analizējām no viedokļa, vai tas mums palīdzēs vai kaitēs. Šobrīd es nevaru teikt, ka mēs tādēļ saņemsim mazāk balsu. Tieši pretēji. Šlesera kungs ir ļoti atraktīva politiskā figūra, un, ja mēs ņemam ekonomiku, kas ir noteicošais faktors pašvaldību vēlēšanās, tad mūsu uzskati absolūti sakrīt.

Arī es uzskatu, ka galvenā pašvaldību problēma ir vāja industriju attīstība un tikai tur var meklēt rezerves pašvaldību attīstībai. Tātad tas ir uzņēmējdarbības atbalsts, jaunas industriālās zonas, jaunas darba vietas un lielākas algas. Tas ir sasniedzams tikai caur industriju attīstību.

Tāpat mēs esam atbildīgi ne tikai par savu pašvaldību, bet arī par apkārtējām pašvaldībām. Rēzekne ir atbildīga gan par Rēzeknes novadu, gan Ludzas novadu, gan visām citām apkārtējām teritorijām. Pat no Ludzas daudzi brauc strādāt uz Rēzekni. Jāskatās, ko mēs no šīs sadarbības varam iegūt.

Galvenais cilvēks pašvaldībā ir uzņēmējs. Mēs redzam, ka Šlesera kungs šādu pašu politiku taisās īstenot Rīgā, un tikai caur šādu attīstību mēs varam saņemt papildu ienākumus budžetā, nevis ar nodokļu likmēm vai citiem administratīviem lēmumiem. Risinājums, pirmkārt, ir pašvaldības darba optimizācija, otrkārt, uzņēmējdarbības attīstība pašvaldības teritorijā.

Jūsu programmā ir minēts gan atbalsts uzņēmējdarbībai, gan industriālo parku attīstīšana, bet kur tam ņemsiet līdzekļus, ņemot vērā, ka situācija pašvaldības budžetā nav spoža?

Tas ir kārtējais mīts, ka Rēzeknē ir kaut kāda īpaša situācija, un mēs ar savu darbu visiem pēc vēlēšanām to ļoti viegli parādīsim. Ir pašvaldības, kur finansiālā situācija ir daudz sliktāka.

Protams, ka Finanšu ministrija pašlaik ir nostājusies pozā, ka neļaus mums ņemt kredītus vismaz piecus gadus. Vismaz tā vēsta pagaidu administrācijas pārstāvji. Tāpēc mums nāksies meklēt iekšējās rezerves un mēs to protam darīt. Es pieminēšu 2009.gadu, kad Latvija un Rēzekne piedzīvoja unikālu krīzi. Gada vidū bija vēlēšanas, mēs sākām strādāt un mums nācās par 30% samazināt izdevumus. Mēs to paveicām un pilsētu novirzījām uz attīstības ceļa. Kādēļ, ņemot vērā mūsu pieredzi, mēs to nevarētu darīt tagad? Man nav iemesla domāt, ka mēs nevarēsim izbūvēt industriālo zonu, jo tur lielākā daļa - 85% - finansējuma nāk no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem. Mēs projektus veidojām tā, lai no struktūrfondiem varētu saņemt maksimālo atbalstu. Mēs plānojam veikt arī kultūras nama rekonstrukciju. Rindā stāv vairāki citi projekti.

Protams, ka mums ir jādomā par tiltu. Te gan ir jārēķinās ar nevienlīdzīgo attieksmi pret Rēzekni, jo līdzīgs tilts Daugavpilī ir saņēmis gan ES fondu finansējumu, gan valsts finansējumu - kopā desmit miljonus eiro. Rezultātā Daugavpils neieguldīs neko, lai remontētu tiltu. Rēzeknē varam rēķināties tikai ar to, ka, iespējams, 50% finansējuma saņemsim no ES fondiem, kredītus mums atteica. Protams, ka projekts nemaksā tik dārgi kā Daugavpilī un četros miljonos eiro mēs gribam ieguldīties, lai rekonstruētu galveno pilsētas infrastruktūras objektu, kas tagad vienkārši brūk. Protams, arī valdībai būtu jāskaidro, kādēļ pret Rēzekni ir tāda negatīva attieksme.

