Partija "Stabilitātei" Rīgas domes vēlēšanās nepiedāvā jaunas idejas. Gluži otrādi - partijas programmā ietverta iespēja atgriezties pagātnē, laikā pirms Rīgas domes atlaišanas, kad to vadīja no pašreizējās pilsētas varas atšķirīgi politiskie spēki. Bezmaksas sabiedriskais transports, ēdināšana skolās, koncentrēšanās uz Rīgas guļamrajonu attīstību - tas viss jau ir bijis, un intervijā aģentūrai LETA "Stabilitātei" Rīgas mēra amata kandidāts Aleksejs Rosļikovs, kurš sevi un savu partiju liek vienā rindā ar latviskajām partijām, apgalvo, ka to visu var un vajag atgriezt atpakaļ, jo pilsētnieki beidzot sapratuši, ka tolaik esot bijis labāk. Arī ielu nosaukumi Rīgā toreiz bijuši vislabākie, tāpēc jāatgriežas arī pie tiem. Cilvēku ģeopolitiskajās izvēlēs vainojot nevis vēsturi, bet politisko uzstādījumu, Rosļikovs grib pie viena galda sasēdināt visas līdzīgi domājošas partijas, lai, iespējams, jau pēc gada kopā startētu uz Saeimu.

Ko jums un jūsu partijai nozīmē gaidāmās vēlēšanas?

Tā kā līdz 2020.gadam biju Pilsētas attīstības komitejas vadītājs, man šīs vēlēšanas ir iespēja atgriezties atpakaļ savā vietā un turpināt labos darbus, ko esmu paveicis: Skanstes parks, Aldaru parks, iekšpagalmu remonti, ēku un daudzdzīvokļu māju siltināšana ar Rīgas domes līdzfinansējumu. Es faktiski gribu atgriezt to Rīgu, kas bija līdz 2020.gadam, - ar bezmaksas pusdienām bērniem, jaunām saremontētām skolām, jo pēdējo piecu gadu laikā neviens neko nav remontējis, bezmaksas sabiedrisko transportu, Līgo svētkiem, kas ar šo jauno latvisko varu ir atcelti. Es gribu atgriezt atpakaļ visus tos pasākumus, kas mūs saliedē.

Minējāt "latvisko varu" - vai, ja tiksiet ievēlēts Rīgas domē, latviskās varas vairs nebūs?

Domāju, ka šādi jūs mani interpretējat nepareizi. Domāju par Nacionālo apvienību (NA), kas ir latviska partija, tāpat kā es, bet viņi šo tēmu vienkārši ir muļķīgi uzurpējuši. Viņi neko nedara. Atnāca NA pie varas, un bērnu brīvpusdienas ir nogrieztas. Bet mēs taču esam par demogrāfiju, latviešu bērniem?! Atnāca NA pie varas, un bezmaksas braucieni sabiedriskajā transportā ir nost. Bet tie taču ir mūsu latvieši, rīdzinieki, kas maksā nodokļus! Līgo svētki - nost! Es varu turpināt bezgalīgi. Manuprāt, esošā vara ir uzurpējusi jautājumu par latvisku varu, lai gan pēc būtības viņi ir antilatviska vara - viņi neko labu mūsu valstij un tās galvaspilsētai nedara.

Teicāt, ka NA ir tāda pati latviska partija kā jūs. Tieši kas liek domāt jums un vēlētājiem, ka "Stabilitātei" ir latviska partija?

Pirmkārt, mani sauc Aleksejs Rosļikovs, esmu Latvijas Republikas pilsonis. Līdz ar to cita varianta nav. Tā ir latviska partija. Cilvēki balso par darbu rezultātiem, nostāju un ideju kaut ko mainīt, uzlabot vai atgriezt. Cita iemesla nav. Līdz ar domāju, ka cilvēki, kas mūs atbalsta, atbalsta mūsu degsmi, vēlmi, ātrumu, spiedienu.

To, ka "Stabilitātei" ir latviska partija, pamatojat ar to, ka esat Latvijas pilsonis. Kad lasa jūsu programmu, tajā faktiski uzsvērta draudzīga kopā sadzīvošana. Vienlaikus kioskos ir krievvalodīgās avīzes, uz kuru vākiem pirms 9.maija jūs pozējat ar sarkanām neļķēm.

Tas ir 8.maijā.

Jā, 8. maijā, daļai krievvalodīgo nozīmīgā datumā. Vai no jums var sagaidīt tādas pašas bildes uz avīžu vākiem arī 18.novembrī un 4.maijā?

Es absolūti katru reizi, kad mums ir oficiāli valsts svētki, esmu klāt. Viss, kas atšķir mani no NA vai "Jaunās vienotības" (JV), ir tikai dzimtā valoda. Šodien mums ir pieņemts uzskatīt, ka, ja cilvēkam ir cita dzimtā valoda, izņemot latviešu valodu, un man tādas ir divas, tad viņš ir tā kā noskaņots pret Latviju. Šodien tā ir politiskā retorika, kas nav pierādīta. Ja mēs papētīsim tiesas lēmumus, tad pārsvarā cilvēki, kas ir pieķerti spiegošanā, ir ar latviskiem vārdiem un uzvārdiem. Neviens adekvāts speciālais dienests nevervēs cilvēku, ko a priori uzskata par vainīgu. Nu, tas būtu absolūti muļķīgi. Viņi vervēs cilvēku, kurš ir Jānis Bērziņš, jo viņš taču ir mūsējais. Līdz ar to domāju, ka ir vērts atmest šo pozīciju.

Sakāt, ka vienīgais, kas atšķir jūs no NA un JV, ir dzimtā valoda.

Mūs atšķir tas, ka esam par Latviju, par Rīgu, par attīstību un par nākotni. Savukārt viņi vienkārši ir, par to prasot sabiedrībai būt pateicīgai. Objektīvs jautājums - ko labu viņi ir izdarījuši? Nodokļus pacēla? Jā! Komunālie maksājumi debesīs? Jā! Atkritumu izvešana Rīgā šodien ir trīsreiz dārgāk nekā pirms pieciem gadiem? Arī jā! Ko objektīvi viņi ir izdarījuši, lai pierādītu, ka ir par Latviju, par Rīgu, Ventspili, Liepāju, Valmieru vai Preiļiem?

