Rīga, 22.apr., LETA. Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, kas cita starpā paredz līdz gada beigām pieņemt valdības noteikumus par bērnu dzīvošanu diennakts bērnudārzos, internātos un dienesta viesnīcās.

Likumprojekts nosaka deleģējumu valdībai pieņemt noteikumus, kas paredzēs, kādā kārtībā bērni un jaunieši varēs dzīvot izglītības iestāžu dienesta viesnīcās, speciālās izglītības iestāžu internātos un saņemt diennakts aprūpi bērnudārzos.

IZM vairākkārt saņēmusi kritiku, tai skaitā no Valsts kontroles, par neizdarību jautājumā par internātu normatīvo regulējumu. Savukārt tiesībsargs norādījis, ka internāti "faktiski ir slēpti bērnunami" un noved pie bērnu tiesību pārkāpumiem.

Uz 2024./2025.mācību gada sākumu no 90 315 bērnudārzu audzēkņiem 522 bija diennakts uzraudzībā, liecina IZM sniegtā informācija. Speciālās izglītības iestāžu internātus izmantoja 2627 audzēkņi, bet vispārējo izglītības iestāžu dienesta viesnīcas - 472 skolēni. Profesionālās izglītības iestāžu dienesta viesnīcas izmantojuši vairāk nekā 8000 audzēkņi.

Šobrīd valstī nepastāv vienots pirmsskolas diennakts uzraudzības, internātu un dienesta viesnīcu darbības regulējums, izņemot higiēnas prasību regulējumu. Pakalpojumu saņemšanas kārtību, uzņemšanas kritērijus un citus jautājumus, saistītus ar audzēkņa tiesību un interešu nodrošināšanu, nosaka pati izglītības iestāde vai tās dibinātājs.

IZM piekrīt, ka tiesiskā regulējuma trūkuma dēļ dažkārt internāta pakalpojumu saņem arī bērni, kuriem tas nav vajadzīgs. Tas ne tikai pārkāpj bērnu tiesības, bet arī rada liekus izdevumus no valsts budžeta, norāda ministrijā.

Likumprojekts arī paredz noteikt, ka izglītības iestādēm līdz 2026.gada nogalei jāuzsāk īstenot kāda no vardarbības novēršanas programmām atbilstoši audzēkņu vecumposmam.

Lai izglītības iestādes varētu izvērtēt un izvēlēties sev piemērotāko programmu, Rīgas Stradiņa universitāte pēc IZM pasūtījuma 2023.gadā īstenoja pētījumu par emocionālās labbūtības novērtēšanas un nodrošināšanas instrumentiem Latvijas izglītības iestādēs. Toreiz tika apkopotas Latvijā pieejamās programmas un rīki, kā arī izstrādāti desmit kritēriji, kuri jāņem vērā šādu programmu izvēlei.

IZM trīs gados plāno sniegt kopumā 600 000 eiro līdzfinansējumu pašvaldībām pedagogu apmācību nodrošināšanai programmu ieviešanai, vardarbības mazināšanas un labbūtības veicināšanas programmu iegādei un citiem pasākumiem. Finansējumu sadalīs pēc pedagoģisko likmju skaita katrā pašvaldībā, paredzot iespēju iesaistīt visas pašvaldības teritorijā esošās izglītības iestādes, tai skaitā arī valsts un privātās skolas.

Savukārt ar 2025./2026.mācību gadu varētu stāties spēkā aizliegums vienlaicīgi apgūt vairākas izglītības programmas, kas pilnībā vai daļēji tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.

Šobrīd normatīvais regulējums ļauj vienlaikus mācīties gan vispārējās, gan profesionālās izglītības programmās. Reizēm audzēkņi tiek uzņemti abās programmās, bet ne visur uzsāk mācības. IZM norāda uz gadījumiem, kad skolēns, piemēram, septembrī ir uzņemts vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs, bet vienā nemaz nemācās un par to nepaziņo. Tas nozīmē, ka audzēknis nepamatoti aizņem vietu, tai skaitā valsts apmaksātu, kas nav atbalstāms, uzsver IZM.

Pamata un vidējās izglītības pakāpes vispārējās un profesionālās izglītības programmās 2023./2024.mācību gada sākumā no visiem reģistrētiem audzēkņiem 446 bija dubultās piederības, liecina IZM sniegtā informācija. Savukārt 2024./2025.mācību gada sākumā tādi bija 370 audzēkņi.

Mācoties profesionālās vidējās izglītības programmā, skolēni apgūst arī vispārējās vidējās izglītības saturu un kārto centralizētos eksāmenus tāpat kā citi. Ja skolēns vienlaikus ir uzņemts arī vispārējās izglītības programmā, tad valsts būtībā divreiz apmaksā viņa mācības vienā izglītības pakāpē - gan vispārējā, gan profesionālajā skolā, norādīja IZM.

Visbeidzot likumprojekts paredz noteikt, ka Latvijas izglītības iestādes no 1.jūlija automātiski atzīs Eiropas skolu izglītības dokumentus.

Kā norādīja IZM, Eiropas skolu skolēni un absolventi ik gadu atgriežas Latvijā, lai turpinātu mācības Latvijas izglītības iestādēs vai studētu kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm.

Eiropas skolās un akreditētajās Eiropas skolās noslēguma eksāmeni, to labošana un rezultātu izziņošana notiek vienlaikus. Šogad, tāpat kā citus gadus, eksāmenu rezultāti būs pieejami 3. līdz 4.jūlijā. Taču, lai pieteiktos studijām Latvijas augstskolās, absolventiem jāiesniedz arī izziņa no Akadēmiskās informācijas centra, kas apliecina, ka iegūtā izglītība ārvalstīs atbilst Latvijas standartiem. Šī izziņa nereti aizkavē pieteikšanos, jo uzņemšana augstskolās notiek jūlijā, skaidro IZM.

Lai gan akreditētās Eiropas skolas juridiski atšķiras no klasiskajām Eiropas skolām, tās strādā pēc vienādiem standartiem un mācību prasībām. Tādēļ šī papildu izziņa rada nevajadzīgu administratīvu un finanšu slogu gan absolventiem, gan atbildīgajām iestādēm, uzskata IZM.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis valdības sēdē iebilda, norādot, ka šie grozījumi sadārdzinās procesus, radīs papildu izdevumus. Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) nepiekrita Pūķim, atzīmējot, ka šie noteikumi vēl nav tapuši, līdz ar to tā nevar teikt, ka prasības sadārdzinās procesus.

Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimai.