Partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) līderis Ainārs Šlesers Rīgas domes vēlēšanās plāno iegūt 51% vēlētāju balsu. Intervijā aģentūrai LETA viņš norāda, ka vairāk nekā 30% vēlētāju nav izdarījuši izvēli, par ko balsot, un viņam ir pārliecība, ka lielākā daļa neizlēmušo balsos tieši par Šleseru kā Rīgas mēru. Politiķis arī uzsver, ka nestrādās Rīgā kā vicemērs, bet ir gatavs sadarboties ar jebkuru politisko spēku, kurš atbalstīs Rīgas ekonomisko izaugsmi.

Jūsu programmā minēts, ka Rīgai vajadzīgs saimnieks, kuram ir vīzija. Vai jūs dažos vārdos varētu pateikt, kāda ir jūsu vīzija Rīgai?

Mana vīzija ir, ka Rīga desmit gadu laikā ir viena no bagātākajām Eiropas pilsētām. Lai to sasniegtu, ir nepieciešams, lai Rīga būtu pārpildīta ar ārvalstu tūristiem, lai Rīgas centrā dzīvotu cilvēki, lai visi veikali un kafejnīcas strādātu un lai Rīga būtu lielākais biznesa un tūrisma centrs Ziemeļeiropā. Protams, ir atgriezusies arī prāmju satiksme starp Rīgu un Stokholmu, ienāk vairāk prāmju, vairāk tūristu lido caur lidostu. Un Latvijas pilsoņi, kas ir aizbraukuši un dzīvo ārzemēs, atgriežas, un Rīga būtu šis motors un magnēts, jo tieši Rīga ir tā, kas pacels Latviju.

Kādēļ lai latvieši, kas ir emigrējuši, atgrieztos?

Es jums atbildēju. Tāpēc, ka Rīga būs viena no bagātākajām Eiropas pilsētām, un mums ir nepieciešami cilvēki, kas ir gatavi būt daļa no šī veiksmes stāsta.

Jūs pieminējāt prāmju satiksmes atjaunošanu ar Stokholmu. Kā to var izdarīt? Iepriekšējie divi Rīgas mēri to ir mēģinājuši, un secinājums bija, ka nav kuģu.

Es biju tas politiķis, kas savā laikā kā satiksmes ministrs atveda "Tallink". Bija tādi paši nespējīgi mēri, bija daudz problēmu, nespēja vienoties, bija tāds kuģis "Iljičs", ja jūs atceraties. Es kā satiksmes ministrs uzaicināju "Tallink" vadību un izteicu viņiem priekšlikumu, no kura viņi nevarēja atteikties. Mēs satikāmies no rīta un pēcpusdienā jau izsludinājām preses konferenci un paziņojām par to, ka prāmju satiksme tiks atvērta, tas viss notika vienas dienas laikā.

Ko jūs tagad varētu piedāvāt "Tallink"?

Man ir ko piedāvāt. Runa nav tikai par "Tallink", ir arī citas prāmju kompānijas, un droši vien būs jāsatiekas ar vairākām no tām. Bet es esmu pārliecināts, ka man būs priekšlikums, no kura viņi nevarēs atteikties.

Priekšvēlēšanu programmā arī norādāt, ka būs bezmaksas sabiedriskais transports galvaspilsētā visiem. Ko tas dos pilsētai?

Es pēdējā laikā ļoti bieži braukāju gan no rītiem, gan vakaros, gan pa dienu pa visu Rīgu, lai saprastu, kā mainās satiksmes kustība. Ko es redzu? Es redzu, ka no rītiem ir sastrēgumi un vakaros ir sastrēgumi. Ap Rīgu ir izveidojušies guļamrajoni, un Rīga ir vieta, uz kurieni brauc strādāt. Es gribu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku pārsēžas uz sabiedrisko transportu, bet cilvēki, kas nav deklarēti Rīgā, maksātu par iebraukšanu pilsētas centrā uz 24 stundām trīs eiro. Šī summa izriet no tā, ka A un B zonā nolikt mašīnu maksā trīs eiro stundā. Nav normāli, ka, piemēram, Brīvības iela ir tranzīta iela, pa kuru vienkārši visi brauc caur Rīgu, un Rīgai no tā nav nekāda labuma. Rīgā ir nepieciešams labot ielas un risināt pārējās problēmas. Doma ir ļoti vienkārša - centrs sāksies no Daugavas tiltiem līdz Gaisa tiltam un Zemitāna tiltam, proti, līdz dzelzceļa lokam.