Bet ko jūs esat labu izdarījis Latvijai?

Politikā esam trīs gadus.

Nav tiesa. Pirms Saeimas jūs bijāt deputāts Rīgas domē.

Līdz 2020.gadam biju Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs, un mani darbi runā paši par sevi. Līdz 2020.gadam Rīgā viss gāja tikai uz augšu. Attiecībā uz mani absolūti nav nekādu pārmetumu, un visi tie darbi, ko esmu realizējis, ieskaitot Rīgas infrastruktūras attīstību, - tur viss ir absolūti perfekti. Saeimā esmu trīs gadus, un šajā laikā mūsu darbs opozīcijā ir bijis diezgan aktīvs. Man ir desmit cilvēki, viņiem - 90. Līdz ar to ar balsošanu ir, kā ir. Bet tiklīdz ir kāda balsošana par nodokļu pacelšanu, mēs esam pret, bet viņi - par. Tiklīdz ir kaut kāda balsošana par to, ka kādam vajadzētu kaut ko atņemt vai ierobežot, viņi ir par, es - pret. Mani balsojumi ir vairāk valstiski - uzskatu, ka nedrīkst celt nodokļus, optimizēt skolu tīklu, vajag celt bērna piedzimšanas pabalstu. Nu, kuram tad ir tā valstiskā pozīcija?

Jūs sakāt, ka jūs esat par Latviju un Rīgu, un citām pašvaldībām, bet tie pārējie nav. Jautājums par ģeopolitiku. Jums tagad partijā ir vairāki pārbēdzēji no citām krievvalodīgajām partijām. Tur ir politiķi, kuri iepriekš definēja atšķirīgu attieksmi, piemēram, jautājumā par karu Ukrainā.

To, ka mums ar jums var būt atšķirīgs skats, tas ir pilnīgi normāli. Mēs dzīvojam it kā demokrātiskā sabiedrībā. Mani vairāk uztrauc jautājums, kam pieder Abrene, nevis kam pieder Krima. Esmu Latvijas pilsonis, un man ir absolūti svarīgi, kas notiek šeit, nevis, kas notiek ārpus Latvijas. Līdz ar to uzreiz ielikt mani pretvalstiskā kārbiņā ir diezgan dīvaini.

Vai situācijā, kad Latvijas ģeopolitiskais kurss diezgan skaidri vērsts Rietumvalstu virzienā kopā ar Rietumu valstīm, atbalstot Ukrainu, vai tas nav svarīgi arī jums šajā pozīcijā?

Es piekrītu jebkuram kursam, kas neizmaksās dārgi maniem cilvēkiem. Latviešiem. Šodien tas kurss izmaksā mums nenormāli dārgi. Kāds ir gala rezultāts? Nekāds! Līdz ar to es maksāju par apkuri vai citiem komunālajiem maksājumiem piecreiz dārgāk, nekā ir bijuši līdz 2022.gadam. Man parādās jautājums - kā tas ir iespējams? Kad redzu, ka Eiropas Savienība ir palielinājusi Krievijas gāzes patēriņu - prece tiek pirkta nevis pa tiešo, bet caur starpniekiem, tādējādi precei sadārdzinoties. Kāpēc man par to ir jāmaksā? Kāpēc šodien cenas veikalā aug? Tāpēc, ka komunālie aug. Kāpēc? Tāpēc, ka viss, kas ir nepieciešams, lai to visu sagatavotu un padotu ēkai, izmaksās trīs četras reizes dārgāk. Tamdēļ, ka esam pareizajā kursā. Piedošanu, bet mēs nevaram to ekonomiski pavilkt.

Tad mums būtu jāatsakās no tā esošā ģeopolitiskā kursa?

Latvijas intereses ir pirmajā vietā.

Bet ko tas nozīmē?

Ja mums neder pirkšana caur starpniekiem, gāze jāpērk pa tiešo. Citādi zūd loģika, jo tā gāze tāpat ir no Krievijas

Labi, gāze ir no Krievijas, bet vai mums būtu jāatsakās no visām šīm attiecībām ar Rietumvalstīm un jāskatās uz Austrumiem?

Diplomātija, attiecības, kopējais valsts virziens - mēs esam par to. Bet kāpēc mums šodien par to ir jāpiemaksā? Jautājums ir tikai par naudu. Mēs šodien valstī zaudējam biznesu, cilvēkus, kuri aizbrauc dzīvot citās valstīs. Mums šodien demogrāfija ir tāda, ka, ja tā turpināsies, tad jau pēc pieciem gadiem starp tiem, kas piedzima, latviešu vairs nebūs. Būs kazahi, ebreji, krievi, baltkrievi - visi, kuriem ir jauktas ģimenes. Nevienu saukt par tīro latvieti vairs nevarēs. Mēs šodien pakāpeniski zaudējam savu valsti. Vai tā nav pārāk augsta cena, lai iekļautos politiskā dienaskārtībā? Manā skatījumā tā ir pārāk augsta, nenormāli augsta.

Jūs arī teicāt, ka latvieši visi pēc būtības arī ir jūsu kā latviskas partijas vēlētāji. Tagad jūs sakāt, ka vajag pirkt no Krievijas gāzi. Jūs taču labi zināt, ka latviešu sabiedrības daļā šis ir diezgan toksisks jautājums. Tad kādā veidā jūs ejat pie latviešu vēlētāja?

Oficiālā informācija liecina, ka Eiropā pieaudzis Krievijas gāzes patēriņš. Man ir 40 gadi, trīs bērni - paskaidrojiet, kāpēc man nepaņemt no jums kaut ko pa tiešo, ar normālu cenu, bet vajag ienākt blakus kabinetā un pārpirkt to, kas pirms tam nopirkts no jums, tikai trīsreiz dārgāk? Ko mēs esam panākuši, izņemot to, ka cenas ir uz augšu? Kāds ir rezultāts? Krievijas ekonomika par gāzi saņem daudz vairāk nekā pirms kara. Līdz ar to vājināt mums viņus nesanāca. Mēs vājinām savus makus un savus iedzīvotājus. Ja mēs varam iztikt bez Krievijas gāzes, tad droši, jā, bet kāpēc tad mēs joprojām patērējam Eiropā Krievijas gāzi? Naudas taču nav parastam patērētājam. Maksāt par divu istabu dzīvokli Imantā par komunālajiem 400 eiro, kad tiek saņemti 800 eiro. Šodien mēs nevaram ekonomiski to pavilkt. Nevaram!

