Vankūvera, 23.maijs, LETA--UKRINFORM. Krievija un citas valstis, kas atbalsta tās militāro agresiju, nevarēs gūt finansiālu labumu no plašajiem Ukrainas atjaunošanas darbiem, paziņojuši G7 grupas valstu finanšu ministri.

"Mēs vienojāmies sadarboties ar Ukrainu, lai nodrošinātu, ka neviena valsts vai juridiska persona (..), kas finansējusi vai apgādājusi Krievijas kara mašinēriju, nevar gūt peļņu no Ukrainas atjaunošanas," teikts ministru sanāksmes noslēguma dokumentā.

Vienlaikus dokumentā uzsvērts, ka privātā sektora mobilizēšana būs izšķirīgi svarīga Ukrainas atjaunošnā. "Mēs kolektīvi apņemamies divpusējās un daudzpusējās iniciatīvās palīdzēt vairot investoru pārliecību," apliecināts G7 finanšu ministru sanāksmes komunikē.

Viena no tādām iniciatīvām varētu būt centieni pēc iespējas ātrāk atcelt vispārējo aizliegumu starptautiskām kompānijām sniegt apdrošināšanas pakalpojumus Ukrainā.

"Mēs turpināsim koordinēt atbalstu, lai veicinātu agrīnu Ukrainas atveseļošanos un atjaunošanu, arī Ukrainas Atveseļošanās konferencē, kas 2025.gada 10. un 11.jūlijā notiks Romā," norādīts komunikē.

Pasaules Bankas aplēses liecina, ka Ukrainas atjaunošanai pēc kara būs nepieciešami vismaz 500 miljardi ASV dolāru (442 miljardi eiro).

Ukrainas atjaunošanā nevarēs iesaistīties valstis vai uzņēmumi, kas atbalstījuši Krievijas kara industriju, uzsver Eiropas Komisijas Ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV), kurš piedalījās G7 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmē Kanādā.

Kā aģentūru LETA informēja politiķa birojā, sanāksmes laikā panākta vienošanās par vairākiem nozīmīgiem jautājumiem, tai skaitā apņemšanos mazināt tirdzniecības konfliktus un vienošanos turpināt atbalstīt Ukrainu cīņā par tās brīvību un neatkarību.

Dombrovskis akcentēja, ka sarunas kopumā noritēja konstruktīvā gaisotnē. Tika pārrunāti arī tādi jūtīgi jautājumi, kā, piemēram, ASV tirdzniecības tarifu izraisītā nenoteiktība un negatīvā ietekme uz ekonomikas attīstību ASV, Eiropā un pasaulē.

"Skaidrs, ka šajos jautājumos ASV pārstāvju viedoklis atšķīrās, bet, manuprāt, uzteicama visu klātesošo apņemšanās strādāt pie nenoteiktības mazināšanas un tirdzniecības konfliktu risināšanas," akcentēja EK komisārs, kurš G7 sanāksmē pārstāvēja Eiropas Savienību.

Viņš izcēla vienošanos par stingru atbalstu Ukrainai. Pēc Dombrovska paustā, pasaules vadošās ekonomikas uzsver, ka turpinās atbalstīt Ukrainu cīņā par tās suverenitāti un brīvību. Savukārt gadījumā, ja nebūs progresa miera sarunās, spiediens pret Krieviju tiks palielināts, tai skaitā ieviešot papildus sankcijas.

"Ministri atkārtoti apstiprinājuši, ka Krievijas valsts aktīviem jāpaliek iesaldētiem līdz brīdim, kad Krievija samaksās kara reparācijas. Vienošanās paredz arī to, ka Ukrainas atjaunošanā nevarēs iesaistīties valstis vai uzņēmumi, kas atbalstījuši Krievijas kara industriju vai Krievijas karadarbību Ukrainā," klāstīja Dombrovskis.

EK komisārs no savas puses uzsvēris EK priekšlikumu par Krievijas naftas cenas griestu samazināšanu, piemēram, līdz 50 ASV dolāriem par barelu, jo esošie sankciju griesti patlaban ir augstāki par Krievijas naftas tirgus cenu.

Politiķa birojā atzīmē, ka pēc esošajiem Pasaules Bankas aprēķiniem Ukrainas atjaunošanai nākamo desmit gadu laikā būs nepieciešami ap 524 miljardiem dolāru, tai skaitā no privātā kapitāla.

G7 valstis ir Lielbritānija, ASV, Kanāda, Japāna, Francija, Vācija un Itālija.