Tas attieksies arī uz rīdziniekiem?

Nē, uzreiz varu pateikt, ka, ja tu esi deklarējies Rīgā, tev nekas nav jāmaksā neatkarīgi no tā, kur tu dzīvo. Tagad daudzi, kas strādā Rīgā, brauc uz šejieni strādāt, bet nakšņo citur. Cilvēks strādā Rīgā, pavada lielāko daļu sava aktīvā laika Rīgā, bauda labumus, bet nodokļus samaksā citā pašvaldībā. Tam ir jāpieliek punkts. Ja kāds grib turpināt šādi dzīvot, tad ir divas iespējas - vai nu maksā šos trīs eiro, vai pārdeklarējas Rīgā.

Es šajā priekšvēlēšanu laikā atšķirībā no citiem Rīgas mēru kandidātiem ļoti skaidri pasaku, no kurienes mēs ņemsim naudu, lai finansētu bezmaksas sabiedrisko transportu. Bet atšķirībā no Jūrmalas, kur bezmaksas sabiedriskais transports ir tikai jūrmalniekiem, mēs piedāvāsim visiem. Bet tad jums ir nepieciešams savu automašīnu atstāt ārpus šīs maksas zonas. Mēs neveidosim kaut kādu vienu lielu parkingu, lai nebūtu citi "pudeles kakli", bet katrs pats var izvēlēties, kur atstāt savu automašīnu, un iekāpt tramvajā, trolejbusā vai autobusā.

Mums, protams, ir jāuzlabo sabiedriskais transports, kas kursē pa Pierīgu. Bet to, es domāju, mēs runāsim ar citām pašvaldībām. Doma ir uzlabot vidi, un tad pilsētas centrā būs mazāk automašīnu.

Ir īstermiņa plāni un ilgtermiņa plāni. Īstermiņā mēs piedāvāsim nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, principā atcelsim to ēku pirmajos stāvos veikaliem, kafejnīcām un restorāniem. Vienlaicīgi mums nāksies domāt par to, kāds ir pilsētas centrs. Piemēram, Vecrīga šodien ir vienkārši drausmīga, nožēlojama, ja salīdzinām ar Tallinu, Viļņu, nemaz nerunājot jau par citām Eiropas pilsētām. Šeit ir nepieciešams vairāk viesnīcu, ir jāatver jaunas viesnīcas, ir mājas, kuras ir tukšas, un tās ir iespējams pārbūvēt par viesnīcām. Piemēram, es nezinu, kāpēc "Hotel de Rome" pašā pilsētas centrā stāv tukša.

Nu tā aizvērās Covid-19 laikā.

Nu tas ir apmēram tā, ka bija Pirmais pasaules karš. Nu tad runāsim par Pirmo pasaules karu, kā viņš ietekmēja Latviju. Tallinā un Viļņā viss ir kārtībā, visur viss ir kārtībā.

Nu tie idioti, kas pie mums ir pārvaldē… Tu nevari slēpties visu laiku, un uz jautājumu, kādēļ ir slikti, pateikt, ka kaimiņš ir vainīgs, jo viņš rada problēmas. Ja mēs meklējam visu laiku problēmas citos, tad nekas labs nebūs. Mans uzstādījums ir, ka ir jābūt attīstības vilkmei.

Visbeidzot par tūristiem. Mums būs jāatved tūristi nesezonā. Pa vasaru, pa diviem trim mēnešiem tūristi atbrauks, bet šodien es neredzu, ka šeit staigātu lielas grupas ar tūristiem. Pēc būtības par to būtu jārūpējas valstij, jo valsts iekasē nodokļus. Bet Rīga jau nākamā gada ziemā, kad tiek pieņemts 2026.gada budžets, varētu ieguldīt līdzekļus tūristu atvešanā.