Mēs arī redzam, ka nekādas krīzes pilsētā nebūtu un zaudējumi būtu mazāki, ja 2023.gadā kredīts būtu piešķirts tā, kā to liek darīt likums. Tad mēs visas savas problēmas atrisinātu paši. Tas tika darīts, lai šo krīzi vispār izveidotu un padziļinātu. Jā, mēs šo situāciju saprotam, bet ceram uz godīgu valdības attieksmi pret Rēzekni.

Vienlaikus tiesa pirmajā instancē atzina, ka jūs no Rēzeknes mēra amata tikāt atstādināts tiesiski. Jūs spriedumu esat pārsūdzējis. Tas nozīmē, ka joprojām pieturaties pie uzskata, ka tas nenotika tiesiski un tā ir politiska izrēķināšanās?

Jā, tie ir vienas ķēdes posmi. Viss sākās ar iniciētu krīzi Rēzeknē, sekoja mana atstādināšana no amata, tad es to pārsūdzēju, un no 11 tā saucamajiem pārkāpumiem palika divi, par kuriem tiesa atzina, ka mani var atlaist. Es uzskatu, ka viens no šiem argumentiem viennozīmīgi neder - proti, ka es nelikumīgi parakstīju līgumu par spa centra būvniecību. Tas ir absurds, jo pašvaldības nolikums paredz, ka ir izņēmuma gadījumi, kad domes priekšsēdētājs var parakstīt. Tā bija šajā gadījumā. Bija iepirkums, iepirkuma komisija apstiprināja lēmumu un es to parakstīju. Tiesas interpretācija ir, ka, ja līguma vērtība ir virs 70 000 eiro, tad lēmums ir jāapstiprina domei.

Tomēr otrs pārkāpums ir saistīts ar to, ka bija pārkāpta budžeta pieņemšanas procedūra.

Gan Valsts kontrole, gan Finanšu ministrija - visi ļoti gudri ir uzrakstījuši, kādēļ tas ir pārkāpums. Bet neviens nav pierādījis, ka bija pārkāpta procedūra no manas puses. Lēmums par budžetu ir koleģiāls, to pieņem domes deputāti, tostarp es. Opozīcijas deputāti stāstīja, ka nebija pieejama informācija. Tieši pretēji - informācija bija pieejama visiem, visi to zināja, piedalījās - protams, kas gribēja - darba grupās, kas gatavoja budžetu. Tas, ka tur bija pārkāpums, var pateikt tikai ar lielu piepūli. Neredzēt acīm redzamo, tā ir tāda "fiška" no Finanšu ministrijas puses. Tāpēc tā arī sanāca.

Patiesība ir mūsu pusē, nevis [viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministres Ingas] Bērziņas pusē, kas pieņēma angažētu lēmumu, un Saeimas pusē.

Tad jūs joprojām uzskatāt, ka 2023.gada un 2024.gada budžets tika pieņemts laikus, apzinoties gan to, kādi līdzekļi ir vajadzīgi, gan to, no kurienes šie līdzekļi nāks?

Jā, 2024.gadā mēs budžetu pieņēmām ar nokavēšanos. Bet arī jums ir jāsaprot, ka tas nebija viegls ceļš, jo mēs griezām "pa dzīvo". Mēs darījām to, ko nedarīja neviena cita pašvaldība. Protams, ka tas ir sarežģīts process.

Nu tā nu gluži nebija - piemēram, Balvu novads budžetu grieza vēl vairāk.

Bet arī viņu vajadzības bija lielākas. Turklāt Balviem arī piešķīra valsts atbalstu, lai finansētu pamata funkcijas. Mums tādu nepiešķīra un mēs tādu arī neprasījām. Visu sakārtojām saviem spēkiem.

