Latvijā 7.jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Atšķirībā no pārējām Latvijas vietvarām jauna Rīgas dome tiks vēlēta pēc piecu gadu līdzšinējā sasaukuma darbības, jo 2020.gadā notika ārkārtējās vēlēšanas un galvaspilsētas dome darbojās gadu ilgāk, nekā tas notiktu parasti. Uz 60 vietām Rīgas domē pieteikušies 16 politiskie spēki un 743 deputātu kandidāti. Partiju apvienība "Gods kalpot Rīgai" un "Zaļo un zemnieku savienība" (GKR/ZZS) Rīgas mēra amata kandidāts Oļegs Burovs intervijā aģentūrai LETA norāda, ka apvienības mērķis ir padarīt Rīgu par pilsētu, no kuras cilvēki nebrauc prom ne uz Pierīgu, ne ārzemēm. Viņš uzsver, ka Rīgas attīstība ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes pamats. Jo vairāk investīcijas Rīgai piesaistīts, jo plašākas būs iespējas finansēt izglītības un sociālās programmas.

Kādas ir jūsu galvenās prioritātes Rīgas attīstībai, kandidējot uz mēra amatu nākamajās pašvaldību vēlēšanās?

Partija "Gods kalpot Rīgai" (GKR) ir pastāvējusi 13 gadus, un mēs esam veidojuši šo partiju kā pašvaldības partiju. No šiem 13 gadiem Rīgas domē esam bijuši pārstāvēti visu laiku, tikai trīs gadus bijām opozīcijā, bet pārējo laiku koalīcijā, tādēļ mums jau ir plaša pieredze un zināšanas par Rīgas saimniecību. Mums nav nepieciešams laiks, lai ieskrietos, jo mēs jau zinām, kā viss strādā, un esam profesionāli sagatavoti.

Ja runājam par mūsu prioritātēm, tad Rīga šobrīd nav draudzīga pilsēta ne iedzīvotājiem, ne uzņēmējiem, ne investoriem. Mūsu mērķis ir padarīt Rīgu par pilsētu, no kuras cilvēki nebrauc prom ne uz Pierīgu, ne ārzemēm, lai dzīvot Rīgā būtu ērti, lai pilsētā attīstās ekonomika, lai uzņēmēji nāk un investē Rīgas administratīvajā teritorijā. Esmu pārliecināts, ka, ja mēs runājam par Latvijas ekonomisko attīstību, tad Rīgas attīstība ir tās pamatā. Viss sākas ar Rīgu, un tikai tad var attīstīties pārējie reģioni. Mūsu prioritāte ir padarīt Rīgu par pilsētu, kas ir draudzīga gan iedzīvotājiem, gan investoriem, un tas ir saistīts ar investīciju piesaisti. Jo vairāk investīciju mēs piesaistām, jo vairāk Rīgai būs nodokļu, vairāk deklarētu iedzīvotāju, kas nozīmē, ka varam vairāk finansēt izglītības un sociālās programmas.

Mūsu partijā ir daudz izglītības jomas darbinieku. Iepriekšējās vēlēšanās mūs pat dēvēja par skolu direktoru partiju, un arī šajās vēlēšanās no GKR saraksta startē četri skolas direktori. Runājot par izglītību, no pašvaldības puses mēs vēlamies palielināt skolotāju algas par 30%, kā arī paplašināt motivācijas programmas un skolotāju kompetenču apmācību. Noteikti būtu jāpaaugstina skolotāju profesijas prestižs, kas ietver vairākas lietas, ne tikai paaugstināt atalgojumu, bet arī, piemēram, dienesta dzīvokļu piešķiršanu. Šajā ziņā nav runa tikai par jaunajiem speciālistiem, bet, ja skolotājs ar lielu pieredzi dzīvo denacionalizētā mājā un spiest no tās iet prom, tad, manuprāt, arī šāds skolotājs ir pelnījis dienesta dzīvokli. Tas ir plašs pasākumu kopums, lai palielinātu skolotāju profesijas prestižu. Piemēram, apmācības par mākslīgā intelekta iespējām būtu nepieciešamas ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem.