Ideja ir ļoti vienkārša, piešķirt brīvbiļetes ārvalstu tūristiem, kas ir gatavi nakšņot trīs naktis mūsu viesnīcās. Protams, runa ir par tām dienām, kad ir pieejamas vislētākās biļetes. "Ryanair" bieži rīko akcijas, biļete maksā, sākot no 20 eiro vienā virzienā. Tad, kad ir šīs tukšās sēdvietas, mēs varētu izsludināt konkursu un no visām aviokompānijām, gan "airBaltic", gan "Ryanair", varbūt vēl kādas, iegādāties šīs tukšās sēdvietas par, piemēram, 50 eiro turp atpakaļ. Mēs esam gatavi piešķirt šos 50 eiro tūristiem. Ja tūrists atbrauc uz šejieni uz trim dienām, tad vidēji 400-500 eiro viņš iztērē. Mēs iedodam viņiem sava veida atlaidi par to, ka viņš ir ieradies, bet no otras puses nauda tiek iztērēta caur pakalpojumiem viesnīcās, veikalos, kafejnīcās, restorānos, koncertos. Mērķis ir piepildīt Rīgu ar tūristiem nesezonā. Bet, protams, vienlaicīgi ir jāorganizē pasākumi, uz kuriem tūristi brauc vismaz no visas Eiropas.

Ja atgriežamies pie maksas iebraukšanas Rīgas centrā un deklarētajiem iedzīvotājiem Rīgā, tad kā to varēs izkontrolēt, jo automašīnas var arī nebūt reģistrētas uz faktiskā braucēja vārda?

Tāpat kā Jūrmalā - pēc numurzīmēm.

Bet Pierīgas iedzīvotājs var braukt arī ar "Bolt" vai kādu citu nomas mašīnu.

To mēs risināsim un izvērtēsim. Bet rīdziniekiem viss paliek nemainīgi, runa ir tikai par tiem, kas izmanto Rīgas infrastruktūru un nodokļus maksā citās pašvaldībās. Ļoti bieži ir tā, ka cilvēkam ir vairāki īpašumi, un es pateikšu uzreiz atklāti: es gribu, lai daudzi pārdeklarējas uz Rīgu. Lai izdomā, kāpēc viņiem jābūt deklarētiem Jūrmalā vai Mārupē, ja viņam ir īpašums Rīgā. Tad nebūs jāmaksā šie trīs eiro. Es vēlos piesaistīt vairāk cilvēku, nodokļu maksātāju Rīgai.

Vai to nevarētu risināt ar nodokļu pārdali un iedzīvotāju ienākuma nodokli iekasēt ne tikai tur, kur cilvēks dzīvo?

Es esmu vairākkārtīgi teicis, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus būtu jāsadala starp divām vietām - starp to vietu, kur tu dzīvo, un to vietu, kur tu strādā, 50% pret 50%. Tas būtu godīgāk. Vienlaicīgi arī uzņēmumu ienākuma nodokli mēs varētu sadalīt uz pusēm, kur pusi no uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem saņem valsts, pusi pašvaldība. Tas arī būtu sava veida kompensējošs mehānisms. Bet diemžēl esošā valdība jau daudzu gadu garumā tādus priekšlikumus nemaz nav vērtējusi.

Jūs solāt bērna piedzimšanas pabalstu 2000 eiro. Vai jūs apmēram zināt, cik gada laikā Rīgā piedzimst bērni?

Pagājušajā gadā piedzima 12,5 tūkstoši bērnu visā Latvijā.

Ja nemaldos Dzemdību namā Rīgā pērn piedzima gandrīz 5000, kas nozīmē uzreiz 10 miljonus eiro pabalstos.

Tagad mēs ejam uz jaunu antirekordu - 10 000 bērnu gadā. Tā ir katastrofa. Līdz ar to tas būs jādara, un tā nauda tiks atrasta.

10 miljoni?

Jā, protams. Nu mēs citu neko nevaram atļauties, bērnu dzimstība ir jāstiprina.

Nu pašlaik nevar atrast vienu miljonu bērnu ēdināšanai un jūs atradīsiet 10 miljonus eiro dzimšanas pabalstiem?