Tāpēc es uzskatu, ka bija objektīvi apstākļi, kādēļ mēs ar budžeta pieņemšanu divas nedēļas nokavējām, jo gribējām to apstiprināt ar mazākiem zaudējumiem iedzīvotājiem. Galu galā budžetu apstiprināja un situācija sakārtojās.

Šī situācija turpināsies vēl piecus gadus, un te atgriežos pie paziņojumiem no pagaidu administrācijas, ka pret Rēzekni būs īpaši slikta attieksme no valdības, netiks piešķirti kredīti. Pat, ja tas aizkavēs mūsu attīstību, nevienu tas neinteresē. Mēs neprasām naudu dzīvošanai, kā to dara citas pašvaldības savu pamata funkciju pildīšanai. Mēs prasām naudu attīstībai, tiem projektiem, kas stāv rindā. Visus projektus ir piebremzējusi pagaidu administrācija, un tas arī bija viņu uzdevums. Mēs ar to esam pazaudējuši divus gadus. Mēs esam gatavi straujākai attīstībai un uzrāvienam.

Bet tīri objektīvi Rēzeknes pašvaldības jau ņemto kredītu īpatsvars pret budžetu ir augsts. Ja jūs prasīsiet jaunu kredītu un jums to nedos, tad jūs atkal teiksiet, ka pret jums vēršas valdība. Bet likumā ir konkrēti pateikts, kāds ir aizņēmumu līmenis pašvaldībai, kad vairāk kredītus paņemt nevar.

Likumu var grozīt, kā gribi, it īpaši, ja runa ir par valdību. 2023.gadā mums atteica kredītu, kad mūsu rādītāji bija tādi, kas kreditēšanu atļauj. Mūsu saistību griesti bija 20%, bet aizņēmumu īpatsvars 2023.gadā bija 18,4%.

Tomēr tas ir daudz. Reti kurai pašvaldībai ir šāds saistību līmenis. Jums tas arī ir jāatzīst.

Bet likuma prasības ir izpildītas.

Ziniet, ko izdarīja Finanšu ministrija? Viņi mūsu neizpildītās saistības, kuras parādījās tieši tādēļ, ka mums nepiešķīra kredītu, ielika kā saistības, kas mums ir jāizpilda šajā gadā. Un tas stipri palielināja saistību apmēru nākamajos periodos. Vai tas nav mākslīgi darīts? Visi, kas saprot, kas ir budžets, skaidri var pateikt, ka tas tika darīts speciāli. Tas vēl vairāk pasliktināja situāciju. Viņi to darīja, apzinoties, kāds mērķis viņiem jāsasniedz. Tas arī izdevās. Tagad mums ir jāmeklē rezerves citur, lai realizētu šos projektus.

Mēs ceram, ka atgriezīsies vienāda attieksme pret visām pašvaldībām un pret mums izturēsies kā pret jebkuru citu pašvaldību.

Protams, ka es uzskatu, ka mēs pabeigsim arī spa projektu, izbūvēsim viesnīcu un atradīsim investoru, kas arī dos savu artavu pilsētas attīstībā.

Salīdzinot ar citām pašvaldībām Latgalē, mēs stāvam uz stiprām kājām, bet par to vienkārši nestāsta.

Jūs joprojām uzskatāt, ka spa centrs Rēzeknē ir nepieciešams?

Kas attiecas uz spa, tad arī pagaidu administrācija varēja būt aktīvāka, jo, kad atlaida Rēzeknes domi, bija plānots rīkot lielu konferenci, piesaistot visus potenciālos investorus. To pagaidu administrācija nolika plauktā. Tur bija ES struktūrfondu finansējums, un tā ir zināma kvalitātes zīme šim projektam, jo tur pārbauda visu no A līdz Z. Mēs šo pārbaudi izgājām, Alūksne, piemēram, neizgāja.