Ja uz kausiem salikt ekonomiskos izdevumus un valsts neatkarību, ko bieži piesauc kā apdraudētu, turpinot būt atkarīgiem no Krievijas, kur jūs esat šajā izvēlē?

Neviens nedrīkst apšaubīt Latvijas neatkarību. Jautājums par pastāvēšanu skan citādāk. Ja jūs šodien liksiet cilvēkiem taupīt uz bērnu veselību, drēbēm, ēdināšanu, likt grimt parādos, visu laiku meklēt piestrādāšanas iespējas liekai kapeiciņai… Vai tas ir droši valstij? Nē! Ticiet man, tas cilvēks jebkuru procesu, kas būs vērsts uz pārmaiņām, sagaidīs ar karodziņiem, jo viņam vajag izdzīvot. Šodien politiskā procesa atbalstītāji pārsvarā ir valsts pārvaldes darbinieki, kuriem ir cieta, forša alga, viņiem tas viss patīk, jo viņam nekas nemainās. Cilvēki, kuri vienkārši strādā, atbildēs maniem vārdiem: ka viss apnika, ka tas nav vajadzīgs un ka grib atpakaļ visu, kā bija pirms pieciem gadiem. Ja vajag ar kādu sarokoties, droši, vienkārši dodiet man normāli dzīvot! Tur ir tas jautājums, ka jūs dzīvojat burbulī, kur ar algām viss ir kārtībā. Taču lielākajai daļai iedzīvotāju 1000 eiro jau ir vau!

Jūs teicāt, ka jums ir svarīgāk, kam pieder Abrene, nevis Krima. Tiešām?

Es kā Latvijas krievs, krievvalodīgs latvietis katru dienu izjūtu lielu spiedienu par to, ka es neesmu mājās, bet es tomēr palieku, strādāju, nebēgu nekur, vienmēr esmu uz vietas un vienmēr esmu gatavs kalpot savai valstij. Kurš ir liels patriots? Jūsu vārdos es dzirdu, ka šaubāties par to, ko es saku. Bet kurš ir licis jums domāt, ka mans atšķirīgais redzējums par politiskiem procesiem, kurš ir tuvāks cilvēkiem parastiem, nevis ministrijas darbiniekiem, ir naidīgs? Nē, mēs visi gribam normāli dzīvot. Tāpēc esmu ar tautu, ar sabiedrību, kas dzīvo uz ielas, strādā parastā darbā, nevis valsts struktūrās, saņem algu un vienkārši nevar saprast, kā izdzīvot. Esmu ar viņiem. Viņi man šodien saka: "Viss, pietiek, punkts!" Un es viņus atbalstu, jo tiešām - pietiek, punkts!

Jūs arī norādījāt, ka nedrīkst apšaubīt Latvijas neatkarību. Nesen Saeimā tika noraidīts priekšlikums par atļauju nepilsoņiem vēlēt. Kā tas iet kopā ar tekstiem par drošību un neatkarību?

Kāpēc jūs uzskatāt, ka Latvijas nepilsoņi ir Latvijas drošības apdraudējums? Ja tā ir, tad ko viņi joprojām dara mūsu valstī? Ja jūs lasījāt vēsturi, tad zināt, kā atguvām neatkarību. Un jūs ļoti labi zināt, ka pirms tam cilvēkus veda no visām malām strādāt, būvēt, kaut ko darīt. Piemēram. Es, atbraucot no Baltkrievijas, satiekot skaistu latvieti, iemīlējos, mēs kopā izveidojām ģimeni. Pēc tam neatkarība. Pēc tam kaut kādi politiskie procesi. Es atnāku pakaļ pasei, man prasa, vai es no Baltkrievijas un iedod pases vietā pagaidu variantu uz A4 lapas. Pēc diviem gadiem būs pase. Es sevi definēju kā Latvijas cilvēks. Bet tad pēc diviem gadiem man saka: "Nē, tur tomēr pases nebūs. Re, kur tev brūnais dokuments, tu esi nepilsonis tagad." Nu, labi, ok, kad es varu kaut ko atrisināt? "Gan jau, gan jau atrisināsim, neuztraucies!" Tagad man, kā manam tēvam, 70 gadi. Skaidra lieta, ka mana galva jau galīgi "nerubī fišku", lai kārtotu kaut kādus eksāmenus. Man tagad saka, ka esmu valsts apdraudējums, kauns, ka varētu jau sen visu nokārtot. Bet ko es izdarīju? Es strādāju par šoferi, visu mūžu esmu strādājis sociālajos darbos - cilvēkiem. Man tagad ir Latvijas pensija. Neliela, bet tomēr ir. Man ir sava māja, par kuru es maksāju nodokļus. Man ir bērni, kuri ir izauguši un kalpo valsts labā. Kā es atšķiros no lietuvieša, kurš, atbraucot uz šejieni un nopērkot garāžu, tagad var balsot pašvaldību vēlēšanās? A, es, kurš visu mūžu te nodzīvojis, nevaru, jo es esmu, redziet, apdraudējums. Tāpēc, ka viņš ir valodas nesējs. Viss. Jo mēs viņus esam noformulējuši konkrētā burciņā. Viņi runā krieviski, viņi nebalsos par "Vienotību". Ja viņi balsotu par "Vienotību", jau vakar būtu pozitīvs balsojums.

Bet kāpēc jums ir svarīgi šo virzīt vairāk nekā 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas? Kāpēc jūs uzturat vajadzību cilvēkiem dot iespēju balsot, lai gan viņi neko nav izdarījuši 30 gadu laikā, lai šādu iespēju saņemtu?

2010.gadā mūsu pašreizējais prezidents Edgars Rinkēvičs nesa ziedus Krievijas kritušajiem karā. Tā bija.

Pēc 2014.gada situācija ir būtiski mainījusies.

