Nacionālā apvienība (NA) gaidāmajās Rīgas domes vēlēšanās ejot uz uzvaru un cerot saņemt vairākumu, intervijā aģentūrai LETA uzsver tās Rīgas mēra kandidāts Edvards Ratnieks. Lai gan jaunākie partiju reitingi neliecina, ka NA varētu iegūt vairāk nekā pusi jeb 31 vietu domē, tomēr Ratnieks optimistiski raugās uz vēl neizlēmušo vēlētāju balsīm. Rīgā, tāpat kā pārējā Latvijā, pašvaldību vēlēšanas notiks 7.jūnijā, un uz 60 vietām Rīgas domē kandidē 740 deputātu kandidāti no 16 politiskajiem spēkiem.

Domājot par nākamo Rīgas domes koalīciju, kādas ir jūsu sarkanās līnijas? Ar kurām partijām nesadarbosieties?

Ar mums tas ir ļoti vienkārši, tas Latvijai ir drošības jautājums - mēs nesadarbosimies ar prokremliskām partijām - "Stabilitāti", "Saskaņu", "Suverēno varu" u.c.

Vai "Latvija pirmajā vietā" jūs arī pieskaitāt pie prokremliskām partijām?

Mēs neredzam iespēju strādāt koalīcijā, kur Rīgas mērs ir Ainārs Šlesers. Tas ir pilnīgi izslēgts. Ja negribam Šleseru par mēru, tad jābalso par Ratnieku.

Vai esat gatavi strādāt ar "Latvija pirmajā vietā" vienā koalīcijā, ja Šlesers nav mērs?

Mēs strādāsim tikai tādā koalīcijā, kurā koalīcijas partneri atbalsta visus mūsu nacionālos jautājumus. Mums ar to ir bijušas lielas aizķeršanās, arī sadarbojoties ar it kā latviskām partijām. Mums bija grūtības, piemēram, ar ielu pārdēvēšanu, imigrāciju un krievu skolu likvidēšanu, arī tagad mēs saskatām viedokļu atšķirību imigrantu jautājumā. Mēs esam pārliecināti par sevi, ar savu mugurkaulu. Mēs ejam pēc uzvaras, un esam gatavi vadīt Rīgas domi. Es zinu, ka NA ir pārmests, ka tā ir otrā līmeņa spēlētāja, bet šoreiz mēs citu partiju pavadā neiesim, jo vēlamies ņemt grožus savās rokās.

Tajā pašā laikā saskaņā ar reitingiem NA neiegūs 31 vietu, un koalīcija būs jāveido.

Jāņem vērā, ka 40% vēlētāju vēl nav izdarījuši savu izvēli vai vēlēšanās vispār nepiedalīsies. Tas ir milzīgs skaits. Mēs arī redzam lielo neapmierinātību ar valdību, kurā NA nepiedalās. Mēs saredzam sevi kā alternatīvu, kas iestājas par latviskajām vērtībām no sākuma līdz galam. Mūsu galvenā rūpe, vai koalīcijā visi ievēros mūsu latviskos uzstādījumus. Nākamajā koalīcijas līgumā mēs nepiekāpsimies drošības, nacionālajos un latviskošanas jautājumos.

Kā ir ar sadarbību ar "Progresīvajiem"?

Viens no "Progresīvo" uzstādījumiem bija piešķirt nepilsoņiem balsstiesības pašvaldību vēlēšanās. Rīgā tikai 60% iedzīvotāju ir latvieši. Mazais latviešu īpatsvars ir bijis izšķirošs tajās reizēs, kad tika ievēlēts Ušakovs. Tieši tādēļ NA sevi uzskata par reālu alternatīvu tiem, kas uzdodas par latviskajiem spēkiem. Nesen "Progresīvie" piedāvāja parakstīt memorandu, ka kopīgi norobežosimies no prokremliskajām partijām, bet pēc divām stundām "Progresīvie" Rīgas domes sēdē divas reizes nobalsoja par lēmumiem kopā ar "Latvijas krievu savienību", Jakovu Plineru un "Saskaņu".