Es varu pateikt, ka mēs atlaidīsim vismaz 30% no valsts un pašvaldību sektorā strādājošiem un būs iestādes, kuras tiks aizvērtas. Būs divi virzieni - viens ir samazināt izdevumus, otrs palielināt ieņēmumus. Mēs iesim gan uz izdevumu samazināšanu, gan ieņēmumu palielināšanu, jo šī nespējnieku realizētā politika nav pieņemama. Pilsētai un valstij vajag vairāk naudu piesaistīt.

Ja jūs runājat par cipariem, tad mēs esam kā nabagi un kā neveiksminieki, tā ir šodienas filozofija. Tad, kad mēs apstiprinām budžetu, un es to esmu daudzkārtīgi cilājis no Saeimas tribīnes, mums ienākumos ir paredzēts 15,1 miljards eiro, izdevumos 17,1 miljards eiro. Mums it kā ir 1,8 miljoni iedzīvotāju. Igaunijā ir 1,3 miljoni iedzīvotāju, viņu budžetā ienākumi ir 17,7 miljardi eiro, izdevumi ir 18,1 miljards eiro. Budžeta deficīts mums ir 2 miljardi, viņiem ir 0,4 miljardi eiro. Bet, ja mēs izlīdzinām cilvēku skaitu, tad viņu ienākumi proporcionāli cilvēku skaitam palielinātos līdz 25 miljardiem eiro pret mūsu 15 miljardiem eiro. Tas ir ārprāts, tā ir katastrofa, un visiem baznīcu zvaniem būtu jāzvana bez apstāšanās, ka kaut kas ir jāmaina šajā valstī. Pat ja visu valsts pārvaldi atlaistu, ienākumi ir pārāk mazi. Kas pie tā vainīgs? Tā ir esošā "Vienotības" vara, "Vienotības" režīms, kas iznīcina šo valsti jau pēdējos 15 gadus.

Ir lietas, kuras var atrisināt Rīgas mērs, bet lielākā daļa problēmu diemžēl gulstas uz valdības pleciem, kura šodien ir pilnīgi nespējīga kaut ko prātīgu izdarīt.

Jūs vēlēšanu programmā norādāt, ka Rīgas dome atbalstīs visus biznesa projektus. Tas attiecas arī uz azartspēlēm?

Esmu runājis ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, un princips būs šāds. Šodien ir tā, ka jūs gribat kaut ko atvērt, kaut ko uzbūvēt un jūs sāk "čakarēt". Es varu pateikt, ka man jau ir sastādīts melnais saraksts ar tiem, kuri tiks atlaisti, tie, kas ir lielākie "čakarētāji", kas ir pilnībā nostājušies pret biznesu.

Par kuriem Rīgas domes departamentiem jūs runājat?

Visos ir tādi cilvēki.

Stāsts ir par to, ka, ja cilvēks grib kaut ko darīt, viņam, pirmkārt, ir jānopērk vai jānomā zeme. Tad viņš sāk iet šo ceļu, un tas var iet gadiem ilgi un kaut kur var apstāties. Vai tā ir kukuļa izspiešana, vai prasa aploksnes, vai vienkārši kādam ir galvā sakāpis, es nezinu, kādēļ šī sistēma ir tā izveidota.

