Rīga, 23.maijs, LETA. Saeima gaida skaidrojumus par situāciju Tiesībsarga birojā, tā vadītāja Jura Jansona regulāro prombūtni un spēju turpināt veikt amata pienākumus.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas priekšsēdētājas padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Paula Salmiņa, parlamenta priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) un Saeimas Prezidijs nolēma tikties ar tiesībsarga vietnieci Inetu Piļāni, "lai pārrunātu radušos situāciju Tiesībsarga birojā".

22.maijā Prezidijs nosūtījis oficiālu vēstuli kompetentajām institūcijām, "pieprasot informāciju, lai pieņemtu lēmumu par tālāko rīcību". Šāds lēmums pieņemts, jo tiesībsargs jau atkārtoti nav ieradies Saeimā sniegt ziņojumu noteiktajā laikā.

Mieriņa norāda, ka tiesībsarga ilgstošā prombūtne ierobežo visaptveroši pildīt biroja pienākumus, jo atsevišķas tiesībsargam noteiktās funkcijas var pildīt tikai tiesībsargs, tostarp, sniegt ziņojumu Saeimā.

Pēc tikšanās ar tiesībsarga vietnieci Mieriņa paziņoja, ka tiesībsargam Jansonam, ņemot vērā viņa regulāro prombūtni, pašam jāizvērtē savas spējas turpināt pildīt amata pienākumus. Mieriņa sacīja, ka tikšanās laikā tika spriests par Tiesībsarga birojā radušos situāciju.

Vaicāta, vai Jansona prombūtne netraucē Tiesībsarga biroja darbu un vai tas spēj darboties pilnvērtīgi, Piļāne atbildēja, ka birojs ar pienākumiem tiek galā.

Jansons sarunā ar aģentūru LETA skaidroja, ka nav ieradies Saeimā uz tiesībsarga gada ziņojuma nolasīšanu, jo atrodas slimnīcā, un par savu turpmāko atrašanos amatā domās, kad būs izrakstīts no tās.

Viņš norādīja, ka slimnīcā kardioloģisku un neiroloģisku problēmu dēļ, kas saistītas ar augstu asinsspiedienu un aritmiju, atrodas kopš ceturtdienas. Tomēr jau trešdien, 21.maijā, viņam bija slimības lapa un esot bijis skaidrs, ka veselības problēmu dēļ viņš uz Saeimu ceturtdien nevarēs ierasties, par ko Jansona vietniece nosūtījusi vēstuli parlamenta prezidijam.

Jansons atzina, ka šī nav pirmā reize, kad viņš neierodas uz ziņojuma nolasīšanu - iepriekšējā reize bija 2023.gadā. Tomēr viņš nekomentēja, vai tam bijusi kāda saistība ar citu cilvēku piesaukto pārlieku lielu alkohola lietošanu. "Šo es nekomentēšu, tās būtu baigās spekulācijas kaut ko teikt par to," sacīja tiesībsargs.

Tomēr viņš nenoliedza, ka savā dzīvē ir lietojis alkoholu, iespējams, pārāk daudz, un "tas atstāj zināmas konsekvences". Vienlaikus viņš uzsvēra, ka darba laikā nav bijušas situācijas, kurās viņam alkohola dēļ būtu trīcējušas rokas vai būtu manāmas kādas citas fiziskas izpausmes.

Jansons norādīja, ka, sākot strādāt tiesībsarga amatā, viņš birojā ieviesa "agresīvu komunikāciju uz sabiedrību, politiķiem, īpaši ierēdniecību". Birojs tajā laikā nebija atpazīstams, tā dokumentus bieži vien neņēma vērā, tādēļ ar šādu agresīvo komunikāciju Jansons centies panākt, lai birojs tiktu ievērots. Šajā laikā birojā tika izveidota arī atsevišķa komunikācijas nodaļa.

Šis ir Jansona trešais termiņš tiesībsarga amatā, un, kā viņš stāsta, uz Saeimas komisijām, kurās pārrunāti jautājumi, kurām Tiesībsarga birojs pievērsis uzmanību, iet kolēģi, kuri attiecīgās tēmas pārzina. "Es nevaru būt visur vienlaicīgi, un es nevaru zināt vienlaicīgi visu," uzsvēra Jansons.

Tāpat viņš stāsta, ka jau kopš pirmās dienas, kad viņš sāka strādāt birojā, nodaļu vadītājiem ir bijis ļoti liels pilnvarojums, un uz paša tiesībsarga galda nenonākot faktiski neviens iesniegums. "Tie caur lietvedību nonāk tajās nodaļās, kurās būtu ar to jāstrādā," sacīja tiesībsargs. Jansons norāda, ka viņam jāparaksta cita veida iesniegumi.