Izglītības jomā attiecībā uz ēdināšanu uzskatām, ka ir jābūt bezmaksas brokastīm no 1.-3.klasei, kā arī bezmaksas pusdienām 1.-9.klasei, kā arī skolu ēdināšanā ir vairāk jākontrolē un jāizmanto vietējo ražotāju produkcija. Tāpat skolēniem ir jānodrošina nepieciešamais atbalsts no logopēdiem, psihologiem, sociālajiem pedagogiem, karjeras konsultantiem, mentoriem. Ja runājam par apmācību, tad ir jāveicina STEM priekšmetu apguve, jānodrošina modernas laboratorijas, prakses uzņēmumos. Šajā ziņā mēs redzam, ka var uzlabot sadarbību ne tikai ar augstskolām, bet arī ar uzņēmumiem. Vasaras nometnēm vajadzētu būt vairāk pieejamām ģimenēm ar bērniem.

Tāpat noteikti ir jāturpina jaunas sporta infrastruktūras izveide apkaimēs un mūsu laikā uzsāktā sporta kompleksu izveide pie skolām. Tie ir atklātie sporta laukumi, taču Rīgā trūkst arī lielas sporta halles zem jumta. Redzam, ka Ziepniekkalns ir viens no piemēriem, kur ir vajadzīga jauna sporta halle. Ziepniekkalns ir liela apdzīvota apkaime, tomēr tajā trūkst pašvaldības infrastruktūras, nav ne bibliotēkas, ne lielas sporta halles. Diemžēl arī Imantā pēdējo piecu gadu laikā nav attīstījies projekts par multifunkcionālas halles izbūvi, kurai jau sen ir rezervēts dažu hektāru plašs pašvaldības zemes gabals Imantas centrā. Ņemot vērā, ka skolu un skolēnu skaits Imantā ir ļoti liels, šis projekts ir būtisks. Tāpat šāda halle ir nepieciešama Purvciemā vai Pļavniekos, un zeme šim mērķim ir. Uzskatām, ka ir nepieciešams būvēt vairāk sporta laukumu iekškvartālos, kā arī pašvaldībai ir jāatbalsta iecerētais futbola stadions Lucavsalā sadarbībā ar Latvijas Futbola federāciju. Jāskatās, kāds būs lēmums, vai tas būs valsts vai privātais projekts, bet pašvaldībai ir jāpalīdz projekta realizācijā. Latvija šobrīd ir vienīgā no Eiropas valstīm, kurai nav liela izmēra futbola stadiona, kas atbilst ceturtajai kategorijai.

Runājot par kultūru, es negribu ieslīgt detaļās par to, ko esam jau izdarījuši iepriekšējos gados attiecībā uz kultūras ēku sakārtošanu. Gribu vien atgādināt Kultūras ministrijai, ka ir projekts par Nacionālā teātra piebūvi, kurā ar līdzfinansējumu infrastruktūrai var nākt valsts. Viens no galvenajiem darbiem, kas ir iekļauts partijas 4000 zīmju programmā, ir Kongresu nams. Es nesaprotu, kāpēc jau vairāk nekā gadu Kongresu nams ir slēgts. Kongresu nams šobrīd ir mēģinājumu vieta Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, kamēr Lielā ģilde tiek rekonstruēta, bet koncertiem Kongresu nams ir slēgts. Uzskatu, ka tas ir pilnīgi nepareizi. Tā bija viena no retajām kvalitatīvajām koncertvietām Rīgā ne tikai kultūras, bet arī starptautisku pasākumu rīkošanai. Tajā darbojušās skolas, mūzikas izglītības iestādes u.c. Uzskatu, ka līdz brīdim, kad tiks uzsākti būvdarbi Rīgas Filharmonijas projektā, Kongresu namu vajadzētu atvērt, jo tas ir nepareizi gan no kultūras, gan saimnieciskā viedokļa. Ja mēs runājam par jaunas koncertzāles projektu, tad skaidrs, ka tas aizņems vismaz divus gadus ekspertīžu veikšanai un projektēšanai, un pēc tam vēl būvniecības konkurss. Tas nozīmē, ka trīs gadus, kamēr nav uzsākta koncertzāles būvniecība, Kongresu nams būs ciet? Tas ir nepareizi.