Bet mans princips būs ļoti vienkāršs - es nomainīšu ļoti daudzus, varu pateikt uzreiz, ka 30% no amatpersonām tiks atlaistas. Princips būs tāds, ka, ja kāds, kura investīcija ir lielāka par 5-10 miljoniem eiro, jūt, ka ir problēmas ar domi, viņš vēršas Investīciju padomē, kuru vada mērs, un prezentē savu projektu. Es vadīšu šo konkrēto padomi. Visi te runā par zaļajiem koridoriem, tikai neviens mērs neuzņemas atbildību ne par ko. Ja jūs tagad gribat 10 miljonus eiro ieguldīt kādā biznesā, jūs prezentējat projektu. Ja man kā mēram tas šķitīs ļoti labs projekts, es saaicinu visus departamentu vadītājus, atbildīgās institūcijas un uzdodu vienu jautājumu - kurš "čakarē" šo projektu? Es neprasu, kurš ir par, es prasu, kurš ir pret. Ja ir kāds pamatojums, piemēram, uz jūsu zemes nevar neko būvēt, jo tur ir kādi veci apbedījumi vai ir risks, ka sabruks blakus esošā māja, tad tas ir nopietns arguments. Bet, ja šādu argumentu pret nav, tad mēs parakstām sadarbības protokolu par to, ka dome atbalsta, un es uzdodu kā mērs visām iestādēm saskaņot maksimāli īsā laikā, nevis, piemēram, pusgada laikā, bet mēneša laikā. Ja kāds nepiekrīt šādiem spēles noteikumiem, viņam nav ko darīt manā komandā. Ierēdņiem būs pātagas un burkāna princips. Par labu darbu maksās prēmijas, par sliktu darbu metīsim ārā vienu aiz otra, ja viņi "čakarēs" biznesu, jo mums ir jādod biznesam zaļā gaisma.

Par azartspēlēm es varu pateikt tikai to, ka es uzskatu, ka azartspēlēm būtu jāatrodas četru, piecu zvaigžņu viesnīcās. Man būs arī jāiepazīstas ar Satversmes tiesas un citiem spriedumiem. Tas viss ir jāizvērtē, jo Rīgas domi ievilkt iekšā kaut kādās tiesvedībās un līdz ar to radīt nodokļu maksātājiem, rīdziniekiem zaudējumus nedrīkst.

Ja pievēršamies politiskajiem jautājumiem, tad pēdējā laikā ir radīts priekšstats, ka notiek cīņa starp Aināru Šleseru un Vilni Ķirsi (JV), bet Rīgas domes koalīcijā ir ļoti daudz politisko spēku. Jums ir kādas sarkanās līnijas, ar ko nesadarbosieties?

Man nav nekādu sarkano līniju, es gribu sadarboties ar rīdziniekiem, un es strādāju uz to, lai iegūtu 51% jeb 31 mandātu. Tāds ir mērķis. Es esmu izveidojis profesionāļu komandu, esmu nosaucis arī Rīgas ministru amata kandidātus. Nevis departamentu vadītājus, nevis komiteju vadītājus, bet būs Rīgas ministri. Tie ir cilvēki, kas ir vadījuši lielus uzņēmumus, dažādas iestādes. Neviena cita partija to nav izdarījusi, jo viņiem vienkārši tādu profesionāļu, kādi ir manā komandā, nemaz nav.

Otra lieta, kas attiecas par Rīgas domes darbu. Es varu pateikt uzreiz, ka jautājumi, kas skar ideoloģiju, - par to lems deputāti. Ja kāds nāks un teiks, mainīsim ielas nosaukumu… Es varu pateikt uzreiz, es neatbalstīšu ielu vēsturisko nosaukumu maiņas. Pietiek. Kas ir nomainīts, tas ir nomainīts, bet tas, ka es dzirdēju, ka jau pat Elizabetes ielai grib ķerties klāt, nu piedodiet… Ja tagad Ķirsis ar nacionāļiem izdomātu nomainīt Elizabetes ielas nosaukumu, es to atjaunotu atpakaļ. Pietiek! Arī tie pieminekļi, kas ir aizvākti, tie ir aizvākti, tur vairs neko izdarīt nevar, bet viss, kas ir palicis, rokas nost no tā visa. Es uzskatu, ka Rīgas domei jādara viss, lai attīstītu ekonomiku, nevis jāmēģina savu nevarību vai bezspēcību slēpt aiz pieminekļu nomaiņām vai ielu nosaukumu maiņām. Uzvaras piemineklis, jā, tas bija simbols. Bet Puškina pieminekļa nomaiņa, tas taču ir absurds, es ļoti atvainojos. Tāpat kā tagad jau ķeras klāt Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrim. Es to nepieļaušu.