Šodienas situācijā mēs vairs neredzam iespējas piesaistīt kādu iekšējo investoru, jo pārsvarā viesnīcas pašlaik tiek pārdotas. Tā ir slikta ziņa. Bet mēs ar cerībām skatāmies, piemēram, uz Ķīnas investoriem, uz Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) investoriem, īpaši ar viņiem arī strādāsim. Rīkosim jau pieminēto konferenci, un es ceru, ka tur viss notiks.

Mūsu mērķis ir nevis nodot nomā spa kompleksu, lai tas vienkārši sāktu funkcionēt, piemēram, kādai slimnīcai, bet nodot investoram, kas tālāk izbūvēs viesnīcu. Tad tas komplekss sāks strādāt tā, kā bija paredzēts no paša sākuma.

Potenciālu sadarbībai ar Ķīnas un AAE investoriem redzat, iedvesmojoties no Šlesera iecerēm Rīgā?

Mēs meklējam visus iespējamos variantus, kā attīstīt šo objektu. Jā, apstākļi mainās, jo termiņu ziņā šis projekts ir jau ļoti ilgs, jo ideja parādījās jau pirms desmit gadiem. Skaidrs, ka, ja tagad būs ķīnieši, tad ļoti labi, ja AAE - vēl labāk. No mūsu viedokļa drošākais investors, protams, ir vietējais, bet diemžēl vietējo nav.

Es uzskatu, ka šis projekts ir tūrisma vilcējs Latgales reģionā. Mēs parādīsim, ka Latvijas iedzīvotājiem nav jābrauc uz Druskininku spa, uz Tartu vai Pērnavu. Šis pakalpojums īstenībā ir ļoti populārs, un mēs biznesa plānā rēķinājām, ka pilnīgi pietiek pat tikai ar Latvijas tūristiem. Sakārtojām arī visu apkārtni, lai šis objekts būtu kā rozīnīte, īpašs stāsts.

Rēzekne principā var kļūt par Latgales tūrisma centru un attīstīt reģionu tālāk, jo ir tādas vērtības kā Rāznas ezers, lieliska daba, bet noenkuroties vajag attīstības centros. Mūsu mērķis ir arī izveidot tūrisma klasteri, lai apvienotu visu tūrisma pakalpojumu sniedzēju pūles.

Ko jūs man kā tūristam, kas grib aizbraukt uz Rēzekni, varat piedāvāt, izņemot "Goru" un pilsdrupas? Jūsu vēlēšanu programmā neredzu, ka būtu daudz priekšlikumu, kas ir saistīti ar tūrismu. Kā jūs domājat pievilināt tūristus?

Tieši tādēļ mēs būvējām olimpisko centru un viesnīcu. Protams, ka tā, pirmkārt, ir paredzēta sportistiem, bet lielākā daļa ir tūristi. Viesnīcas piepildījums visu gadu ir 80%, un ne katrā Rīgas viesnīcā tas tā ir. Līdz ar to mēs pierādījām, ka pieprasījums pēc viesnīcas pakalpojumiem ir. Kopumā tūristam Latgalē darīt ir ko, piedāvājums ir plašs.

Mūsu kā pašvaldības uzdevums ir piesaistīt privātās investīcijas arī tūrisma nozarē, parādīt, ka tur ir izaugsme. Tādēļ mēs piedāvājam zemesgabalus viesnīcas būvniecībai. Mēģinām uzņēmēju uzmanību un līdzekļus piesaistīt mazākiem projektiem. Piemēram, Krasta ielā pie Rēzeknes upes arī ir paredzētas vietas viesnīcām, mazākām viesu mājām. Piedāvājam vairākus zemes gabalus pie ezera. Pašvaldība nevar pavilkt visu, bet pilotprojektus mēs varam attīstīt.

Ir izstrādāts arī lielisks projekts parkam pilskalnā. Arī Rēzeknes upes apsaimniekošana ir viens no mērķiem.