Nākamā tēma ir sociālā aizsardzība un veselība. Mēs uzskatām, ka bērnu piedzimšanas gadījumā vajadzētu palielināt atbalstu ģimenēm līdz 1500 eiro. Saskaņā ar mūsu frakcijas un Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Jura Radzēviča priekšlikumiem pabalsti jāpalielina tiem, kas ģimenē sagaida otro vai trešo bērnu, bet, mūsuprāt, arī atbalsts par pirmo bērnu ir jāpalielina līdz 1500 eiro.

Mēs rosinām arī speciālu atbalsta programmu bērniem ar īpašām vajadzībām, piemēram, asistentu datubāzes izveide. Tā ir aktuāla problēma, par kuru kautrējamies runāt, tomēr šādām ģimenēm atbalsts ir ļoti, ļoti būtisks. Vienlaicīgi mēs runājam arī par sociālajiem pabalstiem un pakalpojumu pieejamību senioriem, piemēram, ģimenes tipa veco ļaužu pansionāti, aprūpe mājās. Viennozīmīgi ar to nevajadzētu nodarboties pašvaldībai, bet vajadzētu turpināt savulaik ieviesto "vaučeru" sistēmu, nepieciešams palielināt "vaučeru" summu un dot iespēju, lai ar to nodarbojas arī privātie uzņēmēji. Mūsu mērķis ir, lai rindas uz pansionātiem Rīgā vairs nebūtu. Mums jārūpējas par visaptverošu atbalstu ģimenēm, kurās tuvinieki slimo ar demenci. Ir daudz cilvēku, kuri ikdienā rūpējas par saviem tuviniekiem mājās, demences slimniekus vienus atstāt nevar, un tas nozīmē, ka paši nevar doties strādāt - tas ietekmē ekonomiku. Atbalsts šīm ģimenēm ir ļoti nepieciešams. Tāpat mēs piedāvājam arī kapelānu dienesta atjaunošanu sociālās aprūpes un veselības iestādēs.

Kāpēc GKR izvēlējās sadarboties ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) šajās vēlēšanās, un kā šī sadarbība ietekmēs jūsu programmu?

Sadarbības vēsture ir tāda, ka 2023.gadā, pirms ienākšanas pozīcijā, ZZS piedāvāja sadarboties 2025.gada pašvaldību vēlēšanās. 2023.gada septembrī mēs parakstījām līgumu ar ZZS, ka kopīgi startējam Rīgas domes vēlēšanās. Mēs apvienojāmies vairāku iemeslu dēļ. Redzējām, ka vairākas partijas apvienojas kopā, lai sasniegtu labāku rezultātu, piemēram, "Apvienotais saraksts", arī citi, kā "Latvijas attīstībai", "Par", "Progresīvie", arī "Vienotība" ar vairākām reģionālām partijām. Tāpēc arī mēs meklējām partneri. Otrs iemesls ir valsts finansējums - bez valsts finansējuma startēt vēlēšanās ir ļoti grūti. Šobrīd Rīgas pašvaldības partijai GKR valsts finansējuma nav, jo iepriekšējās vēlēšanās mums bija tikai noslēgts līgums ar "Latvija pirmajā vietā" par startu vēlēšanās, mums nebija izveidota apvienība.

ZZS jau sen nav pārstāvēta Rīgas domē, tajā pašā laikā ZZS ir ļoti liela pieredze pašvaldībās citos reģionos un valstspilsētās, piemēram, Jelgavā, Ventspilī, Madonā, Dobelē. Tāpēc ir loģiska mūsu sadarbība. ZZS ir pašvaldību partija. Mūsu 4000 zīmju programmā mēs nerunājam par lauksaimniecības problēmām, izņemot viņu priekšlikumu, ka skolās ēdināšanu jānodrošina vairāk ar vietējo ražotāju produkciju. Mēs esam konservatīva, centriska partija, un arī ZZS ir tādi. Zemnieki nevar būt populisti pēc būtības, un arī mēs kā pašvaldības partija neesam populisti - pašvaldību partijas nevar būt populistiskas pēc būtības, jo tās strādā vistuvāk iedzīvotājiem, un populismu par "gaišu un tālu nākotni" ir ļoti viegli pārbaudīt. ZZS sauklis "Esi saimnieks savā zemē" savā ziņā ir arī mūsu sauklis - "Esi saimnieks savā pilsētā, savā apkaimē un arī savā mājā".