Līdz ar to man nav sarkano līniju, jo es nenodarbošos ar ideoloģiskām cīņām. Man ir jāizvelk Rīga no šī purva, man ir jāpanāk, lai nākamā gada vasarā visi veikali, kafejnīcas un restorāni Vecrīgā strādā, lai Klusajā centrā viss darbojas, man būs ļoti daudz darba, ir jāsakārto iekšpagalmi un daudz kas cits. Ideoloģiskās cīņas lai paliek Saeimā, tur lai deputāti vingro. Rīgai ir jāstrādā un jāuztur ekonomika.

Jūs minējāt, ka jūsu mērķis ir 51%, bet, visticamāk, tik daudz nedabūsiet…

Kāpēc jūs tā domājat? Mēs esam šodien vadošais politiskais spēks. Apskatieties pēdējās vēlēšanas - 2009.gadā iekļuva tikai četras partijas, 2013.gadā - trīs partijas un viens saraksts dabūja 58%, arī citās vēlēšanās ir bijuši vienam politiskajam spēkam 50%. Es domāju, ka pēdējās ārkārtas vēlēšanas parādīja, ka esošā vara nav tikusi galā ar pienākumiem, ka viņiem ir jāpaiet malā, visai tai varzai, kas ir bijusi pēdējo piecu gadu laikā. Es piedāvāšu rīdziniekiem ļoti aktīvi atbalstīt Aināru Šleseru kā Rīgas mēru un iedot man vairākumu.

Tā kā vairāk nekā 30% no cilvēkiem vēl nav izdarījuši izvēli, par ko balsot, man ir pārliecība, ka lielākā daļa no viņiem balsos tieši par Aināru Šleseru kā Rīgas mēru, kuram vienīgajam ir reāls plāns, ko darīt, un man vienīgajam ir biznesa pieredze. Ja man, piemēram, šodien kāds teiktu, ka man rīt jābūt lidmašīnas pilotam vai ķirurgam, es, pat ļoti gribēdams, par to nevarētu kļūt, jo man nav tādu zināšanu. Bet kāpēc pārvaldīt pilsētu, kurā ir jāattīsta ekonomika, iet cilvēki, kuriem nav nekādas biznesa pieredzes? Viņi pat nesaprot, par ko ir runa, kad tiek runāts par investīciju piesaisti, nesaprot, kā risināt pārrunas, kā pārliecināt uzņēmējus, kā argumentēt. Es ar investīciju piesaisti esmu nodarbojies visu mūžu, un es ar to arī atšķiros, ka es esmu vienīgais mēra amata kandidāts, kuram ir īsta biznesa pieredze un kurš ir spējīgs ar reāliem darbiem parādīt, ka es esmu piesaistījis gan simtiem miljonu investīcijas, gan arī tagad mans ģimenes uzņēmums realizē 3 miljardu eiro projektu laikā, kamēr Ukrainā karš nav beidzies. Tas parāda, ka to ir iespējams izdarīt un Rīga var kļūt par vienu no turīgākajām Eiropas pilsētām, ja rēķina iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju. Tas ir fakts.

Citi mēra kandidāti par ekonomiku vispār nerunā, un, ja runā, tad tikai par nodokļu maksātāju naudas pārdali no vienas kabatas otrā. Pārliekot 100 eiro no labās kabatas kreisajā, neviens bagātāks nav palicis. Mums ir jāpiesaista liela nauda, un tas ir tas, ko es piedāvāju.

Tagad sāksies priekšvēlēšanu debates, un es visās uzvarēšu tikai tāpēc, ka galvenā tēma, kas šodien cilvēkus interesē, ir ekonomika, un tur nevienam citam nav tik lielas pieredzes.

No jūsu teiktā saprotu, ka par labu rezultātu vēlēšanās jūs uzskatāt 51% un Rīgas mēra amatu. Bet, ja tomēr tie 30% neizlēmušo nobalso ne tikai par jums, bet arī par citiem politiskajiem spēkiem, vai jūs pieļaujat, ka jūs varētu strādāt cita mēra vadībā?

Nē, es nestrādāšu cita mēra vadībā, es varu pateikt uzreiz.

Arī ne kā vicemērs?

Mans mērķis ir mēra amats un es neizskatu citus variantus.