Tālāk to visu vajadzētu izplatīt uz novadu, kur ir vairāki dabas objekti, kas neprasa lielus ieguldījumus, bet nelielas investīcijas, lai šīs pērles atklātu sabiedrībai.

Protams, mēs ne par visu to rakstām savā vēlēšanu programmā, jo tās apjoms ir tikai 4000 rakstu zīmju, bet ideju mums ir daudz un ir daudz iestrādņu vēl no iepriekšējiem periodiem.

Tas, par ko jūs gan rakstāt programmā, ir atvieglojumu atjaunošana Rēzeknes iedzīvotājiem. Vai jūs uzskatāt, ka Rēzekne varēja atļauties no lielajām pilsētām lētākās biļetes sabiedriskajā transportā? Vai varēja atļauties arī lielās atlaides, ko tagad pagaidu administrācija ir diferencējusi?

Kad mēs ieviesām bezmaksas braukšanu, mēs rēķinājām un mums bija prognozes, kādā veidā tas ietekmēs izdevumus. Mēs redzējām, ka izdevumi palielinājās par 100 000-150 000 eiro. Šobrīd, kad bezmaksas braukšana ir atcelta, diezin vai ieņēmumi būs, kā prognozēts, 300 000 eiro. Es pagaidu administrācijas lēmumus sadalītu divās daļās. Pirmkārt, tika paceltas biļešu cenas. Par to man iebildumu nav.

Tad to, jūsuprāt, vajadzēja darīt?

Jā, bet tajā pašā laikā vajadzēja saglabāt visus atvieglojumus kategorijām, kurām tie bija piešķirti. Mēs šīs atlaides atjaunosim, un budžetā tie būs apmēram 100 000 eiro, kas mums būs jāpiemaksā. Tas jau ir vairākas reizes pierādīts, ka, atceļot atvieglojumus, mēs samazinām cilvēku vēlmi lietot sabiedrisko transportu. Autobusi brauc pustukši un pat tukši. Tas nozīmē, ka sabiedriskais transports nepilda savas funkcijas. Ja noteiktām cilvēku kategorijām ir bezmaksas braucieni, tad autobusi vismaz ir piepildīti.

Taču tas nozīmē, ka pārvadājumu uzņēmumam ir jāpiešķir pašvaldības dotācijas.

Ir īpaši noteikumi, kā tiek piešķirtas dotācijas, un pašvaldība dotē neatkarīgi no tā, cik ir pasažieru. Vairāk vai mazāk, bet dotācijas summa īpaši tādēļ neatšķiras. Pašvaldību uzņēmumi arī nesaņem tādas dotācijas, lai varētu atļauties greznu dzīvi.

Vēl mums ir ideja apvienot satiksmes tīklus pilsētā un novadā. Vienalga viss grozās ap pilsētu un reģionālie maršruti ir centrēti uz Rēzekni. Rēzeknes novadā tāpat strādā skolu autobusi, un tajos nedrīkst iekāpt neviens cits, pat skolēnu vecāki. Tāpat tie brauc tikai no rīta un vakaros. Tas nav efektīvi. Autobusu parks, kas pilda šo funkciju, ir milzīgs, un tas nav racionāli. Es piedāvāju apvienot pilsētas un reģionālos sabiedriskā transporta maršrutus un pielikt klāt skolēnu autobusus, kas pašlaik tiek izmantoti neefektīvi. Jā, pirmkārt, šiem autobusiem būs jānogādā skolēni, bet kādēļ ar tiem savās darīšanās nevarētu braukt arī skolēnu vecāki? Kādēļ mēs kā tāda ļoti bagāta valsts veidojam vairākas funkcijas un šie autobusi, kad skolēni ir atvesti, vienkārši stāv pie sienas?

Tad mēs varēsim nodrošināt labāku satiksmi novadā un tērēt mazāk naudas.