Kādas ir jūsu prognozes par GKR un ZZS kopīgā saraksta izredzēm vēlēšanās, un cik procentu balsu jūs cerat iegūt?

Es neesmu tāds cilvēks kā daži mani kolēģi un konkurenti, kuri stāsta, ka mums būs vairāk nekā 50%, stāsta, ka es būšu domes priekšsēdētājs. Kādam domes priekšsēdētāja amats ir sapnis. Es esmu bijis priekšsēdētājs, zinu šo darbu un atšķirībā no tiem, kas stumda mākoņus, un veido kosmodromus, es visu ļoti labi zinu un saprotu.

Ja runājam par prognozēm, tad viens politologs GKR ir prognozējis 7% balsu un ZZS - 4%, tad domāju, ka tas ir arī tas, par ko mums vajadzētu cīnīties, - 7 plus 4 = 11%. Par to, ka būsim ievēlēti, šaubu nav nevienam. Es uzskatu, ka uzvarētājs Rīgas domē pēc 7.jūnija uz nākamajiem četriem gadiem nebūs tas, kurš ieguvis visvairāk mandātu, bet tas, kurš spēj ap sevi apvienot visas pārējās partijas, frakcijas un veidot koalīciju. Šajā ziņā mēs varam sadarboties gandrīz ar visiem - kas patīk vai kas nepatīk, par to šobrīd negribu runāt. Mums arī kritērijs ir viens, nevaru ciest teicienu par "sarkanajām līnijām", bet "sarkanā līnija" mums ir 2022.gada 24.februrāris. Tie cilvēki, kas negrib par to runāt, kas izvairās runāt par karu un to nedzirdēt, tie mums ir "sarkanā līnija". Kuras ir šīs partijas, visiem ir skaidrs, un negribu tās reklamēt. Un tie daži izteicieni, ko mēs šobrīd dzirdam aiz okeāna, - tas mūsu pozīcijas nemaina, mēs ļoti labi saprotam, kas ir agresors, un nebaidāmies to teikt. Tās ir vienīgās "sarkanās līnijas". Ar visiem pārējiem - ar kaut ko ir grūtāk, ir dažas personālijas, ar kurām ir grūtāk iedomāties, ka varam sēdēt pie viena galda, bet ar visiem ievēlētajiem varam runāt un sākt strādāt.

Tie arī būtu nākotnes koalīcijas partneri?

Es redzu sadarbību. Nav ko slēpt, ka mums nebija labas attiecības ar "Progresīvajiem", kad viņi nāca pie varas Rīgā, mēs bijām dziļā opozīcijā, bet šobrīd mēs strādājam kopā, sadarbība ir lietišķa. Ja runājam par "Progresīvo" mēra kandidātu, tad vienmēr esmu cienījis viņa pieredzi sociālajā jomā, viņa profesionālās zināšanas, zinu, ka viņš produktīvi kā bijušais Sociālo lietu komitejas vadītāju, sadarbojas ar esošo komitejas vadītāju Juri Radzeviču. Tāpēc es nevēlos pagaidām neko prognozēt.

Tad varētu teikt, ka jūsu domas par "Progresīvajiem" ir mainījušās?

Varbūt "Progresīvie" ir mainījušies. Es negribu šobrīd sīkāk apspriest citas partijas. "Progresīvie" nāca pie varas ar ambīcijām, ar vēlmi, jauni cilvēki, bet viņiem nebija pieredzes. Es arī uzskatu, ka viņi pieļāva kļūdas. Mēs visi kļūdāmies - neviens no mums nav ideāls. Diemžēl cilvēki nemācās no svešām kļūdām - viņi mācās tikai no savām. Un man liekas, ka secinājumi ir izdarīti.

Tajā pašā laikā - mēs varam strādāt ar visiem. GKR varētu būt platforma, ap kuru vairākas citas partijas var apvienoties. Kritērijs būs viens - nevis tukšas runas par Rīgas attīstību, bet konkrēti darbi. Mēs ar to varam sākt strādāt jau nākamajā dienā, kad jaunā dome būs ievēlēta.

Kādas ir galvenās problēmas, ar kurām šobrīd saskaras Rīga, un kā jūs plānojat tās risināt?

Ja runājam par to, kas ir izdarīts, tad diemžēl rezultāts ir ļoti bēdīgs. Rīga ir pazaudējusi savu līderību. Pat nerunāsim par salīdzināšanu ar Tallinu, Viļņu vai Ziemeļeiropas galvaspilsētām. Diemžēl, salīdzinot Rīgu ar vairākām citām Latvijas pilsētām, salīdzinājums nav par labu Rīgai. Kā šobrīd attīstās Valmiera, kā izskatās Ogre, Jelgava, Liepāja, Ventspils. Es braukāju uz daudzām pašvaldībām un redzu situāciju uz vietas. Neskatoties uz to, ka šo pilsētu budžeti ir mazi, viņi dara visu iespējamo, lai izskatītos labi un attīstītos. Rīga to visu ir pazaudējusi, Rīga ir neambicioza, netīra, nemazgāta, ar tukšiem skatlogiem, cik briesmīgi diemžēl šobrīd izskatās mūsu galvenā Brīvības iela.

Daudz kas ir atkarīgs no ekonomikas attīstības, jo sliktāka ekonomika valstī, jo vairāk ir tukšu, pamestu ēku, bet principā Rīga šobrīd nedara neko, lai stimulētu, atdzīvinātu savas teritorijas, atdzīvinātu pilsētas centru, lai motivētu cilvēkus dzīvot, piemēram, Ziepniekkalnā, nevis braukt dzīvot uz Mārupi. Tāpēc mēs runājam par to, ka pilsēta ir jāpadara draudzīgāka. Ģimenēm, kas dzīvo padomju laikā būvētajās mājās, ir nepieciešams atbalsts dzīvojamā fonda atjaunošanā. Ir vajadzīgi konkrēti risinājumi - ne tikai tukši vārdi.

Rīgai ir jāattīsta dažādu pasākumu piedāvājums - koncerti, sporta čempionāti, festivāli, konferences, konkursi - viss, kas pievelk cilvēkus. Ja šie cilvēki nakšņo šeit, apmeklē restorānus un kultūras pasākumus, tas nozīmē ienākumus pilsētai. Ir jāizmanto tas, kas jau ir, - piemēram, Mežaparks - un jāveido programma, kas pievelk tūkstošiem. Jādomā arī par sadarbību ar valsti, īpaši ņemot vērā gaidāmo "EuroBasket 2025" turnīru. Ir jāsadarbojas ar Latvijas Basketbola savienību un citām institūcijām, jānodrošina kafejnīcu, kultūras un sporta programmu pieejamība visiem apmeklētājiem. Jo vairāk būs šādu aktivitāšu, jo lielāka iespēja, ka cilvēki vēlāk atgriezīsies Rīgā.

Ceļu un infrastruktūras stāvoklis joprojām ir būtiska problēma. Tagad, tuvojoties vēlēšanām, ielu remonti ir vēl aktīvāki, bet daudziem rīdziniekiem ir jautājums, uz cik gadiem ir šie remonti? Ja maina tikai asfalta virskārtu, tad līdz ar mūsu laikapstākļiem plaisas un bedres būs jau pēc pirmās ziemas.

Šajos gandrīz piecos gados, kopš ārkārtas velēšanām, nav sakārtots neviens metrs iekšpagalmu. Tas nav normāli, ka, izejot no savas mājas, pagalmos ir milzīgas bedres. Šo programmu noteikti vajadzētu atjaunot.

Kādas ir jūsu domas par sabiedriskā transporta attīstību Rīgā, un vai plānojat ieviest jauninājumus šajā jomā?

Ja runājam par sabiedrisko transportu, tad mums būtu jādomā, kā pagarināt maršrutus. Piemēram, autobusu gadījumā - paplašināt tos uz Pierīgas pusi. Savukārt tramvaju maršrutiem būtu jādomā par pagarinājumiem, piemēram, Latgales ielas virzienā, par ko runā jau vairākus gadus.