Bet tas, ko es varu pateikt… Ko nozīmē nav sarkanās līnijas? Man būs jāskatās, kurus cilvēkus ievēlēs, un, ja man nāksies meklēt sadarbības partnerus citās partijās, tad man vajadzēs saprast, kurās partijās ir kādi daudzmaz profesionāli cilvēki, kurus varētu ņemt par Rīgas ministriem.

Jūs Alekseju Rosļikovu varētu ņemt?

Man nav sarkano līniju ne pret vienu. Es atbildēšu ļoti konkrēti. Mans mērķis ir izveidot tādu vadību, lai Rīgas vadība varētu pārņemt varu pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām. Parādīt to, ka esošā "Vienotības" vara ir nespējīga, un parādīt to, ka Rīga attīstās daudz veiksmīgāk. Tāds ir mans redzējums.

Ņemot vērā izmaiņas likumos, visiem pašvaldību domju vadītājiem būs vajadzīga pielaide valsts noslēpumam…

Es dabūšu pielaidi. Es domāju, ka manas attiecības ar ASV republikāņiem sekmēs to, ka Ainārs Šlesers saņems pielaidi.

Es caur jums Valsts drošības dienesta darbiniekiem varu droši pateikt, ka, ja man ir kāds likuma pārkāpums, lūdzu, lietu uz tiesu! Ja kāds mēģinās spēlēt šo "Vienotības" spēli, ka tam mēs dosim pielaidi, tam nē, tad visi šie drošības dienesta cilvēki tiks atlaisti pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām, kurās mēs uzvarēsim.

Ja ir pamats, lūdzu, uz tiesu! Bet nevar būt tā, ka mēs uzvaram vēlēšanās, un tad kāds pasaka, ka mums šķiet, ka šis cilvēks nav pareizs. Tad šis cilvēks tiks ne tikai atlaists, bet, iespējams, pret viņu tiks izvirzītas apsūdzības par noziedzīgu rīcību, jo nav iespējams vēlēšanu uzvarētāju pastumt malā, kā to dara "Vienotība", nodarbojoties ar visādām intrigām, ja tam nav likumiska pamata. Drošības dienesta cilvēkus neviens nav ievēlējis, viņi ir ielikti amatos no konkrētām partijām, viņi šodien ir daļa no "Vienotības" režīma. Es aicinu drošības dienestus nespēlēties ar uguni. Ja viņi līdīs politikā, viņi dārgi par to samaksās.

Kad jūs iepriekš bijāt ministrs, jums taču bija pielaide valsts noslēpumam.

Protams. Šodien tas ir politizēts pasākums.

Ja jūs kļūstat par mēru, bet jums ir vajadzīga koalīcija, vai Vilnis Ķirsis varētu būt vicemērs?

Es pašreiz par to pat negribu spriest, man ir pārliecība, ka "Vienotība" nemaz nepārvarēs 5% barjeru, un līdz ar to ar "Vienotību", iespējams, sadarboties nebūs nepieciešams. 2009.gadā bija tāds Rīgas mērs Jānis Birks no TB/LNNK, kas pēc tam vēlēšanās dabūja tikai nedaudz virs 3%. Es domāju, ka "Vienotību" un Ķirsi gaida līdzīgs liktenis.

Jūs jau pieminējāt Saeimas vēlēšanas. Ja kļūstat par Rīgas mēru, vai šo posteni varētu pamest, lai startētu Saeimas vēlēšanās?

Nestartēšu. Bet es būšu premjera amata kandidāts. Ja mēs gada laikā pacelsim Rīgu un to novērtēs visa Latvija, un mūsu partija iegūs vairāk nekā 30% nacionālajās vēlēšanās, un Valsts prezidents aicinās mani kļūt par premjeru, tas ir vienīgais gadījums, kad es izvērtēšu aiziešanu, jo premjera amats ir vienīgais, pret ko būtu iespējams mainīt Rīgas mēra amatu. Es neplānoju startēt Saeimas vēlēšanās. Es neplānoju būt ne par vienu ministru. Bet premjera amats ir augstākais amats valsts izpildvarā, un tas ir vienīgais nosacījums, jo es uzskatu, ka mana kļūšana par premjeru palīdzētu Rīgai vēl straujāk attīstīties.