Vai nākamajā koalīcijā NA būtu ar mieru strādāt cita mēra, nevis Ratnieka vadībā?

Mēs ejam uz uzvaru un uzskatām, ka varam Rīgas domē saņemt vairākumu.

Kādas nākamajā sasaukumā būs jūsu galvenās prioritātes?

Mums ir ļoti svarīga Rīgas latviskošanas un nacionālo interešu aizstāvība - migrācijas viļņa apturēšana Latvijā un Rīgā no trešajām valstīm, veidojot gudru pilsētas politiku, kuras pamatā ir saglabāt Latviju un Rīgu latviešiem, valodas un kultūras aizsardzība. Tāpat kā galvaspilsētas ekonomiskā attīstība, jo šobrīd diemžēl mēs saredzam, ka Rīga ir ekonomiski atpalikusi. Tāpat NA uzskata, ka ir jāmaina Pašvaldību izlīdzināšanas fonda likums. Mēs esam vienīgie, kam ir bijusi pietiekami liela drosme pateikt, ka tas ir jādara. Pašreizējā izlīdzināšanas kārtība ir novedusi pie Rīgas atpalicības. Rīdzinieku nodokļu nauda, kuru varētu tērēt pilsētas attīstībai, aiziet citur, un Rīgai finanšu trūkst. Es pats personīgi braukšu pēc investoriem, tas ir ļoti svarīgi, ka ar viņiem runā domes vadība.

Kur jūs meklēsiet investorus? Kuras ir mērķa valstis?

Mērķa valstis ir Rietumos, tās ir valstis, kas mums ir svarīgas arī tūristu piesaistē, piemēram, ar kruīza kuģiem. Lielas tūrisma izstādes notiek ASV, kur ļoti svarīga ir pilsētu politiskās vadības klātbūtne. Svarīgi ir piedalīties visos starptautiskajos tūrisma pasākumos, kur jau pašlaik pašvaldība piedalās, piemēram, Francijā, lai paceltu Rīgas ekonomiku.

Kādi būtu jūsu galvenie argumenti investoriem - kādēļ investēt tieši Rīgā, nevis Viļņā vai Tallinā?

Rīgai ir ļoti daudz priekšrocību. Mums ir osta, ļoti tuvu centram atrodas lidosta. Rīgai ir vairākas industriāli attīstāmas zonas, kurās jau ir bijusi rūpniecība, piemēram, Ganību dambis, kur jau vēsturiski ir bijusi rūpnieciskā zona. Tur ir osta, dzelzceļš, blakus pilsētas centrs, ir laba satiksme. Mēs saredzam lielu iespēju investoru piesaistei ar jauno talantu palīdzību. Nu, kāpēc jaunieši, kas attīsta savus jaunuzņēmumus, nevarētu darboties Rīgas ēku skatlogos? Tas, ko mēs darām šajā sasaukumā un turpināsim nākamajā, ir mērķtiecīga finansējuma ieguldīšana dabaszinātņu un tehnoloģiju centros, attīstot modernus šo zinību kabinetus, kas jauniešos radīs interesi par šīm jomām. Tas ir labs pamats investoru piesaistei un tālākai ražošanas attīstībai. Rīgas potenciāls vēl līdz galam nav izmantots arī tā saukto jaunuzņēmumu māju veidošanā. Rīgai ir fantastiska tā sauktā akadēmiskā jūdze Pārdaugavā, kuru veido trīs augstskolas un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Tā ir fantastiska platforma, kur jauniešiem satikties ar investoriem.

Ja runājam par investīcijām, kā jūs raugāties uz Andrejostas attīstību un tā saukto "Waterfront" projektu?