Protams, būtu ļoti labi meklēt un izmantot Eiropas finansējumu, lai tramvajs varētu braukt līdz Purvciemam - tas būtu ļoti būtiski. Es uzskatu, ka sabiedriskā transporta jomā mums jāliek lielāks akcents uz tramvajiem. Tāpat ir svarīgi nodrošināt, lai sabiedriskais transports kursētu biežāk un cilvēkiem nevajadzētu pārāk ilgi gaidīt transportu. Pozitīvi ir tas, ka beidzot tiek īstenots plāns integrēt vilcienu satiksmi ar "Rīgas satiksmi". Es nevaru teikt, ka sabiedriskais transports Rīgā būtu ļoti sliktā tehniskā stāvoklī - nē, tas nav tik dramatiski.

Manuprāt, būtisks jautājums sabiedriskā transporta jomā Rīgā ir pieturvietas. Labs piemērs, kas raksturo iepriekšējās koalīcijas darbu, - tika noņemtas pieturas, kuras bija izveidojis privāts reklāmas uzņēmums. Sadarbība ar šo uzņēmumu tika pārtraukta, reklāmas vairs nav, pieturas pazuda. Dome gadiem runāja par jaunām pieturām, bet neko nespēja izdarīt. Tagad tās būvē no jauna, par pašvaldības līdzekļiem, un tās tiek kritizētas. No vienas puses, mēs runājam par sadarbību ar uzņēmējiem, bet, no otras, mēs darām pretēji, veidojam paši, turklāt neveiksmīgi.

Mums noteikti jārunā par Vanšu tilta sakārtošanu nākamajā domes sasaukumā. Tāpat arī par Gaisa tiltu. Es nezinu, kāds šobrīd ir stāvoklis ar šo projektu, bet agrāk bija idejas to paplašināt. Vēl svarīgs jautājums ir izveidot divlīmeņu krustojumu Brīvības un Gustava Zemgala gatves krustojumā. Tas ļautu galvenajai transporta plūsmai braukt taisni, kamēr tie, kam jānogriežas, varētu izmantot otru līmeni. Tad Austrumu maģistrāle beidzot sāktu darboties pilnvērtīgi. Šāds projekts ir ļoti būtisks, un to vajadzētu īstenot nekavējoties.

Uzskatām, ka ir nepieciešama speciāla programma, kas sakārto gājēju pārejas jeb tā saucamās "zebras", īpaši pie izglītības iestādēm. Man bieži zvana un aicina pievērst uzmanību šīm vietām, īpaši pie bērnudārziem, kur šādas pārejas nav. Jāpievērš uzmanība tam, lai šīs vietas būtu drošas ne tikai vecākiem ar bērniem, bet arī domājot par senioriem, jauniem vecākiem ar ratiem.

Vēl daļai sabiedrības, protams, aktuāls ir jautājums par veloceliņiem. "Progresīvajiem" un viņu vēlētājiem tas ir ļoti būtiski. Kā vērtējat esošo situāciju ar veloceliņiem, un vai tos vajadzētu paplašināt, pilnveidot?

Viennozīmīgi uzskatu, ka veloceliņu programmai ir jābūt, tas mazina sastrēgumus, taču tajā pašā laikā būtu jāpieiet lietai saprātīgi. Ja tiek izvērtēts jauns veloceliņa posms, tad skaidri jāzina, kur tas sākas, kur beidzas - lai neveidotos situācija, ka posms vienkārši pārtrūkst bez jēgas.

Šobrīd daži mēra amata kandidāti sola uzreiz likvidēt veloceliņus, piemēram, Čaka ielā. Ir viegli to solīt, bet es gribu aicināt tos cilvēkus, kuri par to runā, lai viņi paši pamēģina pabraukt ar velosipēdu pa Krišjāņa Barona ielu. Tas ir spilgts piemērs tam, kā veidojas konflikta situācijas. Es pats to esmu pieredzējis, nevis braucot ar velosipēdu, bet ar automašīnu. Tu brauc ar auto, tev pie loga jau klauvē riteņbraucējs, kāpēc es nedodu viņam ceļu, bet tajā pašā laikā tev aiz muguras ir tramvajs, un tev jāizvēlas starp trim satiksmes dalībniekiem vienlaikus - tramvajs, automašīna un riteņbraucējs - un tad šādā situācijā rodas problēmas. Tāpēc šobrīd nevaru vienkārši pateikt, ka veloceliņi vienmēr darbojas ļoti labi un ir droši. Jā, ir labi veloceliņi, bet ir arī daudz, kas jāuzlabo. Ir svarīgi šīs lietas sabalansēt.

