Vārds:
Parole:
Viesa pieeja

Komentārs redaktoram

Lielajā ģildē atklātas jaunas vēstures liecības
Jūsu vārds:
E-pasts:
Komentārs:
Drošības kods:
Lai nomainītu drošības kodu, spied uz tā
Ievadi kodu šeit:
    Ziņas

    Lielajā ģildē atklātas jaunas vēstures liecības

    Rīga, 11.jūn., LETA. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īstenotā Lielās ģildes atjaunošanas un pārbūves projekta laikā atklātas jaunas vēstures liecības, aģentūru LETA informēja VNĪ.

    Lielajā zālē atsedzot 1965.gada konstrukcijas, atklājās 19.gadsimta vidus zāles neogotiskā interjera atliekas, par kura eksponēšanu šobrīd tiek lemts kopā ar akustiskajiem risinājumiem.

    Savukārt Lielās zāles vidusdaļā garenvirzienā atsedzās robežvieta starp 13.-19.gadsimta ēkas austrumu sienu un 1853.-1861.gada paplašinājumu. Senākās sienas augšdaļā bija daļēji saglabājušās dzegas mūrējuma daļas. Zemgrīdas aizbēruma izņemšanas laikā atsegtas 19.gadsimta vidū būvētās konstrukcijas.

    Jaunās pārbūves laikā tiek konsolidētas jaunās un vecās konstrukcijas virs Minsteres zāles velvēm. Iepriekšējās pārbūves laikā vecajā Ģildes ēkā bijušas dažāda izmēra akmens plākšņu grīdas. To bijis tik daudz, ka daļa no tām izmantotas kā grīdas siju galu izolācija, mūrī esošā koka šķautņa galus apliekot ar dolomīta flīzēm.

    Pārbūves arhitektūras daļas vadītājs un arhitektūras daļas autoruzraudzības veicējs Kārlis Frīdenbergs, skaidro, ka būvdarbu gaitā atklātie vēsturiskie elementi un artefakti sniedz būtisku papildinājumu izpratnei par Lielās ģildes attīstības vēsturi. Lai arī projekta pamatrisinājumi netiks būtiski mainīti, ir apņemšanās saglabāt un, kur iespējams, eksponēt nozīmīgākos atradumus.

    Frīdenbergs norāda, ka atsevišķos gadījumos šie atklājumi var ietekmēt interjera apdares risinājumus, pielāgojot tos vēsturisko liecību integrācijai. Ņemot vērā atradumu daudzumu un kultūrvēsturisko vērtību, tiek izskatīta iespēja izveidot pastāvīgu ekspozīcijas vietu, kurā ar šīm liecībām varēs iepazīties arī nākotnes Lielās ģildes apmeklētāji.

    VNĪ informē, ka ēkas būvvēsturē interesants jaunums ir kāda viduslaiku aila ar smailloka pārsedzes arku Minsteres zāles sienā. 1964.gada izpētes atskaitēs nekas nav minēts par savdabīgu telpu Minsteres zāles un Līgavas kambara starpsienā, kaut zāles plāna uzmērījumā tā attēlota. Šobrīd veiktā izpēte ļauj izteikt minējumu, ka arka varētu iezīmēt sākotnēju ieeju zālē no ārpuses. 19.gadsimta pirmajā pusē aila aizmūrēta, jo ārpusē uzceltas piebūves. 19.gadsimta plānos un Minsteres zāles interjera zīmējumos redzama nelielā niša ar krāsni. 19.gadsimta vidū Minsteres zālē krāsns vietā izbūvēts sienas skapis.

    VNĪ informē, ka Lielajā ģildē līdz šim ir pabeigti demontāžas darbi. Sākta jumta daļas, kas atrodas virs Lielās zāles, demontāža un siltināšana, logu un durvju restaurācija, kā arī iekšējo inženiertīklu pārbūve. Turpmākajā projekta īstenošanā turpināsies energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, iekšējo inženiertīklu izbūves darbi, kā arī Lielās zāles pārbūve.

    Pārbūves un restaurācijas laikā plānots pārbūvēt Lielās zāles skatuvi, skatītāju sēdvietas un griestu konstrukcijas, un īstenot vides pieejamības veicināšanas aktivitātes. Tiks restaurēti vēsturiskie koka logi un durvis, kā arī veikta jumta siltināšana, uzlabojot ēkas energoefektivitāti. Pārbūve skars arī iekšējos inženiertīklus, tostarp ūdens, apkures, ventilācijas, elektrības un vājstrāvu tīklus. Ēkas pagraba zonā paredzēts pārbūvēt apmeklētāju labierīcības un garderobes zonu. Atsevišķas telpas tiks pārbūvētas atbilstoši administrācijas un mūziķu vajadzībām.

    Lielās ģildes attīstības projekta realizācijā kopumā plānots ieguldīt ap 16,2 miljoniem eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Kultūras ministrija piesaistījusi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam programmas finansējumu 10,08 miljonu eiro apmērā. No tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 8,5 miljoni eiro, valsts budžeta finansējums 1,5 miljoni eiro.

    Savukārt Ekonomikas ministrija Lielās ģildes energoefektivitātes pasākumiem ir piesaistījusi Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 6,18 miljonu eiro apmērā, no tiem Atveseļošanas fonda finansējums ir 5,18 miljoni eiro un valsts budžeta finansējums ir 995 000 eiro.

    Projektu plānots īstenot līdz 2026.gada nogalei.

    VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.

    • Publicēta: 11.06.2025 15:01
    •  
    • © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.
    • Visur
    • Ziņas
    • Preses relīzes
    • Foto

    Piesakies ziņām e-pastā

    Reklāma

    LETA projekti