Laiki ir sarežģīti, problēmu ir daudz, un, ja mēs darbosimies tikai ar kaut kādām standarta metodēm, tad mēs nedabūsim to rezultātu, ko gribam. Mums vajag domāt un rīkoties nestandartā.

Es citēšu no jūsu priekšvēlēšanu programmas: esošajos sarežģītajos ekonomiskajos un demogrāfiskajos apstākļos ir jāveic ārkārtas pasākumi visos varas līmeņos, īpaši pašvaldībās. Ko jūs domājat ar ārkārtas pasākumiem un kādēļ neveicāt tos iepriekš, kad bijāt pie varas Rēzeknē?

Runa pārsvarā ir par digitalizāciju. Protams, ka visi procesi ir jāautomatizē, un šeit ļoti palīdzēs mākslīgais intelekts. Protams, ka cilvēki arī nevēlas efektivizēt savu darbu, un te būs daudz jāstrādā. Protams, ka tādēļ būs štatu samazināšana, bet tajā pašā laikā arī atalgojuma pieaugums. Arī tas ir viens no elementiem, kas rada krīzi, jo mēs nevaram atļauties maksāt tādas algas, kādas maksā ministrijās, Latgalē daudzi cilvēki dzīvo no minimālās algas, un šī situācija ir jāmaina.

Uz kurām jomām tas attieksies? Uz pašvaldības administrāciju? Pieļauju, ka sociālos pakalpojumus mākslīgais intelekts gluži nenodrošinās?

Nē, sociālajiem darbiniekiem ir jābūt tikai algas pieaugumam. Ko citu vēl es varu solīt, jo viņi tiešām strādā uz robežas.

Digitalizācija skars tās jomas, kur tas ir iespējams, - uzskaite, grāmatvedība, finanses, budžeta sagatavošana, visu to mēs varam uzticēt mākslīgajam intelektam. Ir ļoti daudz atbilstošu programmatūru, to vienkārši vajag ieviest un sākt strādāt.

Piemēram, mums Rēzeknē pārmeta, ka ir izveidota nepareiza grāmatvedība, visu vajag darīt centralizēti. Taču šī centralizācija, lai efektivizētu darbu, nenotika tā, kā plānots, vienkārši visus grāmatvežus saveda vienās telpās un to pasniedza kā efektivizāciju. Es par to vienkārši brīnos.

Programmā solāt, ka informāciju sniegsiet arī nacionālo minoritāšu valodās. Kurās valodās un kā to grasāties darīt, jo tas īsti neiet kopā ar normatīvajiem aktiem?

Viennozīmīgi nav plānots pārkāpt normatīvos aktus, bet tur, kur tas ir iespējams, piemēram, saskaroties ar iedzīvotājiem, ja viņi un mēs runājam kādā citā valodā, kādēļ tajā nerunāt? Bet, protams, bez likuma pārkāpšanas.

Kā jūs to redzat? Es pašlaik jautāju par pašvaldības sniegto informāciju, ko jūs solāt nodrošināt arī minoritāšu valodās. Tā būs kaut kāda pašvaldības lapa krieviski, ukrainiski, lietuviski, poliski?

Viss, ko neaizliedz likums. Meklēsim ceļus, kā to darīt. Es pagaidām nevaru nosaukt konkrētus pasākumus, bet varu apliecināt vēlmi to darīt. Es uzskatu, ka tas nav normāli, ka mēs no informācijas aprites izslēdzam trešdaļu Latvijas iedzīvotāju, kas vēlētos saņemt informāciju noteiktā valodā.

Ja mēs ar Šlesera kungu pretendējam uz valdības vadību 2026.gadā, tad noteikti domāsim, kā šo situāciju mainīt.

Sociālajos tīklos rēzeknieši minēja, ka bijušie Rēzeknes domes koalīcijas deputāti nepiedalījās kara Ukrainā gadadienas piemiņas pasākumos. Vai pašvaldība jūsu vadībā turpmāk rīkos Ukrainas atbalsta pasākumus?