Jūs bieži sociālajos tīklos sevi salīdzināt ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Viņš sevi sauc par dīleri. Vai jūs viņa situācijā "dīlotu" ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu?

Pirmkārt, nejauksim lietas. Kas attiecas uz Trampu, tad Trampam Amerika ir pirmajā vietā. Šleseram pirmajā vietā ir Latvija. Mēs dibinājām partiju ar nosaukumu "Latvija pirmajā vietā" tad, kad Tramps vairs nebija prezidents, un mēs neesam tie, kas tagad mēģina kaut kādā veidā atdarināt Trampu pēc viņa pārvēlēšanas. Tagad, protams, daudzi mūs salīdzina, un zināmā mērā to var darīt, jo mēs esam par konservatīvām vērtībām, un mēs esam mobilizējuši konservatīvos vēlētājus un tos, kas grib ekonomisko izaugsmi. Tajā tiešām mani var salīdzināt ar Trampu. Bet mums ir dažādas valsts uzbūves sistēmas, ASV prezidentam ir daudz lielāka vara, kādas Latvijas prezidentam nav, tādēļ sākt salīdzināties nav nekādas jēgas.

LPV ir partija, kas pēdējo divarpus gadu laikā, kopš mēs esam ievēlēti Saeimā, visos jautājumos ir atbalstījusi Ukrainu. Laikā, kad es biju valdības ministrs, Latvija iestājās gan Eiropas Savienībā, gan NATO, un es uzskatu, ka tas bija pareizs lēmums. Neskatoties uz visiem mīnusiem, Eiropas Savienība ir labākā izvēle, kāda Latvijai tai laikā bija. Bet šodien pasaule mainās, un mēs redzam, ka Eiropa ir kļuvusi ļoti vāja, un, realizējot politiku kā Eiropas Savienības valsts, mēs pēdējo 15 gadu laikā esam praktiski visos rādītājos pēdējā vietā. Mums ir jādomā, kā stiprināt Latvijas attiecības. Mums būs jāveido divpusējās attiecības ar ASV. Visi saka, kā divpusējās, ja mēs esam Eiropas Savienībā? Nejauksim lietas. Jā, mēs esam Eiropas Savienībā, esam Šengenas zonā, bet Brisele neatbild par Latvijas ekonomisko labklājību, katrai valstij nacionālā līmenī ir jādomā, kā attīstīt ekonomiku un biznesu. Tieši tāpēc mūsu uzdevums ir veidot divpusējās attiecības gan ar ASV, gan ar citām pasaules valstīm.

Runājot par Krieviju, pašreiz pret Krieviju ir noteiktas sankcijas. Kamēr karš nav beidzies, kamēr sankcijas nav atceltas, nekāda sadarbība ar Krieviju nevar notikt. Kas attiecas uz nākotni, ja Amerika palīdzēs izbeigt karu Ukrainā, ja karš būs beidzies un Eiropa noņems sankcijas, Latvijai tāpat kā citām valstīm, nāksies rēķināties ar jauno realitāti. Arī Putins nav mūžīgs, un tur daudz var mainīties. Bet arī tas, ko amerikāņi skaidri ir pateikuši, ka Baltijai ir jāsaprot, ka nākamos 1000 gadus vismaz nāksies dzīvot ar kaimiņiem, kas ir Krievija un Baltkrievija. Mums nāksies atjaunot ekonomiskās attiecības. Kāpēc? Piemēram, runa ir par tranzītu. Eiropa turpina sadarboties ar Centrālāziju, ar Ķīnu, tūkstošiem vilcienu katru gadu kursē starp Ķīnu un Vāciju, jo Vācija ir lielākā Ķīnas ekonomiskā sadarbības partnere. Latvijai nāksies atjaunot attiecības. Kādas tās būs, to noteiks politiskie līderi. Runā, ka Krievijā arī notiks pārmaiņas pēc kara, tā kā nav jēgas šodien spekulēt. Mēs esam par to, ka mēs esam Eiropas Savienības, NATO dalībvalstis, un visos būtiskajos jautājumos mēs būsim kopā ar Eiropu un NATO.