Politika mainās. Ko jūs visu laiku dzenaties pakaļ cilvēkiem? Viņi vienkārši ir iespiesti šajā situācijā. Ko jūs domājat - ja rīt viss mainīsies un atkal un atkal mūsu valsts prezidenti brauks uz Krieviju ar dāvanām, kā ir darījusi Vaira Vīķe Freiberga? Ja nākotnē tas notiks, tad cilvēki atkal būs vainīgi? Bet tagad būs vainīgi latvieši, kas ir pret to? Un ko tad? Tad nāksies vērsties pret viņiem: "Kā jūs neatbalstāt Krievijas prezidentu? Viņš tagad ir mūsu draugs!" Šodien - ienaidnieks, rīt - draugs. Politika mainās. Cilvēki nav vainīgi. Politiķiem, veidojot savu pozīciju un tuvāko nākotni, ir jāsaprot, ka cilvēki ir iespiesti šajā burciņā un tur vajag kaut ko darīt. Ja mēs gribam palielināt lojalitāti, stiprināt iekšējo situāciju, ja mēs gribam būt reāli pārliecināti, ka visa sabiedrība ir saliedēta un parāda ārējo signālu, ka mēs esam latvieši, nekur nekustamies, stāvam, krītam, bet stāvam visi kopā - tad mums ir jāstrādā ar sabiedrību. Ja šodien mēs viņu sadalām - tu runā krieviski, tad tu esi potenciālais ienaidnieks, tu esi nepilsonis - simtprocentīgi ienaidnieks. Pat tie cilvēki, kas aizbēga no Krievijas un grib paslēpties šeit, Latvijā... Nevar būt, ka tu esi labs, jūs visi esat slikti. Tas ir kaut kāds murgs!

Jautājums par jūsu programmu. Otrais teikums saka, ka pilsētas iedzīvotājam tiks nodrošināta pakalpojuma pieejamība viņam ērtā valodā. Sakāt, ka valodas jautājums ir karsts kartupelis, bet pašiem programmā tas ir pirmais punkts.

Kanādā arī notiek pašvaldību vēlēšanas. Ir pieejamas 35 valodas! Kur ir problēma? Īsti nevaru saprast. Mēs dzīvojam Eiropas Savienībā. Te visu laiku mums stāsta par to, ka esam dažādi, visi esam kopā, valodas ir mūsu bagātība.

Bet jums kā Latvijas iedzīvotājam ir skaidrs, kāpēc jūsu latviešu valodā runājošie līdzcilvēki ir šādā pozīcijā par krievu valodu?

Absolūti skaidrs, ka lielākā daļā no sabiedrības, neatkarīgi no tā, kādā valodā tā runā, uzticas politiķiem. Ja politiķis saka darīt šos trīs soļus, solot veiksmi, ir dabiski, ka sabiedrība cenšas uzticēties.

Aptaujas rāda pilnīgi pretējo - sabiedrība neuzticas politiķiem.

Nē, nu beidziet! Mēs jau runājām par kopējo situāciju. Ja šodien mums saka, ka mums ir jāturas kopā, jāsamaksā piecas reizes vairāk par saviem izdevumiem, un beigās būt kaut kāda laimīga pasaule, tad kas paliek cilvēkiem? Līdz šim, bez apstāšanās, jautājums par krievu valodu Latvijā nekad nebija nolikts malā. Tas katru dienu te ir virmojis. Esmu dzimis 1984.gadā, esmu pārdzīvojis pirmo vilni, kad krievvalodīgos jauniešus un latviešu jauniešus mēģināja sanaidot. Es atceros ļoti labi arī šos laikus - tos visus pretīgos saukļus. Politika atkārtojas. Politiķi ir izaudzinājuši negativitāti.

Tad vainīgs ir politiķis, nevis vēsturiskā pieredze?

Vēsture ir ļoti labi, bet ieejiet Vācijā jebkurā vietā, kurai ir saistība ar Otro pasaules karu. Tur viss ir uz vietas - tā, lai visa sabiedrība un nākamās paaudzes varētu zināt vēsturi. Kas ir bijis, tas ir bijis. Es neesmu vainīgs par to, kas bijis 1939. vai 1940.gadā. Kāds man sakars ar to visu? Ja ticam dzīvībai debesīs, tad es augšā debesīs biju kā eņģelis un Dievs man piedāvāja aizlidot uz Latviju, bet es teicu, ka, nē, lidošu uz krievvalodīgo ģimeni? Nu beidziet! Kur ir mana vaina? Es piedzimu 1984.gadā, tas ir mans nulles punkts. Līdz ar to es negribu dzirdēt neko par kaut kādiem noziegumiem, kas ko sliktu izdarījis un kāda valodā runājis. Okupējis, neokupējis - tā ir bijusi Padomju Savienība, kur ir bijusi Ukraina, bet šodien jūs to atbalstāt. Dīvaini. Viņi taču arī bija tajā sastāvā, un viņi kopā ar citām valstīm, kas ir bijušas tajā savienībā, ir ienākuši Latvijā. Bet kāpēc jūs šodien ar viņiem tad draudzējaties un uzskatāt, ka viņi ir baigi forši draugi? Jo ir politiskais konteksts.

Jūs taču noteikti redzat arī tos latviešu līdzcilvēkus, kuri stāsta par saviem vecvecākiem, kuri tika izsūtīti uz Sibīriju. Vienlaikus sakāt, ka politiķi ir vainīgi pie viedokļa, nevis vēsture.

Bet kāpēc man ir jāatbild par to, ka kaut kāds pretīgs mērglis ir sūtījis mūsu cilvēkus uz Sibīriju? Kāpēc man par to šodien ir jāatbild? Latviešu valoda ir absolūts pamats, kurš tad to apšauba. Un tad, kad būvējām vēl citas valodas un procesus, lai stiprinātu sabiedrību, lai tā būtu iekļaujoša, jūs domājat par pretējo. Iekļaujoša sabiedrība ir tad, kad jebkuram cilvēkam neatkarīgi no ādas krāsas, reliģijas, politiskās piederības, valodas, ir iespēja ienākt un justies kā mājās. Mums iekļaujoša sabiedrība sākas un beidzas ar LGBT karogu.

Jūsu programmā piedāvājat, ka visiem, kas dzīvo Rīgā, būtu jāvar saņemt pakalpojumus viņiem ērtā valodā. Latvijā dzīvo latvieši, krievi, baltkrievi, lietuvieši, poļi. Milzīgs saraksts. Tad jebkurai tautībai, kas te dzīvo, būtu jāspēj saņemt pakalpojumus savā valodā?

Kāpēc ne?

Bet kā jūs to plānojat nodrošināt?

Es atgādinu piemēru par Kanādu, kur izmanto 35 valodas. Šodien mākslīgais intelekts spēj to visu nodrošināt. Mēs nerunājam par pamatdokumentiem vai par dokumentu apriti. Tur notiek viss latviešu valodā. Bet, ja mēs runājam par komunikāciju un informācijas iegūšanu, tad iztulkot mājaslapu vai instrukciju mākslīgais intelekts var piecu minūšu laikā uz 40, visām valodām.

Kāpēc tas ir jāuzliek uz valsts, pašvaldību, nevis cilvēku pleciem?

Nevar uztvert valsti un pašvaldību kā kādu pili, kur sēž īpašas personas un citi viņus apkalpo. Dome ir apkalpojošā struktūra. Es maksāju naudu par pakalpojumu, un jums, augsti godātie kungi, jebkurā pilsētā ir pienākums apkalpot mani, jo jūs saņemat manu naudu par to. Vai es to daru, lai Ķirsītim būtu laba alga? Nē! Es to maksāju, lai man būtu tīras ielas, puķītes, foršs bērnudārzs. Mākslīgais intelekts ļauj izmantot dažādas valodas.

Kāpēc jūs to atbildību uzliekat uz valsti, nevis ka pašam cilvēkam, lai viņš būtu pilsoniski aktīvs un zinātu par savām tiesībām, būtu pienākums pašam ieguldīt savu enerģiju?

Mēs esam Eiropas Savienībā - atklātas robežas un valodu daudzveidība. Briselē pat krievu valodā tulko dokumentus. Mēs paši tajā iestājāmies, un rezultātā paņēmām arī zināmu atbildību - ka uz šejieni brauks citi cilvēki, arī tādi, kas mums nepatīk. Mums nāksies ar viņiem komunicēt.

Programmā solāt saglabāt pieminekļus un atjaunot ielu nosaukumus. Brīvības ielu iepriekš sauca par Aleksandra ielu, Hitlera ielu, Ļeņina ielu. Vai jāatgriežas uz kādu no šiem nosaukumiem?

Visa kopējā politika un virzība - ko viņa labu ir izdarījusi mums visiem.

Bet jūs solāt, ka tiks atjaunoti.

Nemainīsim un arī atjaunosim to, kas bijis pirms šīs domes.

Tad Latgales ielu pārsauksiet atpakaļ par Maskavas ielu?

Kāpēc neatgriezt vēsturiskus nosaukumus?

Tad atgriezīsimies varbūt pie Jāņa Dambja, Lastādijas, Lielās jaunkrievu ielas Maskavas ielas vietā?

Ja jūs veidosiet savu politisko spēku, varēsiet vērsties ar šo piedāvājumu. Tas ir mans redzējums.

Bet kāpēc jāatgriež tieši pie šī nosaukuma?

Es uzskatu, ka mums jāatgriežas pie punkta, kur esošā Rīgas domes vara nopolitizējusi pilsētu un sākusi skaldīt sabiedrību uz divām pusēm. Pilsēta nedrīkst to darīt - pilsēta ir tikai par saimnieciskiem jautājumiem. Pilsētas uzdevums - runāt, apkalpot un būt draudzīgai ar savu iedzīvotāju. Šodien mēs ļoti labi saprotam, ka nacionālais jautājums ir vajadzīgs tikai, lai iegūtu reitingu. Bet pēc būtības neviens no politiķiem to neievēro.

Programmā ir arī ekonomikas daļa. Rakstāt ļoti dažādus priekšlikumus, kas izmaksā ļoti lielu naudu. Jums ir zināms kāds avots, no kurienes to visu segt?

Līdz 2020.gadam tas viss ir bijis. Un tajā laikā Rīgas budžets bija 1,15 miljardi eiro, taču tagad - 1,75 miljardi eiro. Loģiski padomājam! Kad es biju vadītājs, man nebija neviena vietnieka, bet šodien katram no vadītājiem ir trīs atalgoti vietnieki, savs birojs, šoferis. Man bija tikai četri pilsētas izpilddirekciju vadītāji, šodien - 40 apkaimes, visas ar budžetu, telpām un izmaksām. Pietiks zagt naudu! Atgriežam atpakaļ viņu budžetu. Šodien budžets ir uz 25-30% lielāks nekā manā laikā. Es savā laikā to visu darīju, un naudas pietika. Arī šoreiz pietiks.

Tad ko jūs atceltu no tā, kas ir tagad, lai izdarītu to, ko solāt?

Pirmkārt, noņemsim visu "Jaunās Vienotības" izveidoto birokrātiju ar vietniekiem, apkaimes vadītājiem, kur nauda ir, bet kvalitāte ir nekāda. Ja līdz 2020.gadam naudas pietika, tad tagad vēl vairāk pietiks.

Bez kara bija arī kovids, kas būtiski mainīja budžeta situāciju un ekonomiku. Izauga inflācija, pakalpojumu maksa.

Tad sakalkulējam izmaksas. Ne velti pateicu, ka budžets izaudzis par 25-30%. Pat, ja mēs ņemam jūsu rupju matemātiku ar budžeta pieaugumu, padomnieku un apkaimju vadītāju noņemšanu, pietiks pilnīgi visam. Jo tas viss līdz 2020.gadam bija. Mēs atjaunosim Rīgu, kas bija līdz 2020.gadam. Nekas jauns nav izdomāts - tur vienkārši ir "copy-paste" tam, kas ir bijis. Tas bija tas laiks, kad cilvēkiem patika, ko viņi saņēma no Rīgas. Tas bija laiks, kad viņi izbaudīja to. Toreiz, kad partija bija pie varas, cilvēki jau varēja uzskatīt, ka viņi neko nedara, bet, salīdzinot ar to, kas ir šodien, pēdējos piecos gados, visi bez izņēmuma saka, ka tie ir bijuši brīnišķīgi laiki iepriekš.

Saprotu, ka uzskatāt, ka laikā, kad bijāt Rīgas domē, cilvēkiem viss patika. Tas bijis labais laiks...

Katru reizi, pie katra procesa ir cilvēki, kas uzskata, ka kaut kas nav izdarīts līdz galam. Bet tāpēc arī ir iespēja salīdzināt ar kaut ko citādāku.

Labi, nofiksējam šo. Tagad ir pilnībā mainījusies Rīgas dome, "Saskaņa" ir mazākumā. Tas nozīmē, ka vairākumam vēlētāju tomēr nepatika tas, kas bija.

Kāda bija aktivitāte iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās? Viszemākā!

Kurš ir vainīgs, ka neaizgāja uz vēlēšanām?

Piedodiet, atvainojiet, bet tā apmelošanas kampaņa, kas bija pret toreizējo kampaņu, bija visai nopietna. Tāpēc skaidra lieta, ka cilvēki bija apjukuši. Bet, ja jūs runājat par vairākumu, tad šis vairākums veidojas no tā, kā saliekas partijas. Līdz ar to vairākums ir vairāku partiju balsu salikums, nevis tad, kad kāda viena partija iegūst vairākuma atbalstu. Atgādināšu, ka līdz šim visus 10 gadus vairākumu saņēma viena partija, apvienība - "Saskaņa" kopā ar "Gods kalpot Rīgai". Ja skatāmies procentuāli, tad esošajai varai ir 27% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. Tas nav vairākums! Vienkārši atnāca mazāk cilvēku, un no tā mazākā cilvēku skaita viņi, kopā saliekot savus rezultātus, ieguva varu. Tā nav uzvara, tas ir zaudējums. Ja krievi šoreiz nāks uz vēlēšanām un balsos par "Vienotību", tā būs viņu uzvara. Tad viņi būs reāli malači - ka tik labi strādāja, ka ievēlēja neatkarīgi no valodas un politiskās piederības. Bet 27% no 100% ir zaudējums. Turklāt visai valstij! Kad cilvēki zaudē interesi un ticību vēlēšanās, tā nav nekāda uzvara.

Jūs un jūsu partija esat ļoti aktīvi "TikTok".

Tas ir tikai viens mediju kanāls. Neatkarīgi no tā, cik tūkstoši skatījumu tev ir, tas nenozīmē, ka viņi par tevi balsos.

Protams! Bet paturpināšu - "TikTok" jūsu kolēģi liek daudz satura, kurā norāda, ka politiķi ir tādi un šitādi, ka viņiem nevar uzticēties... Bet jūs pats esat politiķis, Saeimas deputāts. Vai tas nav dīvaini?

Kopīgais negatīvais noskaņojums pret esošo varu pastāv, un mūsu sarakstā esošie cilvēki par to runā. Bet mūsu cilvēki noteikti nerunā par to, ka nedrīkst uzticēties vēlēšanām. Ja tā būs, es pats viņus lamāšu. Uzskatu, ka uz vēlēšanām jāiet pilnīgi visiem, neatkarīgi no tā, par kuru partiju balso. Jo, kad mēs saņēmām tādu Rīgas domes varu, kurai ir atbalsts no nepilniem 30% , tad - piedošanu.

Teicāt, ka krievi neatnāca uz vēlēšanām. Jūs tomēr vēršaties pie šiem vēlētājiem. Kāpēc viņi neatnāca? Un kas liek domāt, ka viņi atnāks šoreiz?

Es vēlreiz jums atgādināšu, ka 2020. un 2021.gads bija grūts moments domē, bija administratori, bija krimināllietas, skandāli, aizdomas par korupciju, kas šodien neattaisnojās. Tajā brīdī tas viss tika pacelts gaisā ar lielu uzrāvienu, un cilvēki nobijās. Cilvēki nolēma paiet malā un pagaidīt, paskatīties, kas notiek.

Un ko viņi ieraudzīja, paejot malā?

Ieraudzīja, ka iepriekšējā vara ir bijusi daudz labāka, neatkarīgi no valodas, politiskās piederības un ticības, ja paejam nost no lozungiem un karogiem. Ja runājam par konkrētu saimniecisko darbību, tad vāks ir!

Tā kā atsaucaties uz laiku pirms 2020.gada - kas šoreiz bija par traucēkli iet kopā vienā sarakstā ar "Saskaņu"?

Es kā jauns politiskais darbonis vienmēr cenšos atrast kopsaucējus un attīstības iespējas ar pārējiem politiskajiem spēkiem, jo tur ir spēks un rezultāts. Nevis sadalīties piecās komandās, bet iet ar vienu. Diemžēl šodien, izņemot mani, citu jauno spēku nav, un diemžēl vecie spēki tā kā nav droši par to, ko viņi darīs. Bet es domāju, ka ar laiku izdosies, jo es neatmetu ideju visus apvienot kopā.

Apvienoties ar ko?

Tikai ne ar NA, skaidra lieta! Es domāju, ka šodien mūsu flangā, nenosaucot partijas, ir gana daudz partiju, kuri var turpināt dzīvot un darboties veiksmīgi. Redzēsim Rīgas domes vēlēšanu rezultātus, jo Rīga ir tomēr Latvijas galvaspilsēta, un personīgais rezultāts katram politiskam spēkam šeit, Rīgā, noteiks ļoti daudz ko par 2026.gadu. Tas ir ļoti svarīgi. Redzēsim, kāds būs Rīgas vēlēšanu rezultāts. Es jums varu noteikti apsolīt, ka es pēc Rīgas vēlēšanām atkal atsākšu sarunas ar pārējiem politiskajiem spēkiem, lai sēstos pie viena galda un varbūt arī ar vienu spēku startēt 2026.gadā.

Vai jums neliekas, ka ar argumentāciju, ka tagad ir slikti, bet 2020.gadā viss bija labi, nelejat ūdeni uz "Saskaņas" popularitātes dzirnavām?

Man bija diezgan nopietns amats, kas ir teju otrais cilvēks pēc mēra. Man ir komanda, es pierunāju, tā teikt, vēlreiz aiziet un atgriezties darbā visus tos speciālistus, kuri ir strādājuši savulaik. Rezultātā mana komanda, mans piedāvājums ir taustāms - visi ir redzējuši un zina, kā ir bijis, un es vienkārši piedāvāju to visu atgriezt atpakaļ.

Zināms, ka jums bija sarunas ar Nilu Ušakovu par to, ka jūs varētu startēt kopā. Kāpēc tas nenotika?

Tie ir vecie, pieredzējušie spēki.

Bet jūs bijāt daļa no viņiem. Kas notika? Viņi jūsos vīlušies?

Mums ir dažādi skatījumi uz noteiktiem procesiem.

Uz kādiem?

Es publiski tos nenosaukšu, bet ar Ukrainu tas nav saistīts. Šodienas jaunie laiki prasa nedaudz citādāku uzrāvienu, nedaudz citādāku, nu, tā kā nostāju. Varbūt kāds pateiks, ka vajag agresīvāku nostāju, bet es teikšu - izlēmīgāku. Un ne visi politiskie spēki ar ilgstošu pieredzi šodien ir gatavi kļūt par kareivjiem. Viņi ir nedaudz noguruši, nedaudz palikuši tādi piesardzīgāki. Bet man tomēr gribas uz priekšu ar jaudu. Līdz ar to ātrumu savienošana pagaidām ir sarežģīta. Tomēr domāju, ka pienāks brīdis, kad spēsim sinhronizēties un apvienoties.

Vai te runa ir tikai par "Saskaņu" vai arī par "Latvija pirmajā vietā" (LPV), "Suverēnā vara" un citām partijām?

Šodien LPV ir ļoti neatkarīgs politiskais spēks, ar kuru ļoti patīkami runāt, jo viņi ir pragmatiski, bet viņi jūtas pārliecinoši vienatnē. Līdz ar to mēs visi komunicējam, visi draudzīgi izturējāmies viens pret otru, bet pagaidām par kaut kādu apvienošanos nevar būt runas. Ar LPV tagad viennozīmīgi ne.

Vai bez NA ir vēl kādas sarkanās līnijas?

Nu, diemžēl "Progresīvo" politika man nav pieņemama. Esmu ļoti konservatīvs, man ir trīs bērni. Tāpēc es domāju, ka diez vai tur kaut kas labs sanāks - arī izejot no tā, ko viņi ir līdz šim izdarījuši Rīgas domē. Manā skatījumā uz rezultātu viņi nav vērsti. Arī "Vienotība" un NA mums šodien neizskatās pēc politiskajiem partneriem. Un diez vai mēs viņiem pēc tādiem izskatāmies.

Atskatoties vēl uz to, ka Rīga pirms 2020.gada bija laba. Ušakovam daudz tika pārmesti piemēram, "Rižskij Dvorik" Maskavā. Vai jūs atjaunotu arī šādu praksi - sūtītu Rīgas produkciju uz Maskavu?

Šodien mēs redzam, ka, piemēram, projekts "Live Riga" bijis ārkārtīgi veiksmīgs, jo tas piesaistījis tūristus, ļaujot Latvijai reklamēties pat Dubaijā, kā rezultātā restorāni, bāri, frizētās un viss, viss, viss, kas saistīts ar izklaidi, gāja uz augšu. Līdz ar to atjaunot praksi reklamēt Rīgu ārpus Latvijas - jā. Izveidot kaut kādu zīmolu, kas palīdzēs vēl labāk integrēt Latviju starptautiskajā tūrismā. Kāpēc ne? Kur mēs to darīsim? Nu, potenciāli mēs to darīsim tur, kur tam ir patēriņš. Es domāju, ka jebkurā virzienā mēs varam skatīties absolūti droši, ja tas nes peļņu, attīstību un uzņēmēju darbību.

Krievija un Baltkrievija arī būs tie virzieni?

Karš beigsies, un mums bez variantiem nāksies ar visiem dzīvot. Ģeogrāfiski mēs neko nevaram izmainīt. Ko tur kreņķēties. Karš beigsies, un mēs veicināsim attiecības. Tas ir tīrais bizness.

Pēc šīm vēlēšanām ļoti drīz sekos Saeimas vēlēšanas. Vai jūs tajās kandidēsiet, ja tiksiet ievēlēts Rīgas domē?

Redzēsim. Jautājums ir par to, vai izdosies apvienot lielu partiju apvienību, kas arī varētu noteikt spēles noteikumus. Ja neizdosies, būs citi apstākļi.

Tātad jūs neizslēdzat, ka gadu pēc iespējamas tikšanas Rīgas domē būtu gatavs no tās aiziet?

Neizslēdzu, jo nezinām pat to, kas notiks rīt.

Tas, ka jūs esat saraksta līderis, ir rezultāts kam? Tam, ka partijā nav citu cilvēku, kurus virzīt uz Rīgas mēra amatu? Ja skatās uz jūsu frakciju Saeimā, jūs tur esat galvenā seja. Eiropas Parlamenta vēlēšanās jums galīgi nesanāca ar jaunu kandidātu.

Tāpēc, ka es pārāk daudz runāju laikam un vajadzētu atļaut citiem to darīt. Šodien man izdevās trīs gadu laikā izveidot ļoti stabilu, konstruktīvu un profesionālu frakciju. Ja prasītu Saeimā, tad neatkarīgi no politiskā spēka atsauksmes par to būtu labas. Mums ir ļoti spēcīgs birojs, mēs strādājam ļoti labi. Līdz ar to varu droši teikt, ka frakcija parlamentā var strādāt labi un profesionāli. Man ir uzdevums uzbūvēt komandu arī Latvijas galvaspilsētā. Es tur eju kā galvenais arhitekts man ir svarīgi uzbūvēt komandu un palīdzēt rīdziniekiem izveidot tādu Rīgu, kur viņiem bija omulīgi un ērti. Kas būs tālāk, to redzēs. Man nav mērķa aizbēgt prom no Latvijas. Man nav mērķa pelnīt naudu - deputāta alga domē ir mazāka nekā Saeimā.

Ja atsaucamies uz laiku pirms pieciem gadiem, Ušakovs un pārējā domes vadība pelnīja ļoti labu naudu. Jūs arī nebijāt kā vienkāršs deputāts.

Jā, bet šodien parlamentā es saņemtu tāpat vairāk. Līdz ar to, ja mēs runājam par naudu, tad tas nav naudas jautājums. Tā ir vīzija par pilnīgi jaunas politikas ieviešanu. Pilnīgi jauna, citādāka redzējuma ieviešanu. Mans pienākums ir salauzt ilggadējo stāstu par to, ka šie ir slikti, bet šie - labi. Tagad ir ļoti pateicīgs laiks - kad tie, kas it kā saucās "labie", perfekti parāda, ka vispār neko nespēj izdarīt un cik viņi ir nemākulīgi. Līdz ar to es domāju, ka pārmaiņas būs vēl labākas un vēl lielākas. Domāju, ka tie, kas savulaik balsoja par šo varu, to vairs nedarīs, varbūt pat nenāks uz vēlēšanām vai balsos par tiem, kas nav pārstāvēti tagad domē.