Tad, kad mēs bijām pilsētas domes vadībā, mēs sūtījām uz Ukrainu preces, tostarp ģeneratoru. Nu es nezinu, kā vēl izpaužas atbalsts.

Varbūt var piedalīties arī atbalsta pasākumā?

Vai piedalīties pasākumos ir svarīgāk nekā sniegt materiālo palīdzību Ukrainai? Es tā nedomāju. Es arī neatceros, ka es būtu atteicies piedalīties kādā oficiālā pasākumā Ukrainas atbalstam. Mūsu deputāti tagad nav piedalījušies vairākos pasākumos Rēzeknē, un tas nebija mūsu oficiālais pienākums to darīt un, iespējams, neviens no mums to arī negaidīja.

Ja cilvēki to komentē, tad jau droši vien gaidīja.

Nu mums te tagad veido tādu tēlu, ka mēs esam Ukrainas pretinieki. Ne jau visas rīcības izriet no šī koncepta. Es teikšu, ka es mīlu Ukrainas tautu, manai sievai ir saknes Ukrainā. Es neredzu nekādu pamatu nemīlēt Ukrainu un Ukrainas tautu.

Iecerēts, ka jaunā sasaukuma pašvaldību domju priekšsēdētājiem un vietniekiem būs jāiziet arī vērtējums par pielaidi valsts noslēpumam. Jums papildus ir aktīva tiesvedība par amatpersonas deklarāciju. Vai tiesvedības, jūsuprāt, netraucēs saņemt pielaidi?

Tas ir jautājums tām iestādēm, kas pielaidi piešķir. Es kaut kā esmu pārliecināts, ka man pielaidi nepiešķirs. Pat, ja es būtu šķīsts kā baznīckungs, man nepiešķirs tāpēc, ka tā vajag.

Taču šobrīd, lasot likumus, es nevaru atrast to, ka es nevarētu kļūt par domes priekšsēdētāju bez pielaides valsts noslēpumam.

Tā kā pielaides piešķiršanas procedūra ir diezgan noslēpumaina, tad var piešķirt, var nepiešķirt, un ne tikai Bartaševičam un [Daugavpils domes priekšsēdētājam Andrejam] Elksniņam, bet arī kādam citam politiķim, ja tas pārāk traucēs. Piemēram, Šleseram, ja viņš uzvarēs Rīgas domes vēlēšanās. Šī situācija spēlē par labu "Jaunajai Vienotībai", bet visas pārējās partijas jūtas apdraudētas.

Piemēram, attiecībā uz pašvaldību izpilddirektoriem tagad ir skaidri pateikts, ka viņš nevar pildīt savus amata pienākumus, ja nav pielaides valsts noslēpumam. Par domju priekšsēdētājiem un vietniekiem pašlaik likumā tas viennozīmīgi nav pateikts.

Iepriekš izskanēja, ka Rēzeknes izpilddirektors Raimonds Olehno tieši nepiešķirtās pielaides dēļ amatu pameta. Jums ir informācija, kas to apstiprina?

Jā, viņam nepiešķīra. Un tad ir jautājums, kādēļ nepiešķīra. To pat nevar uzzināt. Tā ir diezgan dīvaina situācija, tādēļ es atgriezīšos pie tēzes, ka tas ir darīts nevis, lai pasargātu valsti no kādiem naidīgiem elementiem, bet attīrītu politisko laukumu. Var minēt visādus argumentus, kādēļ nepiešķir tam vai citam politiķim, bet mēs to nekad neuzzināsim. Manuprāt, tas nav pareizi. Sabiedrībai ir jāzina, kāpēc šis politiķis nav uzticams, un sabiedrībai tas ir jāvērtē. Pašlaik pielaide valsts noslēpumam var liegt veikt noteiktu politisko darbību, jo ikviena politiķa mērķis ir ieņemt vadošus amatus un tikt pie varas. Ja ar šo instrumentu tas tiek liegts, tad kaut kas mūsu demokrātijā nav kārtībā.