Cits jautājums ir skrejriteņi. Mēs redzam, ka tie bieži pārvietojas pa ietvēm, pat tur, kur ir liela gājēju plūsma, viņi par sevi nebrīdina, un šajā ziņā noteikti nav viss kārtībā. Rīdzinieki ir ierosinājuši, un mēs savā programmā esam iekļāvuši priekšlikumu ierobežot skrejriteņu ātrumu - centrā līdz 10 km/h, apkaimēs līdz 15 km/h.

To kontrolētu pašvaldības policija?

Mums būtu jārunā ar skrejriteņu operatoriem, kuri nodarbojas ar šo pakalpojumu, lai panāktu ātruma ierobežošanu. Protams, ka kontrolētu pašvaldības policija. Runājot par pašvaldības policiju, šobrīd ir liels darbinieku trūkums. Kā jau es minēju par motivācijas programmām skolotājiem, līdzīgi vajadzētu domāt arī par pašvaldības policistiem. Rīgas pašvaldības policijā daudz nāk strādāt jaunieši, kuri brauc no citiem Latvijas reģioniem, tāpēc aktuāls kļūst jautājums par dienesta dzīvokļiem. Tie būtu jānodrošina tiem, kas pilda pašvaldības funkcijas - sociālie, izglītības darbinieki un pašvaldības policisti.

Tāpat šobrīd vairāku skolu direktori lūdz atgriezt pašvaldības policistus pie izglītības iestādēm. Ņemot vērā pašvaldības budžeta iespējas un darbinieku trūkumu, mēs to nevaram izdarīt uzreiz.

Kāpēc vēlas policistus atpakaļ pie skolām?

Drošības dēļ. Es uzskatu, ka, ja šobrīd nevaram, un to arī nekad nevarēsim, nodrošināt policistu pie katras ielas un uz katra stūra, tad ir jāstiprina videonovērošana, īpaši pilsētas centrā. Tad arī varētu kontrolēt ātrumu, jo pa Brīvības ielu mašīnas dažkārt brauc ar ātrumu 80 km/h un vairāk. Videonovērošanai pie izglītības iestādēm vajadzētu būt obligātai.

Mums ir cilvēki, kuri ļoti aktīvi pauž piederību apkaimei, un tas ir ļoti labi. Mūsu 4000 zīmju programmā ir aicinājums, lai pašvaldības policija veidotu kopīgas patruļas ar apkaimes iedzīvotājiem un biedrībām. Apkaimes iedzīvotāji taču vislabāk zina savas apkaimes problemātiskās vietas. Tas būtu ļoti noderīgi, un pašvaldība varētu šādu iesaisti arī stimulēt.

Tāpat problēma ir imigrācijas kontrole. Es nedomāju, ka mums Latvijā ir ļoti daudz nelegālo imigrantu, taču, protams, iebraukt Šengenas zonā un šeit uzturēties nav grūti. Mums ir tā saucamie "studenti", un ir redzams, ka jaunie cilvēki, kuri pa dienu uzturas, piemēram, Tērbatas vai Čaka ielā - rodas jautājums, ko viņi dara, ja pa dienu viņiem vajadzētu mācīties, jo neklātienes mācībām nedod atļauju iebraukšanai. Kontrolei būtu jānotiek sadarbībā ar valsts iestādēm - robežsardzi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Darba inspekciju un, protams, arī pašvaldību. Vajadzētu pārbaudīt, vai tiešām cilvēkiem ir atbilstošas uzturēšanās un darba atļaujas.

Tāpat mēs uzskatām, ka ir nepieciešamas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides zemessargiem. Manuprāt, tas ir būtiski - ja cilvēks kalpo Zemessardzē, viņš ir pelnījis nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Tas ir kā simbolisks, bet arī praktisks atbalsts. Ir programmas, kas aicina cilvēkus iestāties Zemessardzē, un šāda nodokļa atlaide būtu vēl viens stimulējošs mehānisms.

Kāda šī atlaide varētu būt?