Kas būtu optimālais vēlēšanu rezultāts?

Bez mākoņu stāstiem, tīrā matemātika pasaka, ka ir iespējas iegūt no 10 līdz 15 mandātiem. Matemātika parāda potenciālu. Vispārējais potenciāls mūsu partiju flangam ir kādas 23-24 vietas pie labiem nosacījumiem, ja atgriezīsies arī vēlētāju aktivitāte, kāda bijusi 2017.gadā. Mēs strādājam uz labāko rezultātu, augšējo ciparu.

Kas ietilpst blokā?

Mēs nerunājam par latviešiem un krieviem. Runājam par vēlētājiem, kas balso vai nebalso par varas partijām. Piemēram, NA vēsturiski augstākais cipars Rīgā ir 10% - augstāk viņi nevar lēkt. Mēs skatāmies uz to, kādu pienesumu var dot katrs vēlētājs. Un tās varētu būt 24 vietas. Kopā, ja izdosies rast kopsaucēju, varēs izveidot vairākumu, ja pieskaita arī Šleseru. Viņš ir konkurents, viņš neatrodas mūsu laukumā, blokā, jo viņš ir arī citā laukumā.

Jūs programmā solījāt kaut ko būvēt un arī aizliegt būvēt, pat pārtraucot jau sāktos projektus. No kādiem līdzekļiem maksāsiet līgumsodus?

Ļaujiet atnākt uz domi un apskatīt.

Tāpat solāt pārskatīt ienākuma nodokli. Kādā veidā?

Vistiešākajā. Mēs skatāmies, ka viens no galvenajiem ienākumiem ir nekustamā īpašuma nodoklis. Mēs varam skatīties, ko varam optimizēt. Arī līdz 2020.gadam domājām, ko var darīt, lai motivētu cilvēkus deklarēties Rīgā un pārvākties uz šejieni.

Kādā veidā jūs mēģināsiet padarīt Rīgu cilvēkiem pievilcīgāku?

Pirmais, mēs sāksim ar guļamrajoniem, jo lielāka daļa no Rīgas iedzīvotājiem dzīvo Purvciemā, Imantā, Ķengaragā - guļamrajonos. Rīgas dome pilnībā nojauc bērnu laukumus un jaunus neveido. Mums ir svarīgi izveidot mikrorajonos patīkamu vidi. Svarīgs jautājums ir par izmaksām. Patlaban Rīgā siltumu nodrošina privātas katlumājas. Manā skatījumā tā ir konkrēta shēma. Iedzīvotājiem jāpalīdz iegūt mazākus rēķinus, jo patlaban cenas par siltumu, atkritumu izvešanu ir ļoti augstas. Cenas kopš 2020.gada izauga teju trīs reizes. Komunālo maksājumu samazinājums un apkārtējās vides uzlabošana veicinās iedzīvotāju vēlmi dzīvot Rīgā.

Virkne partiju norāda, ka būtu jāpārskata Rīgas robežas. Vai piekrītat tam?

Nē, nē, nē - manuprāt, viss ir pareizi.

Ko sakāt par lielām būvēm Rīgā? Vai Rīgas pašvaldībai jāpiedalās lielu būvniecības projektu finansiālā atbalstīšanā?

"Waterfront" nevajadzētu finansēt Rīgas domei. Ja runājam par futbola stadionu, tad, ja kāds privātais to grib darīt, tad gan jau zemes gabalu varēs atrast - tur kreņķu nav. Jāattīsta iespēja nodarboties ar sportu guļamrajonos. Kopumā šodien Rīgas domei vairāk naudas jāinvestē Rīgas iedzīvotāju ikdienā - sakārtoti ceļi, vide, pabalsti, atbalsts. Ir jārisina jautājumi, kas saistīti ar iedzīvotāju apkalpošanu. Ja atnāk kāds privātais un izsaka vēlmi būvēt stadionu, tad lai būvē, bet par savu naudu.

Kā vienu no saviem labajiem darbiem minat Skanstes parku. Tagad mediji vēsta, ka parks grimst.

Es izstrādāju projektu, piesaistīju Eiropas naudu. Un domi atlaida. Tad atnāca realizācijas posms. Un realizēja Mārtiņš Staķis (P) un Vilnis Ķirsis (JV). Lūdzu, vērtējiet viņu darbu. Mans uzdevums bija atrast finansējumu, izstrādāt projektu, ar visiem vienoties un no izgāztuves izveidot kaut ko patīkamu. Nauda atrasta, projekts gatavs, ar visiem īpašniekiem viss atrisināts. Viss.

Daudzi kritizē Rīgas centru, jo tas neesot pievilcīgs un ērts. Jūs vairāk runājat par mikrorajoniem. Bet vai kaut kas būtu jādara arī centrā?

Mēs šodien ielaidām Rīgā ļoti daudz tirdzniecības centru. Rezultātā šis ir viens no iemesliem, kāpēc no pilsētas centra zūd bizness. Mēs paši esam iznīcinājuši Rīgas centru. Ir jādomā globāli, ko varētu darīt. Un mēs darīsim. Bet nenodarbosimies ar kosmētisko remontu, ar ko nodarbojās līdzšinējā dome. Ļaut pašvaldības telpas, kuru ir daudz, uzņēmējiem izmantot tikai par komunālajiem maksājumiem? Kāpēc ne? Jo šodien telpas stāv tukšas Rīgas centrā. Tās jādod uzņēmējiem uz laiku bez maksas. Jādod iespējas atkal nostāties uz kājām privātajam sektoram. Lai nākamais prāmis, kas atnāks, atvestu cilvēkus, kuri te atnāks un teiks: "O, šeit ir "čotka", atgriezīšos atkal!" Domas ir, vienkārši jāsāk strādāt.

Kāpēc tieši Līgo svētki jāatjauno?

Tāpēc, ka man patika. Es tur staigāju pats personīgi. Manā skatījumā tas veicina cilvēku piederības sajūtu. Tur forši bija, uzņēmējiem bija forši, varēja pelnīt naudu. Visi kopā, neatkarīgi no valodas, dzied dziesmas. Arī tūristiem tas bija interesanti. Perfekti!