Savukārt publiskajā telpā viņš pēdējā laikā neesot manīts, jo daudzi no pasākumiem saistās ar lielāku vai mazāku alkohola patēriņu. Tomēr no Jansona noprotams, ka pats no alkohola lietošanas viņš atteicies gan nav.

Jautāts, vai neplāno pats atkāpties no tiesībsarga amata, Jansons atzina, ka lēmumu nav pieņēmis. "Es negribētu sasteigt ar nekādiem lēmumiem. Ir kolēģi, kas saka, ka ir jāatkāpjas, bet ir tādi, kas saka - nekādā gadījumā," stāsta Jansons. Viņš pie šī jautājuma atgriezīšoties, kad tiks izrakstīts no slimnīcas. Kad tas varētu notikt, viņš nemācēja teikt.

Jansons izteica arī nožēlu par politiķu rīcību, komentējot Jansona prombūtni, paužot, ka lielākajai daļai no viņiem nemaz nevajadzētu atrasties politikā. "Viņi faktiski nospārdīja guļošo ar kājām," teica viņš.

Jau ziņots, ka ceturtdienas Saeimas sēdē tika pārcelta tiesībsarga Jura Jansona ziņojuma uzklausīšanu, jo Jansons esot saslimis. Kā Saeimas sēdē paziņoja Saeimas priekšsēdētāja, Tiesībsarga biroja pārstāvji Saeimu informējuši, ka pašlaik nav zināms, cik ilgi tiesībsargs slimos. Plānots, ka ziņojums tiks izskatīts kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Latvijas Televīzija vēstīja, ka Jansona neierašanās uz Saeimas sēdi daudziem deputātiem raisījusi dziļu vilšanos, jo šī neesot pirmā reize, kad viņš neierodas. Vairākas frakcijas uzskata, ka tā ir necieņa, jo tiesībsargs ir atbildīga amatpersona, kuras uzdevums ir informēt Saeimu par cilvēktiesību un labas pārvaldības jautājumiem.

Atsevišķi parlamentārieši norādīja, ka būtu jāmeklē kāda izeja, un, iespējams, pat tiesībsarga atbrīvošana no amata, lai arī šāda procedūra ir samērā sarežģīta. Darba likumdošana liedz atlaist cilvēku, kurš atrodas darba nespējā.

Saeimas deputāte Jana Simanovska (P) LTV atzina, ka par šo jautājumu esot norūpējusies, turklāt Jansona darbā viņa saredzot "kritiskas iezīmes", un, "ja cilvēks nenāk, nevaram to pārrunāt". Viņa pauda, ka tā turpināties nevar - esot nepieciešama rīcība no politiķu puses.

Tiesībsarga birojā informēja, ka Jansons kopš pagājušās nedēļas atrodas darba nespējā un birojam neesot informācijas, cik ilgi tā turpināsies.

Jansona pilnvaru termiņš tiesībsarga amatā beidzas nākamā gada martā.

Tiesībsarga ziņojumā par aizvadīto gadu īpaši izcelti bērnu tiesību jautājumi - vardarbība skolās, veselības aprūpes pieejamība, izglītības kvalitāte un ģimenes vide. Tajā norādīts uz nepilnībām bērnu tiesību aizsardzības sistēmā un nepieciešamību pēc individuāli pielāgotiem pakalpojumiem, īpaši bērniem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tiek analizēta uzturlīdzekļu piedziņas kārtība, tostarp vecvecāku atbildība, un problēmas ar bērnu mantiskajām tiesībām.

Ziņojumā aplūkoti diskriminācijas aspekti - valodas, pilsonības, dzimuma un reliģijas dēļ. Tiek uzsvērta mākslīgā intelekta ietekme uz diskriminācijas risku un nepieciešamība pēc kvalitatīviem datiem un cilvēka kontroles. Tiek analizēta arī mediju loma diskriminācijas uztverē.

Tiesībsargs pievērsies labas pārvaldības jautājumiem - valsts un pašvaldību institūciju atbildībai, caurspīdīgumam un sabiedrības līdzdalībai. Tiek minēti gan pozitīvi piemēri, gan gadījumi, kur iestādes nav ievērojušas likumu vai kavējušas lēmumu pieņemšanu. Ziņojumā iekļauti arī pētījumi, starptautiskā sadarbība un sabiedrības izglītošanas pasākumi.

Noslēgumā izklāstītas 2025.gada prioritātes - drošība, bērnu un personu ar invaliditāti tiesības, labas pārvaldības stiprināšana un diskriminācijas novēršana.