Es neredzu iespēju, ka šajā projektā ar savu finansējumu piedalītos pašvaldība. Es zinu, ka formāli pašlaik no pašvaldības tiek prasīta tikai tramvaja līnijas izbūve uz jaunveidojamo pasažieru ostu. Par to runa varētu būt, taču es neredzu nekādu citu pašvaldības atbalstu šim projektam. Pašvaldības atbalstu es saredzu apkaimju attīstībai, tām vietām, kuras pašlaik ir pabērna lomā. Līdz šim Rīgā valdošās partijas ļoti aktīvi ir skatījušās tieši uz centru, bet rīdzinieki jau ir visur, līdz pat Rīgas pilsētas robežām. Rīdzinieki, kas dzīvo apkaimēs, nereti jūtas aizmirsti. Tādēļ tieši apkaimes ir jāattīsta. Pašreizējā dome jau ir apkaimēs gan izveidojusi sporta laukumus, gan remontējusi skolas. Teju no grausta statusa esam atjaunojuši Sporta manēžu.

Kāds ir jūsu viedoklis par iespējamo futbola stadiona būvniecību Lucavsalā?

Futbola stadions Rīgai noteikti ir nepieciešams, jo šajā ziņā Rīga atpaliek no Viļņas un Tallinas. Futbola stadions būtu domāts ne tikai sporta, bet arī kultūras norisēm, piemēram, lieliem koncertiem. Tas pievilinātu vēl vairāk tūristu. Par stadiona atrašanās vietu jāteic, ka Lucavsalā pašlaik notiek tikai izpētes darbi, redzēsim, ar ko tie beigsies. Jāuzsver, ka pašvaldība nav devusi nekādus solījumus stadionu būvēt par rīdzinieku naudu. Noteikti nē.

Tātad Rīgas dome ar finansējumu futbola stadiona būvniecībā nepiedalīsies?

Rīgas pašvaldībai nav tādu līdzekļu.

Kādu jūs redzat Skanstes tālāko attīstību?

Skanste ir viens no tiem rajoniem, kur ir iespējams veidot privātmāju apbūvi. Skanste, Rumbula, Dārziņi - tās ir vietas, kur veidot privātmāju apbūvi. Viļņa tieši ar privātmāju apbūves izveidi ieguva papildu iedzīvotājus. Viens no iemesliem, kādēļ rīdzinieki pārceļas uz Pierīgu, ir tas, ka viņi vēlas zaļo zonu un savu privātmāju. Mums ir divi pilotprojekti - Bukultos un Ķengaragā – tieši savrupmāju izveidei. Saskaņā ar 2021.gada datiem Rīgā ir apmēram 54 000 brīvu dzīvokļu. Tas nozīmē, ka cilvēki ir vai nu pārcēlušies uz Pierīgu, vai kaut kur vēl tālāk. Tas nozīmē, ka Rīgā nav dzīvokļu trūkuma. Dzīvokļu problēma varētu būt attiecināma uz jaunajiem speciālistiem, tostarp policistiem, skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem, kuriem nepieciešami pašvaldību īres dzīvokļi.

Arhitekte Zaiga Gaile ir izteikusies, ka Vanšu tilts raud pēc rekonstrukcijas. Vai tas ir plānos?

Pilnīgi noteikti nākamajos četros gados Vanšu tilts tiks saremontēts.

Par Vecrīgu. Visi, kam nav slinkums, norāda, cik tukša, bez dzīvības tā ir. Vai redzat iespēju piesaistīt cilvēkus Vecrīgai, padarīt to dzīvāku?

Vecrīgā ir jārēķinās ar skaļumu, taču arī tur dzīvo cilvēki. Uzņēmēji ir norādījuši, ka pilsētas vēsturiskajā centrā ir nepieciešamas autostāvvietas, lai cilvēkiem ir ērti atbraukt, iepirkties utt. Vai tas ir jādara uz zaļās zonas rēķina? Noteikti nē. Var izveidot skaistas daudzstāvu autonovietnes, kas labi iederas pilsētvidē ar zaļo un arhitektoniski pievilcīgo noformējumu. Tāpat aktīvi jādomā par sporta un kultūras pasākumiem. Manuprāt, nedēļas nogalē tieši Rīgas centrs varētu kļūt par rīdzinieku pulcēšanās vietu, kā tas notiek citu Eiropas valstu galvaspilsētās. Tiklīdz notiek kāds pasākums, tā atdzīvojas gan centrs, gan Vecrīga.