Par to ir jādiskutē. Šobrīd maksimālā atlaide var būt līdz 90%. Var diskutēt, vai tas ir vienīgajam mājoklim utt., bet ir svarīgi, lai šī atlaide nebūtu tikai simboliska - tai jābūt reālai, jēgpilnai atbalsta formai.

Kā jūs plānojat risināt mājokļu pieejamības problēmu Rīgas iedzīvotājiem?

Mums vajadzētu aktīvi sākt Īres namu programmu, kā jau minēju, pašvaldību speciālistiem, kā arī jaunām ģimenēm. Tā ir viena no iniciatīvām, kur nepieciešama sadarbība starp valsti un pašvaldību. Šobrīd vienu šādu programmu virza mūsu Saeimas komisija par PPP projektiem. Es ļoti ceru, ka tuvākajā laikā šo jautājumu pieņemsim, šobrīd tas ir apstiprināts pirmajā lasījumā.

Mūs šobrīd interesē divas lietas. Pirmkārt, Jaunais dzīvojamais fonds. Es uzskatu, ka pašvaldībai pašai nevajadzētu būvēt mājokļus, bet pašvaldībai vajadzētu veicināt, lai to dara privātie attīstītāji. Pašvaldība, savukārt, var palīdzēt, stimulējot esošā dzīvojamā fonda sakārtošanu ar līdzfinansējumu, īpaši energoefektivitātes pasākumiem, bīstamu konstrukciju atjaunošanai, labiekārtošanai utt. Mēs 2016.gadā sākām programmu, balstoties uz Kuldīgas pieredzi, par vēsturiskā mantojuma atjaunošanu. Meklējām finansējumu un apstiprinājām visus projektus, kas sniedza pieteikumus līdzfinansējumam. Diemžēl pēdējos gados programma ir apsīkusi un vairāki projekti ir palikuši aiz strīpas, jo pietrūkst finansējuma. Es uzskatu, ka šis ir ļoti stimulējošs mehānisms. Pēc manas iniciatīvas tagad Dzīvokļa īpašuma likumā paredzēts līdzfinansējums arī liftu nomaiņai, kas ir ļoti aktuāli daudzdzīvokļu mājās, jo lifti ir veci, bieži vien no Baltkrievijas un detaļas vairs nav iespējams iegādāties. Tas, ko piedāvājam Rīgai, ir uzsākt programmu, kas paredz līdzfinansējumu liftu nomaiņai - 50% līdzfinansējums, bet ne vairāk kā 30 000 eiro. Viens lifts maksā apmēram 50-60 000.

Mūs ļoti interesē esošā fonda atjaunošana un iedzīvotāju stimulēšana. Mūsu komisija un Ekonomikas ministrija sadarbībā ar mājokļu īpašnieku asociācijām virza iniciatīvu par mazāku kvorumu sapulcēs, lai vienkāršotu lēmumu pieņemšanu un aktivizētu dzīvokļu īpašniekus. Šobrīd top projekts arī par dzīvojamo māju kopību izveidi. Tas nozīmē būtiskas likuma izmaiņas. Plānojam šos priekšlikumus virzīt komisijas vārdā. Tās paredz, ka dzīvokļu īpašnieki varēs veidot kopību, nevajadzēs veidot biedrību, jo šobrīd biedrību var izveidot kaut divi dzīvokļi un pārstāvēt visus, bet kopība būs visi dzīvokļi. Tā varēs ņemt kredītus un pārvaldīt īpašumu. Tas būs jauns pārvaldīšanas modelis, kas bija ļoti nepieciešams un beidzot veicinās savu īpašumu sakārtošanu.

Ja vēlēšanu kontekstā mēs šobrīd runājam par sapņu pilīm, tad mans sapnis ir sakārtot dzīvojamos rajonus, piemēram, Pļavniekus, Purvciemu, Imantu, Iļģuciemu, Ķengaragu, Zolitūdi, Juglu, Mežciemu utt. Tas nav tikai par siltināšanu - tas ir arī par inženiertīklu un komunikāciju nomaiņu. Es zinu, ka dzīvokļu īpašniekiem ir grūti, bet pašvaldība sadarbībā ar valsti var palīdzēt. Esmu pārliecināts, ka mēs to varam paveikt.