Te vietā jautājums, vai atbalstīsiet arī turpmāk Rīgas domes līdzfinansējumu festivālam "Positivus"?

Gandrīz visi starptautiskie pasākumi ir Rīgai nepieciešami. Es pats gan neesmu atbalstījis "Positivus" līdzfinansēšanu tā, kā tas tagad notiek, taču daļa NA frakcijas to atbalstīja. Saskaņā ar aptaujām 84% jauniešu ir apmierināti ar dzīvi Rīgā. Mums jādomā par atlikušajiem 16%. Tādēļ nepieciešami arī lielie koncerti un pasākumu dažādošana, lai jauniešiem būtu alternatīvas. Es jau minēju, ka jaunieši ar saviem jaunuzņēmumiem droši varētu darboties ēku pirmajos stāvos, kur būtu koplietošanas telpas, un tukšie skatlogi tiktu aizpildīti.

Vai jaunieši varēs samaksāt par telpu īri Vecrīgā?

Te ir jāpadomā ne tikai par burkānu, ko mēs kā pašvaldība varam dod, lai atrisinātu jautājumu par pirmā stāva problēmām, bet arī par pātagu šo telpu īpašniekiem. Dažkārt šīs telpas tiek turētas tukšas, jo to īpašniekiem ir izdevīgāk nekā kādu laist iekšā un darboties. Tāpēc es saskatu, ka nekustamā īpašuma nodoklim un citiem instrumentiem jābūt tādiem, lai turēt tukšās telpas to īpašniekiem būtu ļoti neizdevīgi un ļautu šajās telpās rasties dzīvībai, piemēram, veicot uzņēmējdarbību vai dot tās jauniešu ideju īstenošanai, kopradei.

Turpinot par nekustamā īpašuma nodokli, Pilsētas attīstības departaments ne reizi vien ir norādījis, ka maksāt tā saukto graustu nodokli ir izdevīgāk nekā īpašumu renovēt, jo tad uzreiz nodoklis pieaug. Vai te nebūtu nepieciešamas izmaiņas, piemēram, nodokļa atlaides, kādu laiku pēc veiktajiem ieguldījumiem renovācijā, lai tā būtu izdevīga?

Pēc manas iniciatīvas tika noteikta nulles likme investīcijām graustos. Proti, ja tiek renovēta vēsturiska ēka, nav jāmaksā infrastruktūras nodoklis. Tāpat Rīgas dome piedāvā līdzfinansējumu ēku fasāžu remontēšanai. Es redzu arī iespēju samazināt nekustamā īpašuma nodokli renovācijas gadījumos.

Patīkamai dzīvošanai Rīgas centrā tas būtu jāatslogo no transporta. Kā pārlikt cilvēkus no privātā uz sabiedrisko transportu?

Es jau minēju, ka biznesam ir nepieciešamas autostāvvietas. Tam ir nepieciešama privātā-publiskā partnerība daudzstāvu autostāvvietu izveidei. Pašlaik ir neiespējami atteikties no privātā transporta, tomēr prioritātei ir jābūt gājējiem un sabiedriskajam transportam. Tajā pašā laikā sabiedriskajam transportam ir nepieciešamas milzīgas investīcijas. Manuprāt, ir nepieciešama apkaimju savienošana ir sabiedrisko transportu. Ļoti laba iniciatīva ir uzsāktā mobilitātes punktu jeb stāvparku izveide, un es no sirds ticu, ka dzelzceļš var būt Rīgas satiksmes mugurkauls. Tieši ar vilcienu visātrāk var nokļūt pilsētas centrā. Ja stāvparki būs ne tikai Rīgā, bet arī Pierīgā, tas dos papildu stimulu. Mēs arī plānojam ieviest vienu biļeti vilcienam un sabiedriskajam transportam pasažieru vilcienu A zonā, kas maksās 2 eiro un būs domāta diviem transporta līdzekļiem. Redzēsim, kā tas strādās.

Kā jūs raugāties uz iebraukšanas maksas noteikšanu Rīgā?

Kamēr nav sakārtota sabiedriskā transporta struktūra, lai tā būtu ērta un pieejama, un sabiedriskais transports nevar pilnībā aizstāt privāto, iebraukšanas maksas noteikšana nebūtu piemērojama. Lai tik ļoti attīstītu sabiedrisko transportu, būtu nepieciešamas simtos miljonu mērāmas investīcijas.

Sāpīgais jautājums ir par ēku siltināšanu, kur Rīga ļoti atpaliek no citām pilsētām. Tā kā ēku siltināšana primāri ir dzīvokļu īpašnieku atbildība un izvēle, vai un kā to var stimulēt pašvaldība?

Mēs redzam, ka ir nepieciešamas investīcijas ēkām, kas atrodas pilsētas apkaimēs. Cilvēkiem ir bail uzņemties lielas finanšu saistības. Pašvaldības uzdevums būtu iedzīvotājiem primāri skaidrot ieguvumus no ēku siltināšanas. Tāpat pašvaldība varētu palīdzēt iedzīvotājiem rakstīt projektu pieteikumus.

Vai tas būtu maksas pakalpojums?

Es gribētu, lai tas būtu bez maksas.

Siltināšanas priekšrocība ir tā, ka ir pieejams Eiropas līdzfinansējums. Taču ko iesākt ar tā sauktajām hruščovkām, kurām ir nepieciešama, piemēram, pamatu vai balkonu stiprināšana?

Tur ir pieejams pašvaldības līdzfinansējums, ko arī maza daļa iedzīvotāju izmanto. Taču kopumā pēc pāris gadiem tā būs ļoti liela problēma. Mēs šīs problēmas risinājumu saskatām šādu, ka, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un inovācijas, ir jāspēj šīm ēkām dod otro dzīvību. Tāpēc noteikti šāda risinājuma īstenošanai ir jābūt vienai no pašvaldības prioritātēm nākamajā domes sasaukumā.

Kāda būs investoru interese?

Viņi varētu pelnīt ar tukšajiem dzīvokļiem, tos izīrējot tūristiem vai pilsētas viesiem, kā to dara citās Eiropas valstīs. Taču primāri ir jāveic audits, cik gadu šīs ēka vēl var kalpot.

Kas būtu jāmaina likumā par pašvaldību izlīdzināšanas fondu?

Pašlaik Rīga tajā iemaksā gandrīz 140 miljonus eiro jeb 70% no visa fonda finansējuma. Valsts piedalās tikai ar 50 miljoniem. Tā nedrīkst būt. Rīgas milzīgās un nesamērīgās iemaksas ir nauda, kas tiek noņemta Rīgas attīstībai. Tā ir liela netaisnība. Mehānisms ir jāpārskata, samazinot Rīgas iemaksas. Ja valsts grib atbalstīt reģionus, tad to lai arī dara, bet ne uz Rīgas badināšanas rēķina. Mēs esam aprēķinājuši, ka, valstij ieguldot Rīgas attīstībā 1 eiro, tā atpakaļ savā kasē atgūst vismaz 3 eiro un šī ieguvuma daļu varētu novirzīt citu pašvaldību attīstībai. Rīga ar savām iemaksām varētu piedalīties izlīdzināšanas fondā, taču tām ir jābūt samērīgām, noteikti ne tik lielām kā pašlaik.

Vai būtu jāpārskata iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījums starp valsti un pašvaldībām, kas pašlaik ir 22% valstij un 78% pašvaldībām?

Noteikti. Te ir jāskatās ne tikai pēc iedzīvotāju dzīvesvietas, bet arī darba vietas, jo ir virkne cilvēku, kas dzīvo Pierīgā, bet strādā Rīgā un lieto tās infrastruktūru. Līdztekus arī daļai no Uzņēmumu ienākuma nodokļa būtu jānonāk pašvaldībā.